Es labāk naudu izmantoju, lai sakrātu kādam ceļojumam un braucu ar vecu vāği. Bet respektēju dažādas prioritātes. 😀
Varu tikai piekrist un novēlēt skandināviskāku domāšanu auto izvēlē. Čoms paņēma bmw pa 25k strādā par celtnieku pelna labi bet nu 490€ mēnesi maksā 😅 Toties pirksti gaisā.
Nu šeit gan jāskatās kāda tipa līzings…
Ņemot, piem, jaunu auto, bieži vien pat lētāk iznāk nekā padsmitā gada bembis.. Piem, paņemot Suzuki Swiftu vai kādu citu budžeta varianta jaunu auto operatīvais līzings pie 200 Eur mēnesī, + ietaupījumi no degvielas patēriņa + zemākas uzturēšanas izmaksas.
Jā, tā ir izplatīta diagnoze. Auto līzingā par kādiem 40% no ienākumiem. Samaksā visus pārējos rēķinus, un tad ēd makaronus.
Bet toties ir spīdīgs un jauns braucamais, ar ko zīmēties.
Sajūta, ka šo rakstījis kāds students. Taisnība ciparos ir, bet tā analoģija par 350€ mēnesī investīciju fondā un 200k€ pēc 20 gadiem liekas smieklīga. Mūsu šī brīža ekonomiskajā situācijā (pēdējie 20-30 gadi), tie 200k liekas iespaidīgi šobrīd, bet pēc 20 gadiem tā varbūt būs vienkārši viena normāla mašīna? Pie tam, tas ir pieņemot kaut kādu mistiski augstu 8% izaugsmi caurmērā 20 gadu griezumā, kuru sasniegt bez konkrētām zināšanām būs grūti.
Līdz ar to, ja cilvēks būtu spējīgs investēt ar tik pievilcīgu pienesumu, pieņemu, ka būs spējīgs maksāt 350€ (šobrīd tāds būtu līzinga maksājums nevis par “foršu” mašīnu, bet parasto <30k€ ikdienas vāģi) un baigi nekas dzīvē nemainīsies.
Tā itkā vecām mašīnām kāds būtu atcēlis remontu vai vidēji augstākas degvielas izmaksas, vai nodokļus.. starpība reālajā dzīvē ir daudz mazāka, kā ikmēneša maksājums, un reāli skatoties – tik pat labi var dzīvot kartona kastē zem tilta, bāzt investīciju fondā un pie 50 nopirkt jūras krastā māju, bet atmest kedas pret sauli 5 gadus vēlāk jo dzīvi nodzīvoji stresā un uz visu (ieskaitot veselību) pisi kapeiku.
Tikko atbrīvojos no līzinga auto un pāreju uz lētāku autiņu. Protams degviela būs vairāk.. bet ne tik jūtami ka 300eur un kasko un viss pārējais. Tagad vienkārši to naudu krāšu un tad kad varēšu atļauties, tad nopirkšu foršāku autiņu
1kārt tas nav vidusslānis kam auto līzings ir problēma. Vidusslānis (nosacīti) ir ģimenes ar 6zīmīgiem uzkrājumiem, izmaksātiem īpašumiem un vēl citiem ieguldījumiem.
2kārt auto šajos laikos nav investīcija vai greznumlieta, bet dzīves nepieciešamība. Ja nevari ģimenes mobilitāti nodrošināt tad … Esi cilvēks ar īpašām vajadzībām ja ra var izteikties. Un ģimenes brīvība maksā cik nu maksā.
Analītiķa kungs aizmirst ka nomaksājot līzingu auto nekur neizgaist, tā nav noma. Tāpat arī ja pazūd ienākumi – auto var pārdot. Un noteikti labāk ir nopirkt jaunāku auto, kurā nebūs jāiegulda katru mēnesi remontos, kā arī daudziem cilvēkiem braukšana jaunākā auto dos nepieciešamo pašapziņas boostu lai spētu sevi motivēt iet tālāk un attīstīties, vismaz man tā bija. Galvenais ņemt no bankas nevis no visādiem mogo u.c.
Lielākie ieguvēji būs tie, kas mācēs izdzīvot bez sava auto. Pašvaldību investīcijas sabiedriskajā transportā un veloceļos rada maksātspējīgāku, bagātāku sabiedrību.
Latvijā daudziem vispar ir mentalitate skatities cjk lielu lizingu var paņemt un tad pa visu summu paņemt maksimali dargu auto.
Speciālists ir izteicis savu subjektīvo viedokli, kam grūti piekrist.
Te laikam ir jāskatās auto kā nepieciešamība.
Ja dzīvo viens vai ar draugu/draudzeni, visas nepieciešamās lokācijas ar izņēmumu pāris reizes mēnesī ir blakus, tad no auto kā tāda un līzingā nav jēgas. Aizstāt var mierīgi ar carsharing vāği/bolt taksi, sanāks pat lētāk.
Ja ir ğimene ar bērniem, tad bez auto, manuprāt, neiztikt. Nevaru iedomāties braukt pie radiem uz Latgali ar vilcienu, tad autobusu ar bērnu, ratiem, somām un visi to stibīt un pavadīt ceļā 5h uz vienu galu. Vai kattreiz meklēt carshare, kurā viss ietilps un čakarēties likt sīkajam sēdekli ar isofix, tad atkal meklēt kur noparkot zonā vai pārmaksāt par ārpus zonas atstāšanu vai pat turēt to vāği pāris dienas kā izīrētu. Bet nu ja ieplāno, tad jau var izirēt normālu auto no long-term īres firmām.
Tad atkal paliek jautājums kādu auto pirkt. Var ņemt vecāku vāği, bet teiktu ka remonti, nodokļi, lielāks degvielas patēriņš, insurance beigās sanāks dārgāk nekā ņemt jaunāku līzingā, kuram pat iepriekšminētās lietas būs lētāk. Jāskatās noteikti tādu auto, kur kopējie izdevumi būs mazāki, nevis tikai no līzinga summas.
Pēc finanšu standartiem parasti iesaka auto/transportam kopējiem izdevumiem nepārsniegt 15% no kopējiem ienākumiem. Teiksim, ja pelni 2k mēnesī, tad 300 eiro ir max ko vajadzētu mēnesī tērēt uz auto/transportu. Kas gan ne vienmēr ir pārāk reāli, it īpaši ar zemāku algu.
Es teiktu, ka jebkurš līzings un, īpaši nomaksas ir vidusslāņa problēma – pats tur, savā laikā biju. Izskatās,, ka viss ir tik pieejams un lēts, bet galu galā atrodu sevi ar milzīgām ikmēneša izmaksām, kuras pavilkt vēl vajag pacensties
Raksta autors nav ņēmis vērā iespēju operatīvā līzinga beigās auto izpirkt. Jo, cik lasīts, pats izdevīgākais auto iegādes veids ir pirkt mazlietotu un ar to braukt līdz remonti kļūst katastrofāli.
Bet otrs izdevīgākais ir pirkt jaunu un braukt līdz remonti par dārgiem paliek. Jeb ja vari savus 20 gadus ar vienu auto nobraukt, pērc kaut vai jaunu, jo ilgtermiņa nebūsi baigais zaudētājs.
Dīvaini pēdējā laikā šie auto ieraksti paliek, gandrīz cenšas ieskaitot cilvēkam kā auto nevajag pirkt. Bet jāmet tikpat lielas summas visādos carsharingos. Jo būsim reāli, Latvijā sabiedriskais transports salīdzinājumā ar Rietumeiropu ir neeksistejošs.
Jā, Vācijā var iztikt bez auto. Te tas ir gandrīz neispejami.
Un 20 gadu laikā 200 tūkstošus € neiekrasi neviena Latvijas bankā katru mēnesi iemaksājot 300 – 400€
Lai jav ņem tās bundžas uz 4 riteņiem un ved uz servisu ik pa pāris mēnešiem.. Kas ir spējīgs to visu pavilkt, laicīgi nomaksāt kredītu un pilnu bāku ripot apkārt, cepuri nost.
(Beztiesībnieku domas)
Ja auto līzings mazlietotas vai jaunai parastai (ap 200 e/mec) ir tik smags, tad tas nav vidusslānis , bet prastais gals. Plus vēl tie, kas no 2k algas grib auto par 700e mēnesī. Vidusslānis ir tad, kas vidēja līmeņa auto var nopirt bez lielam grūtībām.
Nelaime tā, ka daudzi nesaprot. Ka auto tika izgudrots, lai ekonomētu laiku cilvēkiem , kam tas vērtīgs. Nevis katram nabagam savu kasti. Saskaiti, cik stundas ieekonomē. Ja darbs 20 dienas un vēl brīvais laiks 10dienas, 60x braucieni mēnesi. Pieņemsi, ka ekonomē 50hr mēnesī. Jo auto prasa laiku arī – remonti, apskates utt. Ja papildus izmaksas, piemēram, 500e mēnesi, tad atmaksājas pie 10 eiro uz rokas stundā.
Pērku lietotus auto. Esmu no tiem dauņiem, kam visi bijuši bmw. Cenšos trāpīt, lai mašīnas cena būtu 3-4mēnešu algas vērtībā, ne vairāk, un ar to braucu 3-5 gadus. Tā esmu nobraucis E36, E39, E65, E70. Braucu maz, tāpēc man lētāk sanāk mašīnas ar lieliem benzīna motoriem (3-4.8L), kuriem pēc nopirkšanas uzlieku gāzi. Vidēji tā sanāk braukt ar aptuveni 10-15gadus veciem auto. Labāk pērku vecu limuzīnu ar max komplektāciju, nekā jaunu plastmasas naglu kasti. Pērku skaidrā, nav jāmaksā procenti un nav jāpērk 1200eur kasko gadā – tas viss ietaupās. Ja nošķil, pats vainīgs un salabo vai pērc citu. Uz kasko vien esmu ietaupījis pāri par 15k.
Uzskatu, ka visi līzingi ir lohu problēmas, jo ja nevari sakrāt 5-10k mašīnai, tad arī nevari atļauties līzingā pirkt mašīnu par 30-60k. Visātrāk resale vērtība krīt tieši izbraucotno salona. Tu par to visu dabūn samaksāt, pērkot jaunu auto. Diezgan stulbi tādu čupu noraut podā, ja naudu tomēr vēl ir jāskaita. Prioritāšu jautājums.
Nepirktu auto no salona pat tad, ja kontā lieks miljons stāvētu
Arī prioritātēm jābūt skaidrām: ja pats dzīvo īrētā Purčika dzīvoklī, daudz, tērēt mašīnai ir padebīli. Sakrāj naudu, sakārto dzīvē pārējos aspektus un kad viss cits ir ok, tērē naudu, kam gribi. Kautvai musclecāram. Biežāk gan redz visādas dārgas mašīnas saparkotas pie padomijas 12-stāvenēm, dubļos.
Post-padomju republiku īpatnības
lol @visiem, kas raksta vecāks auto un katru mēnesi remonts jāiegulda.
Čaļi, vispirms beidzam pamatskolu, sākam pelnīt, nopērkam auto,MAZLIET papētot kā neiegrābties, ko skatīties pērkot lietotu auto (nevis joptvai beha, jāņem, izskatās zbis, būs nice saulīte). Un kad kaut ko mainam nevis ejam uz šrotu visu pirkt vai optima līnijas detaļas likt. Pilnīgi visi remonti / apdrošināšanas sastāda 5centi uz km, skate + nodoklis 1.6centi , ar degvielu aptuveni 12centi uz gandrīz 100 000 nobrauktajiem km, kamēr auto manā īpašumā.
source braucu ar lietotu auto 2007 Opeli un zinu visas izmaksas pret nobrauktajiem km un katra gada kopējās izmaksas, kas 6 gadu laikā. Pagājušajā gadā bija 600eur, riepas sastādīja pusi, pārējais bija standarta eļļas maiņa / visi filtri / diski + kluči priekšā un atsperes pakaļā. Palīdz aro tas, ka pats vismaz pamata lietas apdari ap auto kaut vai to pašu eļļu nomainīt. Citam KASKO maksā mani remonti gadā 😀 un tad katru dienu pie auto iet ar uztraukumu vai nav noskrāpēts tas vai šitas, nah man to vajag
Protams, nopērc nojātu mēslu neskatoties ko pērc nu tad pisies katru mēnesi.
Kam gribas šikot, lai šiko, kam reprezentācijai darbā vajag to vajag.
Rīgā bez auto kā bez rokām, tie cilvēki savu laiku nevērtē, ja patīk braukt tikai un vienīgi ar sab.transportu, bet nu parasti tas cilvēks ir.
Un beigu beigās, katrs, lai dara kā grib. Ja gribās nu tad gribās, ne mana drava vai bēda, vai nebēda. Es gribu māju nopirkt vispirms Rīgā nevis turpināt dzīvot Purvciemā ar Lexus pie poģika
19 comments
Es labāk naudu izmantoju, lai sakrātu kādam ceļojumam un braucu ar vecu vāği. Bet respektēju dažādas prioritātes. 😀
Varu tikai piekrist un novēlēt skandināviskāku domāšanu auto izvēlē. Čoms paņēma bmw pa 25k strādā par celtnieku pelna labi bet nu 490€ mēnesi maksā 😅 Toties pirksti gaisā.
Nu šeit gan jāskatās kāda tipa līzings…
Ņemot, piem, jaunu auto, bieži vien pat lētāk iznāk nekā padsmitā gada bembis.. Piem, paņemot Suzuki Swiftu vai kādu citu budžeta varianta jaunu auto operatīvais līzings pie 200 Eur mēnesī, + ietaupījumi no degvielas patēriņa + zemākas uzturēšanas izmaksas.
Jā, tā ir izplatīta diagnoze. Auto līzingā par kādiem 40% no ienākumiem. Samaksā visus pārējos rēķinus, un tad ēd makaronus.
Bet toties ir spīdīgs un jauns braucamais, ar ko zīmēties.
Sajūta, ka šo rakstījis kāds students. Taisnība ciparos ir, bet tā analoģija par 350€ mēnesī investīciju fondā un 200k€ pēc 20 gadiem liekas smieklīga. Mūsu šī brīža ekonomiskajā situācijā (pēdējie 20-30 gadi), tie 200k liekas iespaidīgi šobrīd, bet pēc 20 gadiem tā varbūt būs vienkārši viena normāla mašīna? Pie tam, tas ir pieņemot kaut kādu mistiski augstu 8% izaugsmi caurmērā 20 gadu griezumā, kuru sasniegt bez konkrētām zināšanām būs grūti.
Līdz ar to, ja cilvēks būtu spējīgs investēt ar tik pievilcīgu pienesumu, pieņemu, ka būs spējīgs maksāt 350€ (šobrīd tāds būtu līzinga maksājums nevis par “foršu” mašīnu, bet parasto <30k€ ikdienas vāģi) un baigi nekas dzīvē nemainīsies.
Tā itkā vecām mašīnām kāds būtu atcēlis remontu vai vidēji augstākas degvielas izmaksas, vai nodokļus.. starpība reālajā dzīvē ir daudz mazāka, kā ikmēneša maksājums, un reāli skatoties – tik pat labi var dzīvot kartona kastē zem tilta, bāzt investīciju fondā un pie 50 nopirkt jūras krastā māju, bet atmest kedas pret sauli 5 gadus vēlāk jo dzīvi nodzīvoji stresā un uz visu (ieskaitot veselību) pisi kapeiku.
Tikko atbrīvojos no līzinga auto un pāreju uz lētāku autiņu. Protams degviela būs vairāk.. bet ne tik jūtami ka 300eur un kasko un viss pārējais. Tagad vienkārši to naudu krāšu un tad kad varēšu atļauties, tad nopirkšu foršāku autiņu
1kārt tas nav vidusslānis kam auto līzings ir problēma. Vidusslānis (nosacīti) ir ģimenes ar 6zīmīgiem uzkrājumiem, izmaksātiem īpašumiem un vēl citiem ieguldījumiem.
2kārt auto šajos laikos nav investīcija vai greznumlieta, bet dzīves nepieciešamība. Ja nevari ģimenes mobilitāti nodrošināt tad … Esi cilvēks ar īpašām vajadzībām ja ra var izteikties. Un ģimenes brīvība maksā cik nu maksā.
Analītiķa kungs aizmirst ka nomaksājot līzingu auto nekur neizgaist, tā nav noma. Tāpat arī ja pazūd ienākumi – auto var pārdot. Un noteikti labāk ir nopirkt jaunāku auto, kurā nebūs jāiegulda katru mēnesi remontos, kā arī daudziem cilvēkiem braukšana jaunākā auto dos nepieciešamo pašapziņas boostu lai spētu sevi motivēt iet tālāk un attīstīties, vismaz man tā bija. Galvenais ņemt no bankas nevis no visādiem mogo u.c.
Lielākie ieguvēji būs tie, kas mācēs izdzīvot bez sava auto. Pašvaldību investīcijas sabiedriskajā transportā un veloceļos rada maksātspējīgāku, bagātāku sabiedrību.
Latvijā daudziem vispar ir mentalitate skatities cjk lielu lizingu var paņemt un tad pa visu summu paņemt maksimali dargu auto.
Speciālists ir izteicis savu subjektīvo viedokli, kam grūti piekrist.
Te laikam ir jāskatās auto kā nepieciešamība.
Ja dzīvo viens vai ar draugu/draudzeni, visas nepieciešamās lokācijas ar izņēmumu pāris reizes mēnesī ir blakus, tad no auto kā tāda un līzingā nav jēgas. Aizstāt var mierīgi ar carsharing vāği/bolt taksi, sanāks pat lētāk.
Ja ir ğimene ar bērniem, tad bez auto, manuprāt, neiztikt. Nevaru iedomāties braukt pie radiem uz Latgali ar vilcienu, tad autobusu ar bērnu, ratiem, somām un visi to stibīt un pavadīt ceļā 5h uz vienu galu. Vai kattreiz meklēt carshare, kurā viss ietilps un čakarēties likt sīkajam sēdekli ar isofix, tad atkal meklēt kur noparkot zonā vai pārmaksāt par ārpus zonas atstāšanu vai pat turēt to vāği pāris dienas kā izīrētu. Bet nu ja ieplāno, tad jau var izirēt normālu auto no long-term īres firmām.
Tad atkal paliek jautājums kādu auto pirkt. Var ņemt vecāku vāği, bet teiktu ka remonti, nodokļi, lielāks degvielas patēriņš, insurance beigās sanāks dārgāk nekā ņemt jaunāku līzingā, kuram pat iepriekšminētās lietas būs lētāk. Jāskatās noteikti tādu auto, kur kopējie izdevumi būs mazāki, nevis tikai no līzinga summas.
Pēc finanšu standartiem parasti iesaka auto/transportam kopējiem izdevumiem nepārsniegt 15% no kopējiem ienākumiem. Teiksim, ja pelni 2k mēnesī, tad 300 eiro ir max ko vajadzētu mēnesī tērēt uz auto/transportu. Kas gan ne vienmēr ir pārāk reāli, it īpaši ar zemāku algu.
Es teiktu, ka jebkurš līzings un, īpaši nomaksas ir vidusslāņa problēma – pats tur, savā laikā biju. Izskatās,, ka viss ir tik pieejams un lēts, bet galu galā atrodu sevi ar milzīgām ikmēneša izmaksām, kuras pavilkt vēl vajag pacensties
Raksta autors nav ņēmis vērā iespēju operatīvā līzinga beigās auto izpirkt. Jo, cik lasīts, pats izdevīgākais auto iegādes veids ir pirkt mazlietotu un ar to braukt līdz remonti kļūst katastrofāli.
Bet otrs izdevīgākais ir pirkt jaunu un braukt līdz remonti par dārgiem paliek. Jeb ja vari savus 20 gadus ar vienu auto nobraukt, pērc kaut vai jaunu, jo ilgtermiņa nebūsi baigais zaudētājs.
Dīvaini pēdējā laikā šie auto ieraksti paliek, gandrīz cenšas ieskaitot cilvēkam kā auto nevajag pirkt. Bet jāmet tikpat lielas summas visādos carsharingos. Jo būsim reāli, Latvijā sabiedriskais transports salīdzinājumā ar Rietumeiropu ir neeksistejošs.
Jā, Vācijā var iztikt bez auto. Te tas ir gandrīz neispejami.
Un 20 gadu laikā 200 tūkstošus € neiekrasi neviena Latvijas bankā katru mēnesi iemaksājot 300 – 400€
Lai jav ņem tās bundžas uz 4 riteņiem un ved uz servisu ik pa pāris mēnešiem.. Kas ir spējīgs to visu pavilkt, laicīgi nomaksāt kredītu un pilnu bāku ripot apkārt, cepuri nost.
(Beztiesībnieku domas)
Ja auto līzings mazlietotas vai jaunai parastai (ap 200 e/mec) ir tik smags, tad tas nav vidusslānis , bet prastais gals. Plus vēl tie, kas no 2k algas grib auto par 700e mēnesī. Vidusslānis ir tad, kas vidēja līmeņa auto var nopirt bez lielam grūtībām.
Nelaime tā, ka daudzi nesaprot. Ka auto tika izgudrots, lai ekonomētu laiku cilvēkiem , kam tas vērtīgs. Nevis katram nabagam savu kasti. Saskaiti, cik stundas ieekonomē. Ja darbs 20 dienas un vēl brīvais laiks 10dienas, 60x braucieni mēnesi. Pieņemsi, ka ekonomē 50hr mēnesī. Jo auto prasa laiku arī – remonti, apskates utt. Ja papildus izmaksas, piemēram, 500e mēnesi, tad atmaksājas pie 10 eiro uz rokas stundā.
Pērku lietotus auto. Esmu no tiem dauņiem, kam visi bijuši bmw. Cenšos trāpīt, lai mašīnas cena būtu 3-4mēnešu algas vērtībā, ne vairāk, un ar to braucu 3-5 gadus. Tā esmu nobraucis E36, E39, E65, E70. Braucu maz, tāpēc man lētāk sanāk mašīnas ar lieliem benzīna motoriem (3-4.8L), kuriem pēc nopirkšanas uzlieku gāzi. Vidēji tā sanāk braukt ar aptuveni 10-15gadus veciem auto. Labāk pērku vecu limuzīnu ar max komplektāciju, nekā jaunu plastmasas naglu kasti. Pērku skaidrā, nav jāmaksā procenti un nav jāpērk 1200eur kasko gadā – tas viss ietaupās. Ja nošķil, pats vainīgs un salabo vai pērc citu. Uz kasko vien esmu ietaupījis pāri par 15k.
Uzskatu, ka visi līzingi ir lohu problēmas, jo ja nevari sakrāt 5-10k mašīnai, tad arī nevari atļauties līzingā pirkt mašīnu par 30-60k. Visātrāk resale vērtība krīt tieši izbraucotno salona. Tu par to visu dabūn samaksāt, pērkot jaunu auto. Diezgan stulbi tādu čupu noraut podā, ja naudu tomēr vēl ir jāskaita. Prioritāšu jautājums.
Nepirktu auto no salona pat tad, ja kontā lieks miljons stāvētu
Arī prioritātēm jābūt skaidrām: ja pats dzīvo īrētā Purčika dzīvoklī, daudz, tērēt mašīnai ir padebīli. Sakrāj naudu, sakārto dzīvē pārējos aspektus un kad viss cits ir ok, tērē naudu, kam gribi. Kautvai musclecāram. Biežāk gan redz visādas dārgas mašīnas saparkotas pie padomijas 12-stāvenēm, dubļos.
Post-padomju republiku īpatnības
lol @visiem, kas raksta vecāks auto un katru mēnesi remonts jāiegulda.
Čaļi, vispirms beidzam pamatskolu, sākam pelnīt, nopērkam auto,MAZLIET papētot kā neiegrābties, ko skatīties pērkot lietotu auto (nevis joptvai beha, jāņem, izskatās zbis, būs nice saulīte). Un kad kaut ko mainam nevis ejam uz šrotu visu pirkt vai optima līnijas detaļas likt. Pilnīgi visi remonti / apdrošināšanas sastāda 5centi uz km, skate + nodoklis 1.6centi , ar degvielu aptuveni 12centi uz gandrīz 100 000 nobrauktajiem km, kamēr auto manā īpašumā.
source braucu ar lietotu auto 2007 Opeli un zinu visas izmaksas pret nobrauktajiem km un katra gada kopējās izmaksas, kas 6 gadu laikā. Pagājušajā gadā bija 600eur, riepas sastādīja pusi, pārējais bija standarta eļļas maiņa / visi filtri / diski + kluči priekšā un atsperes pakaļā. Palīdz aro tas, ka pats vismaz pamata lietas apdari ap auto kaut vai to pašu eļļu nomainīt. Citam KASKO maksā mani remonti gadā 😀 un tad katru dienu pie auto iet ar uztraukumu vai nav noskrāpēts tas vai šitas, nah man to vajag
Protams, nopērc nojātu mēslu neskatoties ko pērc nu tad pisies katru mēnesi.
Kam gribas šikot, lai šiko, kam reprezentācijai darbā vajag to vajag.
Rīgā bez auto kā bez rokām, tie cilvēki savu laiku nevērtē, ja patīk braukt tikai un vienīgi ar sab.transportu, bet nu parasti tas cilvēks ir.
Un beigu beigās, katrs, lai dara kā grib. Ja gribās nu tad gribās, ne mana drava vai bēda, vai nebēda. Es gribu māju nopirkt vispirms Rīgā nevis turpināt dzīvot Purvciemā ar Lexus pie poģika