Vai būtu jāievieš arī izglītības un pieredzes neitralitātes kritēriji atalgojuma noteikšanā?

10 comments

1. Nē, bet tā vietā vnk varētu piespiest atalgojumam būt daudz caurspīdīgākam. Esam jau pusceļā uz to ar algas norādīšanu sludinājumā. Tagad visi +/- zin cik ir alga jaunajam kolēģiem, bet jaunais nezin cik ir vecajiem.

   Pa lielam varētu padarīt par normu brīvi runāt par algu, nevis slēpt no kolēģiem.

   Tur mērķis ir lai par vienādu darbu cilvēki saņem vienādu atalgojumu. Ja tu zinātu cik saņem tavs kolēģis kurš dara to pašu ko tu, tu zinātu ka viss ir godīgi.

2. Sarežģīta tēma. Par to algu slēpšanu piekrītu, ka jāizskauž. Bet tas iespaido visus, ne tikai sievietes. Jaunajiem darbiniekiem citreiz maksā stipri mazāk un citreiz vecajiem nepaceļas līdzi jaunajiem. Visi būs ieguvēji, ja būs atļauts savā starpā apspriest.

   Bet par to izlīdzināšanu liekas nepareizi, jo tā 13% atšķirība var veidoties no tā, ka sievietēm ir mazāka pieredze, jo bija jāņem bērnu atvaļinājums. Var būt, ka sievietes vienkārši izvēlas mazāk apmaksātus darbus vai pozīcijas uzņēmumā. Piemēram programmētāji pārsvarā ir vīrieši un skolotājas sievietes, uzņēmumu vadītāji vīrieši un HR speciālisti sievietes. Un algas ir dramatiski atšķirīgas. Bet ja ir vienādi darba pienākumi un vienādi rezultāti, tad būtu jāmaksā vienādi. Un to visvieglāk būtu panākt ar algu publiskošanu uzņēmuma iekšienē.

3. Dzimumatšķirīgas algas var īsteni atrisināt tikai algu caurspīdīgums, kā jau citi šeit teica.

4. Sure, visiem noteiksim vienādu algu. Personīgi 79k savas naudas izglītībā notērēju, bet nekas, vienādosim algu ar visiem, jo visiem ir vienādas spējas un produktivitāte. EQUALITY!!!!!!!

   Anyway, algas sludinājumos ir publiskas, kas ir ļoti labi. Algas, kur range ir no kaut kā maza līdz kaut kam lielam, ir lielākoties vispār vērā neņemamas vakances. Par runāšanu par algu ar kolēģiem, draugiem utml, man nav nekas slēpjams un par to brīvi runāju. Aizliegts arī Latvijā nav runāt par atalgojumu. Citiem nepatīk par to runāt, katram ir sava izvēle un mentalitāte, un katrs, lai dara kā grib, piespiest nevienu nevar un arī nevajag.Es uzskatu, ka nerunājot par savu atalgojumu zaudētāji ir visi, bet skatīt manu iepriekšējo teikumu.

   Un idejas, jaunais kolēģis nezina cik saņem vecais, wtf? Pirmkārt vecajam ir pieredze, know how un viņam būtu jāsaņem vairāk tāpat, nu ideālā pasaulē, kas nav the case lielākoties. Bet, lai zinātu visi cik kam atalgojums, ko tad darba virtuvītē pie sienas piespraust vai? Publiski izrādit visa uzņēmuma.algas nav risinājums Cmon guys

5. Latvijā darba likumā jau ir aizliegta diskriminācija, ne konkrētā jautājumā, bet, ja kāds gribētu sūdzēties vai pārbaudīt, tad arī tagad varētu

6. Ir tāds teiciens – there is nothing more unequal than equality of unequals.

7. Nekādus. Plus jalikvedē kapitālisma principus kroplojošo minimālo algu. Darbs ir prece un par tā samaksu abām pusēm BRĪVI jāvienojas. Varbūt nosakām arī minimālo cenu visam precēm? Milzu tabulu kā bija kādreiz, kas Maskavā izlēma cenas visai savienībai?

8. Ka kādam kas nepatīk un domā, ka par mazs saņem, ir iespēja savu firmu veidot.

9. Kas slikts ir tajā, ka, piemēram, vīrietis mīļākajai maksā vairāk ? Jo vadošos amatos liek pazīstamus, uzticamus cilvēkus. Ja kopā guļ, drošāk uzticēt arī iekšējo informāciju un mazāks risks, ka apzags firmu.

10. Būtu stulbi ieviest šādus kritērijus. Izglītības kritērijs vēl varbūt būtu diskutējams, bet pieredzes galīgi nē. Cilvēkam ar pieredzi viennozīmīgi pienākas lielāks atalgojums salīdzinot ar kādu bez. Ja kāds mēģinātu noniecināt cita pieredzi, tad pieredzējušajam nebūtu pilnīgi nekāda stimula attīstīties. Kāda jēga ja kāds kurš neko nerubī saņem tādu pašu algu. Tad jebkurš varētu iet un pieteikties uz CEO amatiem. Tur primāri skatās uz pieredzi, bet ja tas faktors tiek izsvītrot no pamatkritērijiem tad uz kā pamata vispār balstīt kandidātu atlasi? Nav tādu studiju programmu universitātēs kur apmāca CEO.