Pati esmu skolotāja ar 34 gadu stāžu, un strādāju trīs dažādās skolās, mācu angļu un vācu valodu. Pirmdienās un otrdienās man ir 15 kontaktstundas, bet trešdienās un ceturtdienās – 18 . Piektdienās es mācu 8 stundas un ir arī daži papildu pienākumi. Kopā strādāju 41 stundu, kas ir vairāk nekā atļauts, un 2x vairāk nekā ietiecams, kā arī jārūpējas par audzināmo klasi, kura uz papīra ir +5 kontaktstundas. Es nopelnu 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pēc nodokļu nomaksas man sanāk tikai 1470 eiro. Es arī kādas 10 stundas nedēļā veltu gan darbu labošanai, materiālu gatavošanai gan meklēšanai, un par to laiku algu nesaņemu. Tas ir liels un smags darbs par mazu algu, jo īpaši tāpēc, ka man reti paliek laika parūpēties par savu 96 gadus veco omi, pavadīt laiku ar meitu, mazbērniem.. Ir jau vairāki teikuši, lai eju strādāt 1 skolā skolā 30 stundas(pilna slodze), bet pat mans kolēģis, kurš strādā pilnu slodzi vienā skolā, nopelna tikai 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Esmu manipulēta, apmānīta, nu jau 20 gadus. Un nesakiet, ka valdība nevar to un to, un ka LIZDAS kliegšana un streiks nav pamatoti. Mēs skolotāji tiekam pazemoti, lamāti, un vecāku vēstules jo īpaši, ka tik ne mans bērniņš kautko izdarīja. Igaunijā pedagogi pelna 2-3k. Latvijā dažs labs minimālo algu saņem! Kas mūsdienās ir tūkstots?
Nākamgad viens no maniem kolēģiem ies pensijā , un skolas vadība velk uz to, lai es aizvietoju viņa stundas, jo atrast vācu valodas skolotāju ir praktiski neispējami. Tas nozīmētu, ka es labākajā gadījumā dabūtu papildus 100 eiro. Bet visticamāk es to darbu pametīšu pavisam, un strādāšu 2 skolās “sabalansētāku” slodzi.
Ja kāds grib iet par pedagogu- droši ejiet, bet reāls piemērs no prakses- nākamgad no dažādām skolām ies prom 3 jaunie skolotāji. Viņi tur ~4 gadus nostrādāja. Vajag būt izturīgam, un ar patiesu vēlmi strādāt ar bērniem.
Pedagogs-tā nav profesija, tas ir dzīves stils.
Mana māsa ir angļu valodas skolotāja jau 15+ gadus, sāka kā ir arī priekšrocības: reāli 3 mēnešu atvaļinājums gadā (kur vēl ir tāds?) un iespēja nodarboties ar individuāliam nodarbībam par lielāko stundas likmi.
Jebkurā gadījumā ēsmu pār streiku un likmēs paaugstināšanu. Darbs nav viegls un ļoti svarīgs sabiedrībai.
Kur ir “Kā šo situāciju redz skolēni/studenti” ?
Kā cilvēks kas ne pārāk sen pats ir beidzis skolu varu teikt ka attieksme pret pedagogiem ir vienkārši krimināla. Netiek novērtēts viņu darbs, pūliņi un vēl tiek rakstītas sūdzības par katru sīkumu un problēmu kuras pamatā ir skolēnu motivācijas trūkums.
Jā, protams gadās arī skolotāji kas ir, piedodiet par izteicienu, dumji, bet attiecība pret skolēniem varētu būt 1:100. Uzskatu ka ja arī domas nesakrīt klasē esot jāizrāda cieņa un respekts pret skolotāja darbu, jo jāpiekrīt tā nav profesija tas ir dzīvesveids.
Pēdējā pirmajam striķim jābūt vēl īsākam, nu tā kā gandrīz pieskaras zaram.
Vienīgais normālais risinājums ir skolu apvienošana, nodrošinot labajiem skolotājiem pienācīgu samaksu un slodzi, t.i., atlaižot pārējos. Mācījos relatīvi lielā skolā Rīgā, sastapu bioloģijas skolotāju, kas neticēja evolūcijai, ģeogrāfijas skolotāju, kas neticēja globālajai sasilšanai un tā vietā, lai mācītu, deva lasīt mācību grāmatu stundu laikā. Fizikas skolotājs biežāk nebija, kā bija, mājturības skolotāju praktiski neredzēju, jo viņš visas stundas pavadīja flirtējot un dzerot kafiju ar dāmām garderobē. Nemaz nerunāju par veselības mācības skolotāju, kas bija izcils piemērs, kā būt neveselīgai. Tas, ko mēģinu pateikt – noteikti ne visi skolotāji ir pelnījuši, ka viņiem maksā vairāk.
Optimizētājus vajag daudz un viscaur Latvijas valsts aparātam. No optimizēto darba vietu resursiem varētu protams kko iebāzt kabatā. Nu vai arī samaksāt ārstiem un skolotājiem, es nez.
Mans skats no alas ir tāds, ka LIZDA un IZM nav spējīgi uzturēt konstruktīvu dialogu, līdz ar to, konkretizēts plāns nevar tikt izveidots un ielikts budžetā. Jā, valdībai ir jāņem vērā skolotāju prasības, bet tad ligzdai arī ir jānodod konkrēts plāns, nevis jābauro, ka jāceļ algas un viss ir slikti. Pēc tam valdība, pēc viņiem esošās informācijas un budžeta pieejamības, izveido plānu, bet atkal nav labi jo kāds aizmirsa, ka skolas administrācijai arī vajag algu palielinājumu. Un valdība nevarēja aizdomāties, ka tas būtu tikai pašsaprotami.
Long story short – cūka ar zosi runā par kartupeļiem, bet viena otru nesaprot. LIZDA nav spējīga nodot pilnīgu informāciju un IZM nav spējīgi iedziļināties problēmas būtībā. Jebkurā gadījumā streikam ir jānotiek, bet viss šis tikai kārtējo reizi parāda LV problēmu ar “izglītotiem” cilvēkiem pārāk nozīmīgos posteņos.
8 comments
Pati esmu skolotāja ar 34 gadu stāžu, un strādāju trīs dažādās skolās, mācu angļu un vācu valodu. Pirmdienās un otrdienās man ir 15 kontaktstundas, bet trešdienās un ceturtdienās – 18 . Piektdienās es mācu 8 stundas un ir arī daži papildu pienākumi. Kopā strādāju 41 stundu, kas ir vairāk nekā atļauts, un 2x vairāk nekā ietiecams, kā arī jārūpējas par audzināmo klasi, kura uz papīra ir +5 kontaktstundas. Es nopelnu 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pēc nodokļu nomaksas man sanāk tikai 1470 eiro. Es arī kādas 10 stundas nedēļā veltu gan darbu labošanai, materiālu gatavošanai gan meklēšanai, un par to laiku algu nesaņemu. Tas ir liels un smags darbs par mazu algu, jo īpaši tāpēc, ka man reti paliek laika parūpēties par savu 96 gadus veco omi, pavadīt laiku ar meitu, mazbērniem.. Ir jau vairāki teikuši, lai eju strādāt 1 skolā skolā 30 stundas(pilna slodze), bet pat mans kolēģis, kurš strādā pilnu slodzi vienā skolā, nopelna tikai 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Esmu manipulēta, apmānīta, nu jau 20 gadus. Un nesakiet, ka valdība nevar to un to, un ka LIZDAS kliegšana un streiks nav pamatoti. Mēs skolotāji tiekam pazemoti, lamāti, un vecāku vēstules jo īpaši, ka tik ne mans bērniņš kautko izdarīja. Igaunijā pedagogi pelna 2-3k. Latvijā dažs labs minimālo algu saņem! Kas mūsdienās ir tūkstots?
Nākamgad viens no maniem kolēģiem ies pensijā , un skolas vadība velk uz to, lai es aizvietoju viņa stundas, jo atrast vācu valodas skolotāju ir praktiski neispējami. Tas nozīmētu, ka es labākajā gadījumā dabūtu papildus 100 eiro. Bet visticamāk es to darbu pametīšu pavisam, un strādāšu 2 skolās “sabalansētāku” slodzi.
Ja kāds grib iet par pedagogu- droši ejiet, bet reāls piemērs no prakses- nākamgad no dažādām skolām ies prom 3 jaunie skolotāji. Viņi tur ~4 gadus nostrādāja. Vajag būt izturīgam, un ar patiesu vēlmi strādāt ar bērniem.
Pedagogs-tā nav profesija, tas ir dzīves stils.
Mana māsa ir angļu valodas skolotāja jau 15+ gadus, sāka kā ir arī priekšrocības: reāli 3 mēnešu atvaļinājums gadā (kur vēl ir tāds?) un iespēja nodarboties ar individuāliam nodarbībam par lielāko stundas likmi.
Jebkurā gadījumā ēsmu pār streiku un likmēs paaugstināšanu. Darbs nav viegls un ļoti svarīgs sabiedrībai.
Kur ir “Kā šo situāciju redz skolēni/studenti” ?
Kā cilvēks kas ne pārāk sen pats ir beidzis skolu varu teikt ka attieksme pret pedagogiem ir vienkārši krimināla. Netiek novērtēts viņu darbs, pūliņi un vēl tiek rakstītas sūdzības par katru sīkumu un problēmu kuras pamatā ir skolēnu motivācijas trūkums.
Jā, protams gadās arī skolotāji kas ir, piedodiet par izteicienu, dumji, bet attiecība pret skolēniem varētu būt 1:100. Uzskatu ka ja arī domas nesakrīt klasē esot jāizrāda cieņa un respekts pret skolotāja darbu, jo jāpiekrīt tā nav profesija tas ir dzīvesveids.
Pēdējā pirmajam striķim jābūt vēl īsākam, nu tā kā gandrīz pieskaras zaram.
Vienīgais normālais risinājums ir skolu apvienošana, nodrošinot labajiem skolotājiem pienācīgu samaksu un slodzi, t.i., atlaižot pārējos. Mācījos relatīvi lielā skolā Rīgā, sastapu bioloģijas skolotāju, kas neticēja evolūcijai, ģeogrāfijas skolotāju, kas neticēja globālajai sasilšanai un tā vietā, lai mācītu, deva lasīt mācību grāmatu stundu laikā. Fizikas skolotājs biežāk nebija, kā bija, mājturības skolotāju praktiski neredzēju, jo viņš visas stundas pavadīja flirtējot un dzerot kafiju ar dāmām garderobē. Nemaz nerunāju par veselības mācības skolotāju, kas bija izcils piemērs, kā būt neveselīgai. Tas, ko mēģinu pateikt – noteikti ne visi skolotāji ir pelnījuši, ka viņiem maksā vairāk.
Optimizētājus vajag daudz un viscaur Latvijas valsts aparātam. No optimizēto darba vietu resursiem varētu protams kko iebāzt kabatā. Nu vai arī samaksāt ārstiem un skolotājiem, es nez.
Mans skats no alas ir tāds, ka LIZDA un IZM nav spējīgi uzturēt konstruktīvu dialogu, līdz ar to, konkretizēts plāns nevar tikt izveidots un ielikts budžetā. Jā, valdībai ir jāņem vērā skolotāju prasības, bet tad ligzdai arī ir jānodod konkrēts plāns, nevis jābauro, ka jāceļ algas un viss ir slikti. Pēc tam valdība, pēc viņiem esošās informācijas un budžeta pieejamības, izveido plānu, bet atkal nav labi jo kāds aizmirsa, ka skolas administrācijai arī vajag algu palielinājumu. Un valdība nevarēja aizdomāties, ka tas būtu tikai pašsaprotami.
Long story short – cūka ar zosi runā par kartupeļiem, bet viena otru nesaprot. LIZDA nav spējīga nodot pilnīgu informāciju un IZM nav spējīgi iedziļināties problēmas būtībā. Jebkurā gadījumā streikam ir jānotiek, bet viss šis tikai kārtējo reizi parāda LV problēmu ar “izglītotiem” cilvēkiem pārāk nozīmīgos posteņos.