15.05.2023.

Modinātājs skan. 06.00. Pēc desmit minūtēm no gultas ārā, dušā iekšā. Tracina tur būt. Siltais ūdens ik pēc mirkļa pazūd. Protams, kontrastduša un aukstais ūdens laikam manai ādai labāk derētu, bet tomēr vairāk patīk cepināties elles karstumā.

Satiekos ar šoferi, laižam uzstādīt bāru. Plaukti vienā noliktavā, lete citā. Lielāko daļu laika aizņem vizināšanās. Pārējo laiku aizņem smagumu stiepšana un visu daļu stiķēšana kopā. Zundas torņos SWH svin 30 gadu ballīti! Neesmu te bijis, skaists skats no augšas.

Bija ziņots, ka visu jānovāc astoņos vakarā, bet tā bija maldinoša informācija. Rīt no rīta gan jau visu vajadzēs vākt kopā un vest prom. Ne pārāk aizrauj šie gadījuma darbi, jo šoferis ātri aizsvilstas, taču man lēni pielec, kā ko kaut kur stiept. Ar tetri bērnībā neaizrāvos, laikam tāpēc tā. Vai arī par maz saules gaismas saņēmu, sēžot pie kompīša desmit stundas. Es labāk strādāju ar komunikāciju – internetā vai dzīvē, bet ar saziņu, nevis mantu stiepšanu. Lai gan izvēles nav, ja nestudē un neiegūst augstāko izglītību, tad jāapmierinās ar to, kas ir. Turklāt nejūtu sevī jaudu kaut kur startēt. Ļoti iespējams, ka kādā brīdī nobrukšu un atgriezīšos uz ielas. Pārāk daudz esmu iesēdies – katru dienu vismaz astoņas, deviņas stundas pie telefona ekrāna, pandēmija, tupēšana mājās, ome un viss pārējais. Mentāli jūtos iestrēdzis vēl 2019. gada martā, kad šis viss murgs sākās. Tikai nepārproti, ne uz vienu vainu nenoveļu. Pie bezdarbības, slinkuma un mūžīgas blenšanas ekrānā esmu vainīgs vienīgi es.

To arī laikam darīšu atlikušo dienas daļu, ja šī vakara gadījuma darbs tiek pārcelts uz rītdienu. Blenzīšu ekrānā. Ā, vienīgi… Tekstu mācīšanās? Hm. Anna, lūdzu? Redzēs. Diena vēl gara. Došu ziņu.

Sāku pārlasīt Harmsa tekstus, lai beidzot kaut ko izvēlētos. To droši vien nevajadzēja darīt gultā, jo aizmigu. Līdz aptuveni pus astoņiem čučēju. Kad pamodos, pamanīju ziņu Instagram. Čoms grib pavazāties. O, lieliska ideja. Būs man motivācija aizvilkties pakaļ vienam mistērijas slēpnim, ko biju atrisinājis. Šis bija paslēpts kā skrūve, kas nav īsta un kas ir piestiprināta pie staba ar magnētu. Atskrūvē skrūvi un tur iekšā viesu grāmatiņa! Sastapām arī dzērājpārīti, kuri negribēja dzert šņabi no vienas plastmasas pudeles. Vīrietim bija ideja ar nazi pudeli sagriezt un izveidot glāzi. Ne man, ne arī čomam bija nazis, līdz ar to nevarējām palīdzēt.

Aizvilkos vēl līdz bankomātam. Ieliku mākslinieces uzdāvināto naudu kontā, samaksāju beidzot par visiem maija rēķiniem. Bez mammas, kaimiņienes un mākslinieces finansiāla atbalsta tas nebūtu noticis. Paldies! Diena galā.