Dienas pirmo pusi aizvadīju Zundas torņos. Neesmu pieslēdzies. Hallo, dzirdi? Nu, bļaģ, vispār saproti, ko dari? Kā tu šito biji domājis tur dabūt iekšā? Tā? Tu neredzi, ka nelien? Hallo?

Es kaut kur peldu? Vakar ieguvu sarkanus uzblīdušus punktus uz plaukstas. Tāda kā sarkana tulzna. Šodien kādā brīdī pārsprāga. Laikam cimdus vajag. Tizlā āda. Kur es peldu? Par ko domāju? Kāpēc neesmu pieslēdzies? Vai šī ir disociācija?

Ai, tikai nesāc muldēt par tematu, ko nepārzini. Lietus. Nāk miegs. Drūma noskaņa. Ar autobusu dodos mājup. Jāatzīst, ka man patīk citiem bojāt omu. Īpaši tad, ja pats neesmu omā. Telefona ekrānā uzlec BlueTooth paziņojums par mūzikas austiņām. Nav manas, bet pieslēdzos tāpat. Še, klausies manu mūziku! Var dzirdēt, ka jaunietis nesaprot, kas par lietu. Prasa padomu čomam. Tas iesaka visu restartēt. Es atkal laicīgi paspēju pieslēgties. Puisis izlēmis pārbaudīt, kas te vēl ir. Slēdz nākamo dziesmu, nākamo, vēl nākamo. Laikam neko savai gaumei neatrod, hihi. Kad bija vēl palikusi viena pietura, ko braukt, viņš, šķiet, jau bija padevies. Vairs nespēju pieslēgties. Vai arī viņš beidzot paguva pieslēgties pirmais?

Kilometrs līdz mājām. Paguvu izlīt. Jāpārģērbjas, jādodas tālāk. Būs apmācības. Jauns produkts, ko varēs degustēt – alkoholisks kokteilis, džins ar sarkano greipfrūtu limonādi. Te viss norisinās, kā biju iztēlojies. Priecē, ka notiek klātienē. Parāda, kā uzstādīt galdu un visu pārējo. Hm, ja jāsalīdzina ar otru uzņēmumu, kur daru šo pašu, tad šie uzvar – te mazliet lielāks atalgojums, apmācības klātienē un plašāks izklāsts par darāmo. Otrā uzņēmumā uz pirmo degustāciju devos ar vieglu sirdi, bet attapos pie tā, ka nezinu kas un kā te liekams, stutējams un sagatavojams. Darbu uzsāku veselas divdesmit minūtes vēlāk. Gadās arī tā.

Vakaru jānoslēdz ar gandrīz divas stundas garām sarunām fokusgrupā par festivāliem un to komunikāciju. Bijusī klasesbiedrene jau veido bakalaura darbu! Kur palika laiks?

Nezinu. Droši vien arī negribu zināt. Ar labu nakti.

2 comments
Leave a Reply