Pus deviņos bija jāskan modinātājam, bet es jau pirms stundas biju augšā. Nav pārāk lieli aizkari, saulīte spīd iekšā. Logu arī turu vaļā, lai kaķim interesanti aiz sietiņa pasauli vērot un lai svaigs gaiss telpā mājo. Rīta dzestrums pamodina. Apēdu četras karstmaizes ar desu, izdzēru lielu krūzi kafijas ar četrām tējkarotēm cukura. Tā arī viena no tūkstoš atkarībām, kas man piemīt. Pēc tam uz fototerapiju, lai āda tik ļoti nebrēc par pašreizējo dzīvesveidu. Paldies visiem, kuri iemeta kontā pa drusciņai! Noder. Tagad divarpus stundas brīva laika. Laiks barot nākamo atkarību – interneta!
Šodien tehniskie darbi gaida, jāizkrauj, jāiekrāmē, jāizved tur un šur visādas mantas. 12.30 pieslēdzos es kā palīgs, vizinājos līdzi busiņā aptuveni līdz 19.30. Tas vēl sīkums, jo šoferis rukā jau no pieciem rītā. Un turpina arī pēc tam, kad es jau sen guļu gultā. Nezinu, kā tie pieaugušie notur jaudu strādājot n-tās stundas, citi pa naktīm raujas, citi no agra rīta līdz tumsai ne ēduši, ne dzēruši. Par laimi, šodien nebija nekā ārkārtīgi smaga, lai es daudz tizlotos. Nē, nu, protams, visādi izgāzties un čakarēties paspēju, bet mazāk nekā citās reizēs. Vistrakākais bija milzīga finiera plāksnes vešana, kas busiņā nemaz līdz galam neielien. Sākotnēji bija plānots sešas vest, bet kur nu, ja pat viena knapi tika iekšā! Kaut arī bieži vien fiziskos darbos palīgs no manis švaks, kolēģis cidoniju limonādi tāpat uzdāvināja. Jēj!
Kamēr vizinājos busiņā līdz pat Ādažiem, saņēmu analīžu rezultātus. Ātri uzmetot aci, var redzēt, ka mans dzīvesveids ir galīgi garām. Daudz sāļus našķus riju, maz dzeru ūdeni, atspirdzinos tikai ar gāzētiem, cukurotiem dzērieniem. Ja kaut ko sajēdz no medicīnas un tas interesē, tad vari šo lasīt tālāk. Laikam gan vispār derētu šo pārrunāt arī ar ģimenes ārstu. Ai, bet vēl taču gribēju nomainīt esošo ģimenes ārstu pret kādu, kas ir Rīgā, lai man nav jākratās uz Jelgavu. To derētu izdarīt drīz, noskaidrot, pie kura pāriet būtu vislabāk. Vispār gudri būtu neskriet un nemeklēt katru sīkumu Google, kas analīzēs ir virs vai zem normas, ja neko no tā tāpat nejēdz. Jēziņ, kā šis viss kaitina. Ā, solīju medicīnisko pusi. Lai nu būtu, kaut arī jēga maza, ja neko no šī nesaprot – pazemināti neitrofīli, paaugstināti limfocīti. Gamma-glutamiltrans ferāze (lai kas tas arī būtu) – pazemināts (ja pareizi nolasīju). Nātrijs – paaugstināts. Bilirubīns urīnā arī paaugstināts. Kaut kā tā. Būtu jāseko līdzi uzturam beidzot, bet, ak, kungs, tas taču vēl viens pilna laika darbs. Tad jau ātrāk kapā, lūdzu. Un man ir arī STS, ja pareizi sapratu. Viss pilnai laimei. Ureaplasma urealyticum – pozitīvs. Nu, šitā manam ķermenim sokas. Kā prioritāti šobrīd redzu cīņu ar psoriāzi. Tā visvairāk ir emocionāli un fiziski izsūkusi. Pēc tam var mest acis uz pārējo problēmu pusi. Pagaidām – psoriāze, es nāku, mirsti, maita! 🙂
“Esi mājās? Es pēc 15-20 min atnesīšu kkādus produktus”
O, ēdiens! Jā, paldies, paldies, paldies! Ārkārtīgi skaisti pēc darba redzēt pie durvīm noliktu maisu ar gardiem produktiem. Tā, bet es taču neesmu nekāds ēst gatavotājs, jo, pirmkārt, to neciešu, otrkārt, tas neizdodas (droši vien tāpēc arī neciešu), treškārt, ir maz vietas. Tā kā gaidu atkal padomu – kur likt klāt papriku? Un kur konservēto kukurūzu? Negribētos, lai viss te sabojātos dzīvoklī. Jāatzīst, ka tā diezgan bieži ir gadījies, kad es pats vai kāds cits sagādā produktus ilgākam laikam. Attopos pie slinkuma vai nezināšanas, kā kaut ko pagatavot, tā sagaidot produkta nāvi. Šoreiz derētu būt citam rezultātam!
Desmitos vakarā vedu suni pastaigā vai arī viņš mani, kāda gan tam nozīme. Mēs kaut kur ejam, nogurstam un ejam mājās. Klausos Kae Tempest.
LV32PARX0020460100001
Kaspars Rozītis
paypal.me/kasparsro