Divas ceptas olas, baltmaize. Paņemu olu no kastītes, iedodu pasmaržot Pūkai. Šī sāk sist ar ķepu pa olu. Rodas kārdinājums nolikt uz zemes, lai ripo un kaķīte spēlējas. Fototerapija. Baltmaize ar zemeņu ievārījumu. Limonāde. Dienas pirmā puse rit pavisam mierīgi. Paspēju pat aizmigt uz kādu brīdi, gaidot nākamo dienas daļu.
Pabeigta jurisprudence, bet nav advokāta sertifikāta, smaidīgi stāsta sadzēries vīrietis uzvalkā. Viņš sēž autobusa aizmugurē, atkorķējis alus pudeli. Nosēdos viņam priekšā. Laikam būšu vienīgais, kurš te ir gatavs sēdēt. Uz blakus sēdekļa mētājas atvērtās pudeles korķis. Īsta idille. Dodos uz Ādažiem. Šodien džina dzērienu degustācija tur notiks. Kā tad tā, vai tad gandrīz advokāta statusā esošais visu ceļu nerunās ar savu saulīti pa telefonu tik skaļi, lai arī visi pārējie pasažieri dzirdētu? Sēdēšu klusumā, elpojot alus smārdu? Pēc mazas rīstīšanās iedzērušais nolēma piezvanīt Gunčam. Varēs pastāstīt, ka Rīgā bija, strādāja. Gunča guļ, neko negrib dzirdēt, lūdz piezvanīt vēlāk. Kam vēl varētu piezvanīt? Neizdomāja.
Piektdienas vakarā džina degustācijā nemaz nav garlaicīgi, tautas daudz. Kāpēc cilvēki jautā, vai ir alkohols klāt? Tas taču būtu automātiski jāsaprot, kad pasaku – džins ar šādu vai šitādu limonādi. Ja būtu bezalkoholisks, es taču sākumā uzreiz to tā arī reklamētu. Veikala darbinieki pukojas, ka nevar nobaudīt dzērienu darba laikā. Kāda dāma pasmejas, sakot, lai tik pagaidu, tūlīt ieskries veikalā pa galveno ieeju bez formastērpa. Ja ir aizdomas, ka cilvēkam nav astoņpadsmit, prasu uzrādīt dokumentus. Izspruka tomēr viena meitene cauri sveikā. Pienāca kopā ar māti, piedāvāju mammai pagaršot. Šī tikai paslapina lūpas, bet atlikušo dod izdzert pusaudzei. Varbūt viņai jau ir 18? Nav jau vairs jēgas prasīt, skāde nodarīta.
Trīs minūtes pēc degustācijas beigām šoferis ir atradis mani veikalā, gatavs skriet tālāk. Šis vīrs gan nav tas, ar kuru kopā smagumus nēsāju. Vispār ik pa laikam piestrādāju trīs dažādos mārketinga uzņēmumos kā promotieris. Gan visādus produktus pats var nogaršot, gan garlaicīgi nekad nav, ja tik liela dažādība dzīvē. Nav viegli šoferiem. Arī šim rīti sākas piecos un beidzas kaut kad vēlu vakarā. Viņš jau četrus gadus šādi rullē viens pats. Saka, ka normālā situācijā būtu divi šoferi, bet ir, kā ir. Dažreiz pat priekšniekam jāiesaistās un jāaizvadā viss nepieciešamais. Busiņā maģis noplīsis. Austiņas arī nav uzlādētas. Teica, ka varētu divatā klausīties, viņam taču tie airpodi jeb gaisa podi ir. Viens man ausī, otrs viņam. Nekā, būs vien jāiztiek ar runāšanos. Nervi uz ceļa uzvilkti. Bļeģ, nu, kur tu lien! Kad uzdirsts šoferim, kurš pat nenojauš, ka tiek aplamāts, sirds paliek vieglāka. Var apskatīties uz kundzi gados un pasmieties, ka tās piepes tā iekrampējušās stūrē, it kā tā tūlīt nokristu, turklāt viņas vēl tik lēni brauc! Kad citi braucēji šādā pašā garā apspriesti, esam galā. Ei, tikai neaizmirsti uzrakstīt, ka par divām bundžiņām vairāk tika iztērēts, ja? Šoferis arī grib atveldzēties.
Pie dzīvokļa durvīm stāv plastmasas maiss. Iekšā saldējuma kārba, kurā paslēpušies rīsi ar dārzeņiem. Paldies, kaimiņien, par pārsteigumu! Zem kārbas vēl augļi un ogas paslēpušies. To atstāju vēlākam. Sātīgi rīsi vakariņās.
Attēlā redzams, kā kāds piektdienas vakarā spontāni pārdomājis par labu alum.
LV32PARX0020460100001
Kaspars Rozītis
https://www.paypal.me/kasparsro
1 comment
Kas te notiek?