Ai, kaitina nenoteiktība. Šodien bija jābūt masu skatiem, taču vakar paziņoja, ka būs tomēr citā dienā. Visa diena brīva, turklāt es vēl tik agri esmu augšā! Cēlos 06.30, jo 08.30 pie Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskās baznīcas slēpņotāji Olli un Trixi no Vācijas rīkoja tikšanos. To organizēja te, jo šeit ir vistuvāk viņu viesnīcai. Vesels bars ar vāciešiem! Ir arī, protams, vietējie slēpņotāji, daži igauņi, kā arī soms Marko, kuru jau satiku vakar. Vāciešu pārim īsts skrējiens. Ceļo cauri Baltijas valstīm. Rīgā piestāj tikai uz dienu. Ko tad tik īsā laikā var pagūt? Slēpņus savākt un punktus krāt? Jā, bet tāpat viena diena ir krietni par maz, lai kaut ko tāpat pa īstam izbaudītu, manuprāt. Un ko man, pie velna, iesākt ar atlikušo dienu?
Ielieku mazgāties drēbes. Opā, Rīgas centrā gaida maiss ar ņammājamo. Labsirdīga, dāsna paziņa padalās. Aizčāpošu pēc tā. Paldies! Saule sutina. Baltajās Sony austiņās pilnā skaļumā bliež radio Naba. Trinkš, vakarā noskan durvju zvans. Re, pat nekas nav jāgatavo šodien, kaimiņiene pacienā ar rīsiem vakariņās! Viņai pašai jau tā neiet diezgan viegli, bet spēj vēl par mani piedomāt. Nenovērtējami!
Kāda mūzikas pasaules darbone savā dzimšanas dienā dāvina citiem, nevis pati saņem dāvanas! Tiku pie divām biļetēm uz grupas Phoenix Alpha Zulu tūres koncertu Siguldas pilsdrupu estrādē. Vienu biļeti izdevās par mazām naudiņām pārdot. Kaut kur jau tā nauda jārok, ja masu skatus atceļ pēdējā brīdī. Par fototerapiju arī kaut kā jānorēķinās. Ko iesākt ar otru biļeti? Neviens neņem. Ai, zin, ko tur daudz ņemties, braukšu pats! Pirmo reizi dzirdu par tādu grupu. Paklausījos Spotify pēdējo albumu. Nu, nekas tāds ārkārtīgi saviļņojošs tur nav. Dzīvajā varbūt būs labāk. Neies jau to biļeti mēslainē mest. Palūru Facebook, kuri no plašā kontaktu loka vēl uz turieni dodas. Sarunāju transportu uz un no Siguldas. Gatavs ceļam, laižam!
Vai, te ir reāli skaisti! Fantastiska vieta brīvdabas koncertam. Aiz skatuves riet saule, aizmugurē slejas Siguldas Viduslaiku pils. Sen nav būts Siguldā. Pēdējā reize, šķiet, bija kādā sestajā klasē, kad kopā ar Spīdolas ģimnāzijas teātra trupu braucām uz Balto flīģeli rādīt “Vārnu ielas republiku”. Fēniksu iesilda Carnival Youth. Šitos vismaz zinu, dažas dziesmas arī patīk. Karnivāļi aiztinas, seko nezināma garuma pauze. Paspēju aprīt frī kartupeļus, vēl kaut kur Facebook dzīlēs arī atrast, ka Phoenix uz skatuves plāno kāpt 21.15. Šausmīgi maz tautas. Kaut kā tai aģentūrai 8 Days A Week, kura šo visu organizē, nesokas, šķiet. Fantastiski mākslinieki burvīgās vietās, bet, cik dzirdu, tad daudzi par koncertiem uzzina pēdējā brīdī. Tāpēc arī ielūgumus dāļāja pa labi un pa kreisi. Man tika divi ielūgumi, kaut man būtu pieticis ar vienu. Tomēr labi, ka aizbraucu. Nekad neesmu bijis šāda tipa koncertā. Tuvākais tam ir bijis Positivus, bet tā, ka speciāli vienas grupas tūres koncertā būts – nē, tā iepriekš vēl nav gadījies.
Koncertā vīlies neesmu, daudz kas bija, kā iztēlojos. Basus gan te blieza trakos. Fonā grupai ekrānā laida glītas vizualizācijas. Man šāda tipa mūzika ne visai iet pie sirds, bet ar atraktīvu, enerģisku uzstāšanos, skaistām vizualizācijām, krāšņu gaismošanu un glāzi sidra var arī pavilkties un mazliet pakratīties līdzi mūzikai.
Ja turpceļā braucēji un līdzbraucēji klusi čubinājās katrs savā mobilajā, tad atpakaļceļā paspējām gan par mūziku, gan krieviem, gan teātri izrunāties. Vispār jāraksta steidzīgi, jo vēl masu skatu dēļ jānoskujas un pēc dažām stundām jau jābūt augšā! Ar labu nakti!