Esmu sašutusi, jo man tagad angļu valodas 98% rezultāts tiks pārmainīts uz aptuveni 73%, kas vairs neskan tik labi. Un matemātikas 20% būs vispār tik zemu, ka gan jau pat nebūs iespēja studēt par maksu. Vo sūdi. Bija doma atstāt Latvijas universitātes, kā rezervi, bet šaubos vai mani vairs pieņems datoros ja izdomāšu iet. Varbūt var pārlikt un nolikt jaunos eksāmenus, nezinu. Man ir bijusi lēna loģiskā izaugsme. Tagad noteikti varētu nolikt matemātiku labāk, ja ir iespēja.

Kādas ir cilvēkiem domas par šīm izmaiņām?

Ziņu raksts: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2023-sogad-gaidamas-butiskas-izmainas-uznemsana-augstskolas.a512837/](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.06.2023-sogad-gaidamas-butiskas-izmainas-uznemsana-augstskolas.a512837/)

15 comments

  1. Esmu pats tikko licis jaunos eksāmenus bioloģijā un ķīmijā. Ja plāno pārlikt, gatavojies sešām A3 lapām + datu buklets (neatkarīgi no priekšmeta). Uzdevumi bija samērā vienkārši, bet cik no klasesbiedriem sapratu, 3h nebija pietiekams laiks, lai pabeigtu. Pats, personīgi, pabeidzu visu eksāmenu laikā. Uzskatu, ka šāda pieeja ir pareiza, jo tas stimulēs cilvēkus vidējo izglītību ar specialitāti kādā nozarē, kas palīdzēs tālāk atrast sev piemērotu studiju kursu un vēlāk, darbu.
    Pats matemātiku OL noliku uz 22%, bet tāpēc ir AL eksāmeni–tos dosi kad stāsies un pelielināsi iespēju tikt ne tikai maksas vietā, bet arī budžetā.
    Protams, nav patīkami, ka reizinājuma koeficients ir mazāks, bet skaties no gaišās puses–OL reizina ar 0,75 , bet VL (vispārējā līmeņa) ar 0,5 , tāpēc tāpat esi labāk nokārtojusi nekā citi

  2. Mierīgi. Eksāmenu standarts tikai kritis. Var droši arī likt tādu koeficientu.
    Vidusskola reti kur ir atvasināšanas un integrēšanas, varbūt ģimnāzijās tāda tēma tiek aizskarta. Tāpēc visas augstskolas pēc pirmā semestra ir baigais atbirums jo daudz skolnieki netiek galā ar tām tēmām.
    Pats arī pirmo reizi augstskolā sākot vispār nesapratu pa ko runā kaut videnē atzīmes bija labas, CE arī dabūju B limeni, RTU telekomunikācijās atvasinājumi un integrēšana bija kosmoss. Papildstundas pie pasniedzējiem nevarēja dabūt. Augstāko matemātiku sapratu tikai kad otro reizi sāku studēt.

  4. Nevisai, būs mazāk studētgribētāju no citiem gadiem. Plus trends studēt ārzemēs nekur nav pazudis, kas kopumā liekas diezgan skumjš stāsts ar tādām barjerām. Kādam vispār pajautāja vai tauta piekrīt šīm izmaiņām?

  5. Labi ok, šeit runāju es lieku AL eksāmenu pēc savas gribas Fizikā un Matemātikā, godīgi sakot tēmās jau ir 1 kurss no universitātes līmeņa +/-, bet ir nav mat analīzes apvienojums ar fiziku, bet tas ir cits stāsts.

    Personīgi uzskatu ka viss ir pareizi jo iepriekšējo gadu eksāmeni ir salīdzinoši primitīvi

    Starp mums parlicejiem ir arī sieviete kura jautrības pēc liek eksāmenu un pati brīnījās ka integrēšana un atvasināšana ir tēmas AL matemātikā, viss pareizi!

  6. “Pirmo reizi kārtotie dažādu līmeņu eksāmeni augstskolās tiks vērtēti atšķirīgi. Optimālais līmenis ar zemāku koeficientu. Augstākais – ar lielāku vērtību. ”

    “Var izveidoties situācija, kad skolēns, kurš ir kārtojis optimālā līmeņa eksāmenu, ar savu vērtējumu 100% aizies uzņemšanas ranžējumā pa priekšu tam, kurš ir kārtojis augstākā līmeņa eksāmenu, bet nokārtojis to, piemēram, ar minimālo punktu skaitu.”

    Es laikam dumb af esmu, bet vaitad šie 2 teikumi nav pretrunā? 1. sanāk priekšrocība augstākā līmeņa kārtotājiem, bet 2. kaut kāds bezsakars ar zemtekstu, ka optimālā līmeņa kārtotājiem ir priekšrocība, kaut vai 2. teikums var būt patiess neatkarībā no tā, kā mainās koeficienti

  7. Labi visu saprotu, bet kāpēc jāaiztiek tos kas kārtojusi eksāmenus agrāk? Tad, varbūt visiem policistiem kam bija 5% matemātikā atņemt atestātus?

  8. Stulbi, iepriekš mainot standartus cilvēkus, kas iepriekšējos 20 gados ieguvuši izglītību nesodīja, galvenais, ja augstāko izglītību vēl var iegūt pāris gadus pamācoties klāt, tad videnē taču neviens otreiz neies.

  10. Atceries, mūsu sūda eksāmenus pat neatzīst normālās universitātēs. Ja šis to mainīs, ideāli. Tā pat gandrīz visi iestājas uzreiz pēc vidusskolas, tie kas nokavē parasti nav tie motivētākie.

  11. Var jau pārlikt grūtos eksāmenus. Pie tam, ja nevelk ideāli, nav vajadzīgs studēt. Mums jau par daudz to izglītoto, kamēr darba rokas trūkst

  12. Ja tu dabūji 98%, tad nav ko iespringt – tāpat būsi ar augstāko rezultātu no tā gada licējiem.

    Savulaik katrā augstskolā kārtoja savu eksāmenu, un kaut kā abiturienti izdzīvoja. Es nebrīnītos, ja SSE un citas “ekskluzīvās” augstskolas joprojām pie tā pieturētos.

  14. Lai tik liek barjeras studēt gribētājiem, augstskolās tā jau nav kas studē un pareizi dara ka neiet sev ķēzīt laiku cilvēki 🙂

Leave a Reply