UVB kabīnē aizvadīju minūti un divdesmit divas sekundes. Ar šiem ziņojumiem esmu iedvesmojis kādu sievieti beidzot uzsākt fototerapiju. Patīkami to zināt. Tomēr arī viņa cer tikt pie valsts apmaksātajiem medikamentiem.
Divpadsmitos biedrības Zero Waste Latvija īsa sapulce attālināti. Kādreiz bija lielāks azarts un vēlme iesaistīties aktīvi, tagad vairāk esmu tur ķekša pēc. Ja kaut ko dikti, dikti vajag, palīdzu un iesaistos, bet vispār neko negribu. Kā jau šobrīd ar visu un visur savā dzīvē.
Vakarā strādāju džina kokteiļa degustācijā. Kāds īsa auguma vīrietis ar alus vēderiņu pirms glāzītes iztukšošanas skanīgi un spalgi izsaucas “hu!”. Otru arī var? Var, var! Vēl viens “hu!” un tukšs. Dāma iet garām ar mazu apzeltītu lupu. Aicināju nobaudīt dzērienu, bet šī tik sauca, ka neko neredz un nedzird. Par neredzēšanu lupas dēļ vēl varētu piekrist, bet par nedzirdēšanu varētu pastrīdēties! Vīrietis, kurš jau bija krietni iesildījies, gribēja izmēģināt, ko tad labu es te dodu. Sākumā gan jānorunā nesakarīgs monologs. Sadzirdēju vienīgi, ka pirms džina esot jāiedzer kaut kas rūgts, bet nekā rūgta nav, tāpēc mani būs jāsarūgtina. Ne jau personīgi, protams, iereibušais onka piebilda. Divas reizes norīstījies, viņš ir gatavs ieraut manis piedāvāto dzerekli. “O, nu, dikti labs”, izskan automātisks sauciens. Viņam gan pie sirds iet citi dzērieni. Ies tos meklēt, apdomāsies, varbūt arī džina dzeramo paķers. Apgājis riņķīti, pienāk klāt ar burbonu, no sirds atvainojas, ka viņam mani jāapbēdina – citi dzērieni tiešām iet pie sirds labāk!
Kad interesanti ļaudis veikalā pavēroti, ar džina kokteili sadzirdīti, laiks doties prom – uz mājām, uz mājām, kur vislabāk jūtas mana sirds!
Istabā karsti. Turu vaļā logu. Šajā rajonā dzīvo diezgan daudz vecāku ar maziem bērniem. Viņiem īpaši patīk iet gar mana dzīvokļa logu. Vai, kāds mīļš, skaists kaķītis! Gribi samīļot? Netiekam klāt, sietiņš priekšā. Vai, kāds mīlulītis! Arī istabā kaķītim tur karsti gan jau. Kamēr skan šis mīlestības monologs, guļu blakus gultā, turoties pretī vēlmei fiksi uzmaukt gāzmasku galvā un pabiedēt ļautiņus. Ja nebūtu mazā bērna, tad gan! Citā reizē.