Uz atvadām draudzenei iedevu šokolādes kasti, lai aizved vecvecākiem, kas, garšu daudzveidībā, iespējams, spētu raksturot manu dzimteni.
Pēc pāris mēnešiem pateicībā par darbu man uzdāvināja tādu pašu šokolādes kasti. Aizvedu pie radiem. Kad tika piedāvāts, es ar nodomu sniedzos pēc vairākām, jo nevar būt, ka tik pliekana ir vietējā šokolāda. Klusēju es, klusēja radi. Par šokolādi nerunāja neviens.
Rakstu draudzenei: “Klau, man Tev ir misija. Atrodi to šokolādes kasti un paslēp, ja vēl vari. Apmainīsim pret citu.”
Draudzene atbild: “Pajautāju kā garšoja šokolāde. Par to neatceras neviens.”
Bāc. Viņa atļāvās ierunāties par pliekano šokolādi. Piebilda arī par misiju… Vismaz kopā pasmējās…
Es atvainojos sev, jo padevos rakstu zīmju propagandai, t.i. zīmes izmantotas savtīgiem mērķiem. Maldījos radītās preces vērtībā, kas saskaņā ar brīnišķīgajām manas tautas rakstu zīmēm, nespēja raksturot pasaules iedabu, darba ētiku, kosmisko līdzsvaru.

by sorry_wine_robbery

1 comment
Leave a Reply