Vai vēl kādu cenšas šādi apkrāpt ē-pastā?

5 comments
  1. Vai arī tu esi bijušajai pnb bankai vēl kaut ko parāda un centies to visu ignorēt. Un tagad bankas slēgšanas procesā tos parādus nopirkuši parādu piedziņas kompānija un cenšas to sakārtot.
    Ja ir baigā pārliecība ka tas ir kaut kāds krāpšanas mēģinājums, pameklē informāciju kas ir bankas maksātnespējas administrators, viņiem bieži arī norādītas kompānijas kas nopirkušas parādu. Vai pameklē pašu paradpiedziņas kompāniju Googlē un piezvanīt uz klientu apkalpošanas numuru, ja kas nav skaidrs. Ja kompānija saka, ka pa tavu parādu neko nav dzirdējuši vai tādu datu nav, tad informē, ka esi saņēmis viņu vārdā vēstuli.

  2. No kāda e-pasta sūtīts? Kāds domēns? Kādus rekvizītus norādījuši? Kāds info lursoftā par šo kantori? Sāc ar to.

  3. Nesen tieši saskāros ar identisku gadījumu paziņu lokā. Paus Inkasso prasīja segt 17 eur pakalpojuma maksu, kura neesot nomaksāta no 5+ gadus atpakaļ veca kredīta.

    Konkrētā firma bija nodevusi tālāk citai firmai (Gelvora) pārādsaistības tai skaitā parādsaistību piedzīšanas izdevumus (tie 17 eur) un viss tika samaksāts jau sen.

    Lai nemaksātu tos 17 eur un pierādītu savu taisnību, nācās samaksāt 10 eur par apstiprinājumu no Gelvora, ka šīs saistības ir nokārtotas. Aprakstu visu īsumā, bet realitātē bija gara sarakste ar nedēļu aizturi brīžiem, jo Paus Inkasso cītīgi centās izspiest tos 17 eur.

    Savu kredītvēsturi vari noskaidrot šeit – https://www.manakreditvesture.lv/

  4. Sarkanie karogi:
    * Atkārtots paziņojums
    * Nepazīstams līguma numurs
    * epsats kā sakaru līdzeklis
    Ja neko par to visu nezini, vari droši izlikties par beigtu, liela daļa krāpnieku atbirst jau tad. Epasts arī nav nekāds oficiāls sakaru līdzeklis. Sūtītāja domēnu noviltot ir aptuveni tikpat viegli kā divus pirkstus apčurāt.

Leave a Reply