Oktobris. Naktīs gaiss atdziest tik ļoti, ka no rīta zeme ir baltas sarmas klāta, bet lapas pieskaroties no zariem krīt kā akmeņi. Kad zeltainie saules stari sāk kausēt sarmu, mežā ieskanas skaņas dzinēju balsis. Šis ir īpašs laiks, ko ar patīkamu uztraukumu gaida ikviens mednieks. Ir bauda stāvēt uz masta un ieklausīties meža skaņās, kuras papildina dzinēju sasaukšanās un suņu rejas. Un tad tas mirklis ir klāt – starp koku stumbriem parādās medījums! Vienā elpas vilcienā ir jāpaspēj novērtēt dzīvnieku un jāpieņem lēmums. Kā medniekiem šajā laikā klājies?
Šis rudens Latvijā bijis bagāts ar lieliskām aļņu trofejām. Mednieki nomedījuši vairākus aļņus ar zelta medaļas vērtu ragu rotu. Bet vai tiešām viss ir tik rožainās krāsās?
Mārča stāsts
Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks, mežsaimnieks un mednieks Mārcis Saklaurs: “Pirmkārt, ir nomedīti daži skaisti aļņi, kas nav pierobežas dzīvnieki. Pierobežā līdz šim bija pavisam cita pasaule. Drīz tiks pabeigts žogs uz Latvijas un Krievijas robežas, un pierobežas aļņi izbeigsies. Protams, varbūt būs kāds, kas pārpeldēs, piemēram, Riča ezeru, būs kāds, kurš pārlēks pāri žogam, taču tie būs tikai daži. Ja mednieki turpinās medīt tādā pašā stilā kā līdz šim, populācija mainīsies. Uz slikto pusi. Ja šie mednieki neizdarīs secinājumus no tā, kāda ir Vidzemes, Zemgales un Kurzemes aļņu populācija, viņi piedzīvos to pašu.