Latvijas kinoteātros no 3. janvāra.
Varētu diezgan droši teikt, ka šis ir talantīgā īru aktiera Kiliana Mērfija laiks. Saņēmis “Oskaru” par “Openheimeru”, aktieris turpina savu dalību sarežģītos, taču augstvērtīgos kino darbos, nevairoties no smagu tēmu cilāšanas. “Tādi nieki” (“Small things like these” ir tieši šāda, patiesos notikumos balstīta filma. Tā šķetina un būtībā vēlreiz pārskata katoļu baznīcas kaitniecisko darbību (un nupat iznākusī šausmenīte ar Hjū Grāntu “Ķeceris” prasmīgi uzdod piņķerīgus jautājumus par reliģijas lomu cilvēka dzīvē) 18. gadsimta beigās līdz pat 1996. gadam, kad Magdalēnas meiteņu nometnē-veļas mazgātavā nokļuva kopumā ap 30 tūkstošiem “kritušo” sieviešu. Viņas, saprotams, bija “nogrēkojušās”, faktiski par jebko – palikušas stāvoklī ārpus laulības, vienkārši nepaklausīgas, neērtas, palikušas bez vecāku apgādības. 1993. gadā šo nometņu teritorijā uzgāja vairāk nekā 150 nemarķētu kapavietu, tā pierādot šausminošos noziegumus, kādus veica baznīcas apgādībā – sievietes strādāja lielā karstumā, necilvēcīgos apstākļos, bez samaksas, tika pieļautas nāvējošas darba traumas, bads.
Kilians Mērfijs filmā atveido ogļraci, piecu meiteņu tēvu Bilu, kurš kādā pagrabā nejauši atrod jaunu meiteni un drīz saprot, ka viņa ir saistīta ar jau minēto nometni. Filmas producentu lokā ir arī Mets Deimonds, kura producētās filmas pievērš uzmanību sociāli jutīgiem tematiem (to vidū arī “Manchester By The Sea“).
“Mazulīte”
Latvijas kinoteātros no 9. janvāra.
Nikola Kidmena, šķiet, var notēlot it visu! Gaišā piemiņā paturu viņas lomu erotiskajā Stenlija Kubrika psihotrillerī “Acis plaši atvērtas” (1999), kas izrādījās arī režisora pēdējā filma. No sirreāla sapņu un murgu orģiju mudžekļa Kidmena “pārceļas” uz sterilu korporatīvās kultūras augšgalu, atveidojot ietekmīgu uzņēmuma vadītāju nīderlandiešu izcelsmes režisores Helinas Reinas veidotajā “Mazulītē”.
Man tīri labi patika Reinas veidotā iepriekšējā šausmu filma jauniešiem “Bodies Bodies Bodies” – melnā komēdija ar satīras elementiem, kas eleganti kariķēja tīņu “slešera” žanra klišejas. Nu laiks pienācis mūsdienīgajai tematikai – sievietes privātā dzīve vecuma posmā pēc 50, sašutumā ļaujot paģībt vīriešiem-komentāru autoriem “X” vietnē. Filma, par kuru Kidmena jau saņēma balvu Venēcijas kinofestivālā, vēsta par veiksmīgo Romiju un viņas praktikantu Semjuelu, kurš Romiju mudina ielaisties ķecerīgā un problemātiskā dēkā (šeit nu reiz vieta diskusijām, kā būtu, ja lomas tiktu mainītas vietām). Visnotaļ provokatīvi un ar gaumīgu mūzikas celiņu – tās autore ir amerikāņu mūziķe “Sky Ferreira”.
“Wolf Man”
Latvijas kinoteātros no 24. janvāra.
Ja jau reiz esam sagaidījuši jauno vampīrsāgas “Nosferatu” versiju Roberta Egersa režijā un vēl tikai gaidām vismaz divus (!) jaunus “Frankenšteina” variantus (2025), tad jau laiks arī vilkačiem, turklāt tagad tik populāro rimeiku kategorijā (“Wolf Man” oriģinālā versija filmēta 1941. gadā).
Bleiks (atveido “Zelta globusa” nominants Kristofers Ebots) manto bērnības mājus Oregonā pēc tam, kad tēvs pazūd bez vēsts un tiek uzskatīts par mirušu. Bleiks pārliecina savu ambiciozo sievu Šarloti (“Emmy” balvas ieguvēja Džūlija Gārnere) pamest pilsētas burzmu un doties uz māju kopā ar meitu Džindžeru. Tuvojoties lauku mājai nakts melnumā, viņiem uzbrūk neredzēts dzīvnieks, kas liek viņiem iebarikādēties mājā, kamēr radījums ložņā ap māju. Kad mājā sāk notikt dīvaini atgadījumi, Šarlotei nākas izlemt, vai briesmas mājā ir ļaunākas par tām, kas sagaida viņus laukā. Filmas režisors Lī Vonels ir bijis iesaistīts gan “Zāģu” (“Saw”) sāgā, gan ir bijis līdzautors “Neredzamajam cilvēkam” (“Invisible Man”, 2020), mūsdienīgam un aktuālam psihotrillerim, atainojot dažādās vardarbības pret sievietēm šķautnes. Lai gan sākotnēji titullomu uzticēja Raienam Goslingam, kurš šim darbam vēlējās piesaistīt režisoru Dereku Sianfransu, tomēr beigu galā Goslings šajā filmā izpilda producenta lomu.
“Bridžita Džounsa: Kā traka pēc viņa”
Latvijas kinoteātros no 14. februāra.
Ar “Bridžitas Džounsas” filmu sēriju sajūtu ziņā ir līdzīgi kā ar “Seksa un lielpilsētas” turpinājumu. Ir jau labi un pat tīri izklaidējoši, bet vai vajag? Tad nu izrādās, ka vajag gan, un jau šogad “Džounsai” top jaunākā filma “Bridget Jones: Mad About the Boy”, kuras gaitā Bridžita iemīlēsies jaunākā vīrietī un, kā ierasti, iekulsies viņai vien raksturīgās ķibelēs.
Viņas dzīve, protams, vairs nav tik vienkārša kā jaunībā, jo ir jāaudzina divi mazi bērni, bet viņas mīļotais Marks Dārsijs jau ir aizsaulē. Taču arī šoreiz neiztikt bez Hjū Grānta atveidotā Deniela Klīvera! Tikmēr jaunā romantiskā āķīša lomā – daudzsološais jaunais aktieris Leo Vudals (Leo Woodall), kuru iepazinām gan “Baltā Lotosa” otrajā sezonā, gan “Netflix” romantiskajā drāmā “Kādu dienu” (“One Day”). Kaut arī šīs komēdiju frančīzes joki ar gadiem kļūst tikai mazliet mazāk smieklīgi, tomēr nevar noliegt, ka Bridžitas tēls kino jaunības kulta ietvaros joprojām šķiet kā atsvaidzinoša gaisa malks un tīri labi iekļaujas valdošajās tendencēs – dot vārdu pusmūža sievietēm visā pilnasinīgumā un bez muļķīgas kariķēšanas. Galu galā, nevienā citā gadā nebūtu iespējams iznākt arī “Substancei” (2024). Tā reiz ir filma, par kuru aktrisei Demijai Mūrai, manuprāt, pienākas psihoterapeits līdz mūža galam un vismaz viens “Oskars”.
“Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms”
Latvijas kinoteātros no 17. janvāra.
Kopš filmas “Sirds robeža” (“Walk The Line”, 2005) izdošanas ir pagājuši neticami 20 gadi. Tas bija Džonija Keša laiks, un šī mūziķa lomu aktierim Vakīnam Fīniksam izdevās iznest visnotaļ pārliecinoši un arī vizuālā līdzība bija pārsteidzoša. Šī gada beigās pasaules kinoteātros nonāks biogrāfiska filma par Bobu Dilanu “A Complete Unknown”, kuras režisors ir jau minētās Keša filmas autors Džeimss Mangolds. Boba Dilana fenomens, acīmredzot, ir aktuāls arī mūsdienās, un tomēr par viņa personību joprojām zināms visai maz. Filma aptver Dilana radošo periodu 1960. gadu vidū, kad mūziķis darbojās Ņujorkā un pirmo reizi uz skatuves kāpa ar elektrisko, nevis akustisko, ģitāru. Jau šobrīd šis kino darbs ir izpelnījies slavu un ovācijas, galveno lomu atveidojot fantāzijas sāgas “Kāpa” varonim, franču izcelsmes aktierim Timotejam Šalamē.
Arī 2025. gada seriālu aina solās būt gana bagātīga. Tā vien šķiet, ka pandēmijas laika pārrāvums gan seriālu un kino ražošanā, gan kinoteātru apmeklējumos jau ir tālā pagātnē, un nu cits pēc cita uzdarbojas tieši straumēšanas platformas, kas nereti līdzdarbojas kā producenti.
Piemēram, jau minēto “Bridžitas” jauno daļu klajā laiž “NBC Universal” piederošā platforma “Peacock”, kuras paspārnē ir “Universal Pictures” radītais filmu katalogs, kurā ir milzum daudz visai ģimenei domāta satura. No “Netflix” un HBO darbošanās nav “pasargāti” arī prestiži kinofestivāli, lai vai kā tiem negribētos atdot grožus datora ekrānu dominancei. Tā vai citādi, 2025. gads nav vis nekāds pēcpandēmijas gads, viss pa vecam un visa kā ir daudz.
“Baltais lotoss”
3. sezona straumēšanas platformās no 16. februāra.
Jau 16. februārī gan platformā “TET+”, gan “Go3” pie skatītājiem nonāks HBO satīriskā komēdija “Baltais lotoss” (“The White Lotos”) ar trešo sezonu, kur darbība šoreiz norisināsies Taizemē.
Diemžēl mēs jau atvadījāmies no negaidīti mīļās, absurdās un apburoši neapdomīgās varones Tanjas (atveido Dženifera Kūlidža, vairāk zināma, vismaz līdz šim, kā Stiflera mamma “Amerikāņu pīrāgā”), kura ņēma tikpat absurdi nelabu galu, kā jau bija gaidīts. Taču Kūlidža par šīs savas varones atveidojumu saņēma visas prestižās balvas – to vidū “Emmy” un “Zelta globusu”, un šobrīd viņa viennozīmīgi ir viena no interesantākajām komēdijas žanra aktrisēm, kura, līdzīgi kā Metjū Makonehijs, ir gluži vai uzplaukusi jaunā, kvalitatīvā ampluā.
“Kalpones stāsts”
6. sezona 2025. gada pavasarī.
Kurš vēl atceras nežēlīgo distopijas pasauli Gileādu, kuras literārā avota autore ir slavenā rakstniece Mārgareta Atvuda? Arī “Kalpones stāstam” šogad aprit loģisks noslēguma posms un tā atgriežas, šķiet, pēdējo reizi ar sesto sezonu, bet iepriekšējās sezonās nopelnīja astoņas “Primetime Emmy” balvas.
Galvenās kalpones – Džūnas – lomu atveido godalgotā aktrise Elizabete Mosa, savukārt seriālā paustās idejas – sieviešu tiesību ierobežošana, abortu aizliegumi, paverdzināšana, izglītības liegšana un ieslodzījums – ir aktuālas vēl joprojām, par spīti šo ideju barbarismam. Daudzi pamanījušies šī seriāla aktīvo laiku salīdzināt ar Trampa prezidentūras laiku, kurš, kā zināms, ir populārs sieviešu tiesību diskriminētājs un sevišķi neizceļas ar cieņas izrādīšanu pret šo “otro” dzimumu arī mūsdienās. Tā vai citādi, mēs dzīvojam tādā laikā, kad jebkura distopija, pat sastopama vien kino ekrānā (tiem, kuriem ir šāda privilēģija to nepiedzīvot klātienē) jau ir ar baisu potenciālu piepildīties dzīvē.
“Stranger Things”
5. sezona 2025. gada otrajā pusē.
Runājot par ilgi gaidītām “blokbāsteru” sērijām, 2025. gads nāk ar “Stranger Things” piekto un noslēdzošo sezonu. Neticami populārā zinātniskās fantastikas ģimenes sāga par bērniem ar superspējām un ļauno “Augšpēdus zemi” (“Upside Down”) ir klasisks 1980. gadu noskaņu stāsts, par ko sajūsminājās pat Stīvens Kings un, pavisam godīgi raugot, bez kura šīs sērijas nebūtu iedomājamas.
Režisoru duets – brāļi Daferi (The Duffer Brothers) ne reizi vien šo autoru minējuši savu autoritāšu sarakstā, un šis stāsts ir tapis tik veiksmīgajā laikaposmā, kad specefektu iespējas ir līdz kosmosam, un atpakaļ. Tādēļ “Stranger Things” ir ne vien vizuāli krāšņs un salīdzinoši vienkāršs stāsts par “labā-ļaunā” mūžīgo cīņu, tas ir arī viens no visu laiku dārgākajiem “Netflix” ražojumiem, ar kura izstrādi nemaz tik viegli negāja. Galvenās lomas joprojām izpilda jaunā aktrise Millija Bobija Brauna, viņai pievienojas Vinona Raidere, šerifs Džims Hopers jeb Deivids Hārbors un citi. Jo kas gan var būt aizraujošāks par mazpilsētu, kurā nenotiek nekas un tomēr notiek visa līmeņa sazvērastības un kosmiski pagriezieni laikā!
“1923”
2. sezona straumēšanas platformās no 23. februāra.
Arī straumēšanas plaformai “Paramount+” šie ir bijuši izcili veiksmīgi gadi, jo īpaši tādēļ, ka viņu paspārnē pie vērienīgiem TV projektiem pieķeras jau slaveni kino aktieri. Kevins Kostners kā kovboju dzimtas – Datonu rančo – pārstāvis TV apraidi apdzīvo jau kopš 2018. gada Holivudas cienīgajā vesterndrāmā “Jeloustouna“. Tā ir vienlaikus gan Šekspīra stila traģēdija par bērniem un vecākiem, gan elpu aizraujošs dabas skatu karuselis Montāns kalnos, gan… Kevins Kostners uz zirga.
Nu jau seriāls kļuvis par pamatīgu (kārtējo) frančīzi, pateicoties scenārista un kovboja Teilora Šeridena prasmīgajai “spalvai”, ir tapuši atvasinājumi par Datonu dzimtu gan 19. gadsimta pirmajos amerikāņu kolonizācija gados (“1883”) Teksasas klajumos, gan alkohola tirdzniecības (“prohibition”) laikos “1923” ar pašu Harisonu Fordu un Helēnu Mirenu galvanajās Datonu patronu lomās. Tajā īpaša loma tiek arī viņu galvenajai atvasei – bezbailīgajam tīģeru ķērājam un Pirmā pasaules kara veterānam Spenceram un viņa iecerētajai, augstdzimušajai britu augstākās sabiedrības lēdijai Aleksandrai, kura mīļotā dēļ pamet “savas vieglās dienas” un dodas Spenceram līdzi uz nepavisam ne elegantajiem ASV ziemeļiem ar visu no tā izrietošo – ieskaitot divu nedēļu nāves briesmas ceļojumos pa okeāniem. Visā visumā es noteikti iesaku ķerties klāt šai frančīzei, jo tā, kā reizi, piedāvā tik vajadzīgo vēsturiskās romantikas plašumu ar vispārcilvēciskām idejām par mīlestību, nāvi, piederību… kā Remarka grāmatas!
“Pēdējais no mums”
2. sezona 2025. gada pavasarī.
Noslēgumā es gribētu minēt vēl divus “lielos spēlētājus” – arī tie atgriežas 2025. gadā – “The Last of Us” otrā sezona, vēl viena distopija “Zvaigžņu karu” un “Staigājošo miroņu” cienītājiem. Tā šopavasar būs jau otrā sezona ar pašu Pedro Paskālu galvenajā lomā (viņš, starp citu, atveido arī mandalorieti seriālā ar tādu pašu nosaukumu), kur darbība norit postapokaliptiskā vidē – tie ir gan ierobežoti resursi, gan cīņas bez morāles likumiem un absolūta neskaidrība par nākotni. Ja vēl neesat redzējuši, tad jums noteikti ir jāredz pirmā sezona, jo kāda no sērijām, jums par pārsteigumu, liks aizkustinājumā arī apraudāties.
“Un tā tas laiks paiet…”
3. sezona 2025. gadā.
Ja reiz runājam par seriālu, kuru neviens negaida un tomēr kaut kā pamanās noskatīties, tad, patiesi, atgriežas arī Sāras Džesikas Pārkeres dažbrīd tik kaitinošā Kerija seriālā “And Just Like That…”. Var jau būt, ka šis stāsts vēl pamanīsies uzķert kādu svaigumu un aktualitāti arī sociālajā tematikā, bet vismaz pirmajos piegājienos tas viss šķita ļoti klišejiski un samāksloti. Tāpēc jau “Sekss un lielpilsēta” ir mūsdienu TV klasika, jo pamanījās uztaustīt vēl nebijušas teritorijas – homoseksuāļi, bezbērnu dzīve, sekss pēc 50, sekss trijatā un četratā – 2000. gadu sākuma ērā, bet šībrīža turpinājums diemžēl izskatās pēc skriešanas pakaļ sociālā aktīvisma tendencēm.
Jaunākās sezonas treileri vēl gaidot, atskats uz iepriekšējo:
“Lācis”
4. sezona 2025. gadā.
Visbeidzot, ja jums kārojas kaut ko no “augsto plauktu” kulinārijas šoviem, ja jūs nostalģiski raugāties pēc vēl vienas Soprano ģimenes, ja jūs kūstat pēc Džeremija Alena Vaita un ja jūs vēlaties izbaudīt emocionālu karuseli Čikāgas iebraucēju ārēs, tad jums obligāti ir jāredz “The Bear”! Īsas sērijas, jau ceturtā sezona 2025. gada vasarā, brīnišķīgi un vitāli dialogi, līdz asarām smieklīgs un nedumjš humors. Aktieri, kas liks smieties, un aktieri, kas liks raudāt, – viņu vidū arī līdz šim ne sevišķi populārais Ebons Moss-Bekrehs, kurš par savu restorāna darbinieka-poļu imigrantu atvases lomu saņēma divas “Primetime Emmy” balvas. Un, pats galvenais, seriālā izskan labākās Teiloras Sviftas dziesmas!
Jaunākās sezonas treileri vēl gaidot, atskats uz iepriekšējo:
Laimīgu jauno seriālu un kino gadu arī jums!