Puikām pērn visbiežāk dotais vārds ir Marks. Godpilno otro vietu, pakāpjoties no desmitās vietas 2023. gadā, pērn ieņēmis Teodors, kam seko iepriekšējo gadu līderis Olivers un Roberts.
FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/TV3 ZIŅAS
Mūsdienās tendence, ka cilvēki bērniem vēlas nevis vienu, bet divus vārdus. Tas varbūt saistīts ar ticējumu – jo tuvāk Dievam, jo vairāk vārdu. Salīdziniet, cik vārdu karaliskajās ģimenēs! Lai gan ar humoru, taču aristokrātiem doti divi un pat trīs vārdi. Latvijā vairāk nekā divus dot nedrīkstam ar likumu.
Cik Latvijā ir cilvēku ar konkrētu vārdu, katrs var sameklēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā. Tiesa gan, te nav redzams, kurā gadā vārds reģistrēts.
Dzimtsarakstu departaments, apkopojot datus, secinājis ka pērn jaundzimušajiem dotie vārdi atspoguļo sabiedrības interesi par ārvalstu, kā arī Latvijas notikumiem un cilvēkiem.
Pavisam iespējams, ka slavenās dziedātājas Teilores Sviftas dēļ Latvijā šāds vārds kā pirmais vai otrais – nu jau ir kopumā desmit meitenēm.
Bērniem gan arī tiek doti nelatviskas cilmes personvārdi. Pēc publiski pieejamajiem datiem redzams, ka Latvijā reģistrēti 20 Muhamedi, 12 Islami. Reģistros parādās arī klasiski indiešu vārdi – četras meitenes ar vārdu Sunita, piecas Lakšmi, astoņi Amīri.
FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/TV3 ZIŅAS
“Ņemot vērā, ka Latvijā dzīvo ļoti daudz dažādas tautības, viņi izvēlas savai tautībai raksturīgus vārdus. Jā, ir salīdzinoši daudz šie nelatviskās cilmes vārdi, kas doti jaundzimušajiem. Bieži vien tur ir abi vecāki citas tautības pārstāvji vai viens no vecākiem. Jā, šāda tendence ir, jā!”
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta galvenā pētniece Laimuta Balode stāsta, ka Latvijā starp jaundzimušo vārdiem ienāk ne tikai indiešu, bet arī citu tautību vārdi. Sevišķi jauktajās ģimenēs. “Būs mums jāpieņem,” teic pētniece. “Galvenais, lai šis vārds iekļaujas mūsu gramatiskajā sistēmā, lai varam tos locīt. Jo parādās arī tādi nelokāmi ar galotni “o” “i”, ko uzreiz izjūtam kā svešķermeni.”
FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS/TV3 ZIŅAS