Rihards Grāvis, kurš pēc izglītības ir programmētājs, ar sēņu audzēšanu sāka nodarboties pirms pieciem gadiem pēc podkāsta jeb raidieraksta noklausīšanās. Iepriekš viņš zinājis vien to, ka mežā aug bekas, gailenes un mušmires – un ka pēdējās ēst nedrīkst.
Tagad Rihards reģistrējies kā pārtikas ražotājs, zina dažādas audzēšanas nianses un atzīst: sēņu pasaule ir ārkārtīgi daudzveidīga un interesanta.
“Ir ežu dižadatne ārstnieciskā sēne, kas Latvijā neaug un aug Japānā, Ziemeļamerikā vairāk kalnainās vidēs. Latvijā aug viņas māsīca, kas ir koraļļu dižadatene,” stāstīja Sēņu laboratorijas “Spora” vadītājs Rihards Grāvis.
Foto: Novadu Ziņas LTV
Foto: Novadu Ziņas LTV
Foto: Novadu Ziņas LTV
Izrādās, ka tā esot ļoti garšīga sēne, kas ļoti iecienīta pasaules restorānos, taču tās vislielākā vērtība ir ārstnieciskās īpašības.
“Šī sēne tieši palīdz kognitīvajām spējām. Tā ir viena no sēnēm, kas jau vairākus gadsimtus, protams, tiek izmantota tautas medicīnā, bet pēdējā laikā viņa sāk arī arvien biežāk pētīt Rietumu medicīnā un viņai ir pierādītas spējas palīdzēt tieši smadzeņu nervu sistēmai,” stāstīja Rihards.
Latvijā ir līdz šim neapzināts potenciāls sēņu audzēšanā, uzskata arī viena no zināmākajām mikoloģēm Diāna Meiere.
“Sēnes ēdot, mēs ne tikai tās apēdam kā pārtikas avotu. Tās var kalpot arī kā veselības stiprināšanas veids tādā līmenī. Jā, mēs varam ēst tās pašas ežu dižadatene, skaitās ļoti labas un ārstnieciskas, un tas ir ne tikai tāds mīts, bet šobrīd notiek ļoti daudz zinātniski pētījumi Rietumu medicīnā par šīm sēnēm, un ir pierādīts, ka tās satur gan dažādas ļoti vērtīgas vielas, kas var palīdzēt stiprināt, gan imunitāti dažādos veidos,” sacīja Meiere.
Eksperte norādīja, ka šobrīd Latvijā ir maz uzņēmumu, kas nodarbojas ar sēņu audzēšanas un ekstraktu iegūšanas uzņēmējdarbību, taču patiesībā tam esot liels potenciāls.
“Es esmu dzirdējusi, ka arī Latvijā bija plāns būvēt lielu sēņu fermu, bet es zinu, ka lietuviešiem ir izdevies, un viņi ir uzbūvējuši lielu kompleksu, lielu sēņu audzēšanas fermu. Un es domāju, ka Latvijā arī būtu iespēja to darīt,” pauda Diāna Meiere.
Cik daudzi šobrīd Latvijā nodarbojas ar šo rūpalu, nevar pateikt ne atbildīgajās ministrijās, ne statistikas pārvaldē, ne arī Latvijas Mikologu biedrībā. Tomēr pieprasījums pēc sēņu produktiem turpinot augt, norādīja gan mikoloģe, gan audzētājs Rihards.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu