Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vēl vairāk sāka rukt tranzīta nozīme, norāda Mirošņikovs. Dzelzceļa transporta pakalpojumu eksports būtiski sarucis gan Latvijā, gan Lietuvā, bet Igaunijā tas bijis nedaudz stabilāks, tomēr kopumā visās Baltijas valstīs šī nozare noriet, veidojot vien mazu daļu no kopējā eksporta un tautsaimniecības. Tajā pašā laikā citu pakalpojumu un transporta veidu attīstība bijusi krietni pozitīvāka visās Baltijas valstīs. Dzelzceļa transporta pakalpojumi nu jau ilgāku laiku nav bijuši starp nozīmīgākajiem Baltijas eksportā, tomēr citi transporta veidi veido lielu daļu no pakalpojumu eksporta, skaidro Mirošņikovs. Katra Baltijas valsts ir līderis citā transporta veidā – Lietuvai auto, Latvijai gaiss un Igaunijai jūra, kas daļēji izriet no ģeogrāfiskā novietojuma – Lietuva ir tuvāk Polijai un Centrāleiropai, Tallinu no Helsinkiem šķir vien 80 kilometri jūras, kamēr Latvija vidū ir centusies izveidot Baltijas gaisa transporta centru.
