Balsojums par Eiropas gada koku turpināsies līdz 24. februārim, un rīkotāji norāda uz būtisku niansi – lai balss tiktu ieskaitīta, jānorāda precīza sava elektroniskā pasta adrese. Uz e-pasta adresi tiks nosūtīta vēstule ar saiti, ar kuru varēs apstiprināt savu izvēli. Balsojums notiek te.

Šogad līdz ar Mēru dižozolu balsojumā piedalās arī koki no Nīderlandes, Polijas, Čehijas, Spānijas, Ungārijas, Itālijas, Portugāles, Lietuvas, Beļģijas, Francijas, Lielbritānijas, Horvātijas, Ukrainas un Slovākijas. Arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas izvirzītais pretendents ir ozols.

Savukārt Latvijas izvirzītais koks tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Pēdējo reizi Mēru dižozols izmērīts 2024. gada 13. jūnijā, un pēc šiem mērīšanas datiem vainaga projekcija ziemeļu virzienā ir 16,6 metri (m), dienvidu virzienā – 17 m, austrumu – 22,2, bet rietumu – 16,8 m. Tātad vainaga diametrs austrumu – rietumu virzienā ir 39 m, bet ziemeļu – dienvidu virzienā – 33,6 m.

Mēru muižas dižozols

Mēru muižas dižozols

Arhīva foto. Pievienots 17.06.2024. Publicitātes attēls

Mēru dižozola varenība pamanīta jau sen, arī dižkoku pētnieks un sargs Guntis Eniņš, ozolu raksturojot, norādījis: “Mēru dižozols aug kā traks!” Ar to paskaidrojot, ka ozola apkārtmērs nemitīgi palielinās, koks briest. Savukārt vainaga projekcija ir neticami liela pat tik pieredzējušam dižkoku pētniekam kā viņam, liecina konkursam pieteiktā koka stāsts.

Latvija pirmo reizi konkursā piedalījās 2022. gadā, kad to pārstāvēja Aģes dižozols – toreiz tas no 16 kokiem ierindojās devītajā vietā. Savukārt pērn varēja balsot par Kaņepju ozolu. Arī tas ierindojās devītajā vietā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu