Latvijā cer beidzot pievienoties vērienīgam transplantācijas orgānu apmaiņas tīklam / Raksts

“Skandiatransplant” apvieno nevis valstis, bet slimnīcas. Piemēram, no Zviedrijas tajā darbojas četras slimnīcas, no Dānijas – trīs. Igauņus pārstāv transplantācijas centrs Tartu, no Latvijas tie būs Stradiņi. Lai iestātos šajā vērienīgajā orgānu apmaiņas organizācijā, ir vajadzīgi gadi. Igauņi to paveica piecos gados, Latvijai rit septītais.

“Mums noris sarunas. Tas ir ļoti būtiski, tas paplašina šo orgānu pieejamību,” paskaidroja PSKUS valdes locekle Dace Žentiņa. 

Savukārt Latvijas transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Egija Lapiņa uzsvēra, ka runa ir par dzīvības glābšanu, kas neaprobežojas vienas valsts robežās.

“Mēs varam palīdzēt arī citiem cilvēkiem. Tie pacientiem, kam nevaram atrast piemēroto orgānu starp mūsu iedzīvotājiem. Padomājiet, mazāk nekā divi miljoni [iedzīvotāju] vai desmiti miljoni,” teica Lapiņa.

Stradiņu komanda ir apmācīta, un atlicis laboratorijas sertifikācijas posms.

“Mums ir tie paši operāciju standarti, kas Skandināvijā. Ceram saņemt akreditāciju šogad, un tad mēs varam iestāties,” pastāstīja Lapiņa.

Galvenais ieguvums, protams, ir plašāks donoru tīkls. Ja saderība starp donoru un saņēmēju valstī nav, orgānus piedāvā pārējām valstīm.

“Apmēram 20% jeb katrs piektais orgāns, ko mēs transplantējam Norvēģijā, nāk no kādas citas “Skandiatransplant” valsts,” teica Oslo universitātes slimnīcas pārstāvis Āre Martins Holms. “Ir ļoti dzīvs apmaiņas tīkls. Es esmu plaušu ārsts, pulmonologs. Tieši sirdīm un plaušām šī apmaiņa bieži ir ļoti akūta. Tā notiek tieši saistībā ar šo neatliekamību. Jo cilvēki nomirst, ja nesaņem orgānu uzreiz.”

Dalība transplantācijas tīklā ir īpaši svarīga valstij ar mazu iedzīvotāju skaitu, jo tas ļauj pārstādīt orgānus gandrīz visiem, kam tas ir nepieciešams.

“Ja mums ir donors, kas derīgs mazam bērnam, piemēram, donoram ir mazas aknas, vai tās iespējams dalīt, mēs tās sūtām. Ja mums nav [tāda] bērna pašiem, mēs sūtam uz valsti, kurai vajag. Norvēģiju, Zviedriju, Somiju. Igauniju. Tagad, iespējams, arī uz Latviju,” pastāstīja “Scandiatransplant” valdes priekšsēdētājs Alans Rasmunsens.

Pērn “Scandiatransplant” tīklā notika vairāk nekā 2000 transplantāciju.

Savukārt plaušu transplantācijas jomā lielākais Latvijas atbalsts ir Šveices ārsti. Šobrīd tiek izstrādāts pacienta ceļš, un tad plāno sākt arī plaušu pārstādīšanu.

Ziņot par kļūdu