Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada. 2023. gadā Latvijā bijis straujākais iedzīvotāju skaita kritums visā Eiropas Savienībā, taču, pieņemot šī gada budžetu, naudas dzimstības veicināšanai nepietika.
Demogrāfi: Jārīkojas tagad!
“Pastāvēt, nīkuļojot un mokoties vai ar lielu imigrāciju, – mēs varēsim,” prognozēja demogrāfs Ilmārs Mežs.
“Jautājums tikai – vai nebūtu prātīgāk rīkoties kā Igaunijai un ieguldīt divreiz vairāk valsts budžeta līdzekļu tām jaunajām ģimenēm, kas vēlas bērnus. Tā ir visas sabiedrības vajadzība, lai tām ģimenēm, kas vēlas bērnus, būtu par vienu bērniņu vairāk,” uzsvēra Mežs.
Demogrāfe Zane Vārpiņa norādīja – “ja mēs nerīkosimies tiešām ļoti aktīvi, es pat teiktu – agresīvi, tad tie rādītāji nākamgad būs vēl zemāki”.
“Dzimstības kritums, ko mēs redzam saskaņā ar to informāciju, kas šodien ir publiskota, – tā dzimstība ir zemāka, nekā bija prognozēta. Tagad tas kritums atkal ir tik liels, un to mēs redzēsim pēc 20 un 25 gadiem. Tas viss ir saistīts. Mums ir ļoti svarīgi rīkoties šodien,” pauda Vārpiņa.
Cik ieguldīt jauno ģimeņu finansiālā labklājībā – šobrīd pateikt nevar
Janvāra nogalē premjeres komandai pievienojās ārštata padomniece bērnu un ģimenes politikas jautājumos Līga Āboliņa.
Viņa stāstīja, ka plāns ir attīstīt veselības aprūpes pakalpojumus tā, lai pieredze ar pirmo bērnu ģimenei būtu tik pozitīva, ka būtu vēlme pēc nākamā, kā arī attīstīt bērna pieskatīšanas pakalpojumus, lai nebūtu jāgaida rindās un abi vecāki varētu strādāt.
Un vēl viens virziens, kurā strādāt, – jauno ģimeņu finansiālā labklājība. Bet cik tieši vajadzētu ieguldīt? To esot grūti pateikt, jo jāskatās finansiālā situācija valstī.
Padomniece gan uzskata – jādiskutē, kādam lielumam piesaistīt pabalstus.
“Pēdējie pabalsti tika pacelti 2014. gadā. Un desmit gadu periodā šo pabalstu vērtība ir samazinājusies. Būtu svarīgi visiem vienoties par kopīgu redzējumu, kādā veidā panākt, ka šie pabalsti tiek regulāri pārskatīti. Un tad nebūtu diskusiju pēc desmit gadiem, ka mums ir nepieciešams ārkārtīgi liels ieguldījums finanšu resursu tam, lai paceltu pabalstus tādā līmenī, ka tie ir tiešām atbilstoši tam, ar kādu nodomu tie tika ieviesti,” skaidroja Āboliņa.
Nākamā demogrāfisko lietu padomes sanāksme, kurā turpinās diskutēt, gaidāma martā. Eksperti saka – jārīkojas jau šodien.
Pērn Labklājības ministrija bija lūgusi celt bērna kopšanas pabalstu, dubultot ģimenes pabalstu ģimenēm, kurās aug viens bērns, un paaugstināt arī vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu. Bet šie priekšlikumi, lemjot par šī gada budžetu, tika noraidīti.
“Latvijas galvenā problēma demogrāfijā ir politiskās gribas trūkums un politiskās izpratnes trūkums,” uzskata Mežs. “Jo ne tikai starp politiķiem ir cilvēki, kas uzskata, ka nevajag palīdzēt. Bērns ir tava personīgā greznība. Gribi bērnus, rēķini to kā jahtu vai kādas dārgas mašīnas. Tā ir tava izvēle.”
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu