Kā Trampa lēmums iesaldēt ārvalstu palīdzības ietekmējis organizācijas Ukrainā un Latvijā
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirms gandrīz trim gadiem Ukrainas valdības prioritāte ir bijusi valsts aizsardzība, kam ir nācies tērēt ievērojamu daļu no valsts budžeta. Kara dēļ trūkst naudas daudzām citām neatliekamām vajadzībām, tāpēc ir nepieciešama ārvalstu palīdzība.
Kopš 2022. gada 24. februāra Ukraina ir saņēmusi starptautisko humāno un finansiālo palīdzību simtiem miljardu dolāru vērtībā. Viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām ir Amerikas Savienotās Valstis.
Tikai ar USAID starpniecību aizvadītajos trīs gados Ukraina ir saņēmusi nemilitāro palīdzību vairāk nekā 34 miljardu dolāru (32 miljardi eiro) vērtībā, raksta izdevums “El Pais”.
Šo palīdzību izmantoja, lai apgādātu piefrontes iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības lietām, ārstētu karā ievainotos valsts aizstāvjus, nodrošinātu bērniem iespēju saņemt izglītību, atjaunotu Krievijas uzbrukumos iznīcināto energoapgādes infrastruktūru, iegādātos tehniku un aprīkojumu ārkārtas dienestiem, sniegtu atbalstu ukraiņu lauksaimniekiem un īstenotu vēl daudzas programmas.
ASV prezidents Donalds Tramps 24. janvārī parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz trim mēnešiem apturēja jebkādu nemilitāro ārvalstu palīdzību, bet februāra sākumā Trampa administrācija paziņoja par USAID pievienošanu Valsts departamentam.
Trampa rīkojuma dēļ jau nākamajā dienā visā pasaulē tika apturētas ASV finansētās palīdzības programmas. Tas bija liels trieciens daudzām Ukrainas nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru darbība lielā mērā bija atkarīga no ASV piešķirtā finansējuma.
Gatavi pieņemt apšaubāmu naudu
ASV palīdzības iesaldēšanu smagi izjutīs Ukrainas mediji, kuriem kara laikā ir būtiska loma sabiedrības informēšanā, dezinformācijas apkarošanā un amatpersonu korupcijas izgaismošanā.
Nevalstiskā organizācija “Masu informācijas institūts” aplēsusi, ka gandrīz 90% Ukrainas mediju ir saņēmuši grantus, un USAID bija to lielākais donors. Tas bija saistīts ar to, ka pirmajā gadā pēc Krievijas pilna mēra iebrukuma reklāmas tirgus Ukrainā samazinājās par 92%.
“Masu informācijas institūta” pārstāve Irina Zemļana intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka
2024. gadā Ukrainas mediji ar dažādu ASV palīdzības programmu starpniecību saņēma finansējumu vairāk nekā 100 miljonu dolāru (95 miljoni eiro) apmērā.
“Taču šis finansējums nebija tikai satura nodrošināšanai. Tas bija visa veida atbalsts, piemēram, ekipējuma iegādei, jo daudzos reģionos bija problēmas ar elektrības un interneta pieejamību. Par šo naudu varēja iegādāties bruņuvestes un tā tālāk,” sacīja Zemļana.
Zemļana sacīja, ka kara laikā daudziem kvalitatīviem neatkarīgajiem medijiem nav nekādu iespēju nopelnīt, tāpēc tie ir atkarīgi no ārvalstu palīdzības. Kā piemēru viņa minēja daļēji okupēto Hersonas reģionu, kur darbojas tikai trīs neatkarīgie mediji.
“Cilvēki tur cīnās ar ikdienas grūtībām, cilvēki ir ļoti smagā situācijā, tāpēc viņi nevar samaksāt mediju abonēšanas maksu, jo tas vienkārši nav iespējams. Un neviens Hersonas apgabala uzņēmums nemaksās par reklāmu, jo arī tie cīnās ar grūtībām,” norādīja Zemļana.
“Masu informācijas institūts” aptaujāja Ukrainas medijus, lai uzzinātu, kā tie plāno turpināt savu darbu jau bez ASV sniegtā atbalsta. Aptauja atklāja nepatīkamu ainu, sacīja Irina Zemļana:
“Aptuveni 41% mediju atbildēja, ka tie būs spiesti samazināt satura apjomu. 40% atbildēja, ka nāksies samazināt žurnālistu skaitu. 35% mediju samazinās darbinieku algas, bet 32% vairs nevarēs uzturēt savus birojus. 8% mediju izbeigs savu darbību. Mūs ļoti biedē tas, ka 12% mediju atbildēja, ka tie nevēlas, bet pieņems finansējumu no neskaidriem avotiem. Jo ilgāk mediji paliks bez finansējuma, jo sliktāka būs situācija.”
Taču mediju darbinieki saglabā optimismu, apgalvoja Zemļana:
“Pilna mēroga kara apstākļos nav nekādas atšķirības, vai ir viena problēma vairāk vai mazāk. Protams, notikušais mūs šokēja, bet esmu pārliecināta, ka vairums mediju izies no šīs situācija daudz pieredzējušāki.
Iespējams, ka atsevišķi mediju projekti pārtrauks darbu. Tomēr mēs ceram, ka mūsu ārvalstu draugi atradīs veidu, kā sniegt atbalstu. Mēs arī ceram, ka amerikāņi atjaunos finansējumu. Bet tad karš beigsies un mums būs ļoti bagāta un attīstīta valsts, kur mediji beidzot būs bizness.”
Trampa lēmums iesaldēt ASV ārvalstu palīdzību ir skāris arī Latviju.
“ASV vārdā esmu pagodināts būt šeit, lai izteiktu mūsu solidaritāti Latvijas un Ukrainas ļaudīm. Demonstrējot šo vienotību, priecājos paziņot par ASV valdības ieguldījumu 1,8 miljonu ASV dolāru apjomā, lai atbalstītu tās Latvijas organizācijas, kas palīdz bēgļiem no Ukrainas,” tā 2023. gada 25. augustā ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons izziņoja ASV Valsts departamenta piešķirto finansējumu sešām NVO un trim starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas bēgļiem.
Latvijas Radio sazinājās ar trim organizācijām, kas saņēma daļu no ASV piešķirtajiem līdzekļiem.
Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekle Gunta Vīksne pastāstīja, ka par ASV piešķirtajiem vairāk nekā 200 000 dolāru ir īstenotas iniciatīvas, kas saistītas ar ukraiņu kara bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā, piemēram, ģimeņu nometnes, atbalsta grupas ukraiņu sievietēm un pasākums “Vakariņas Latvijas ģimenē”.
“Ukraiņi gāja ciemos pie latviešiem un kopā pavadīja vakaru ar domu, ka var izveidoties jauna draudzība. Un pāris reizes šo divu gadu laikā tādas arī ir izveidojušās, par ko man ir ļoti liels prieks,” sacīja Vīksne.
“Patvērums “Drošā māja”” arī izstrādāja un izplatīja Latvijas skolās izglītojošu materiālu par to, kā runāt ar bērniem par karu.
Lielu atsaucību izpelnījās neformālās izglītības programma “Iekāp bēgļu kurpēs”, kas ļāva cilvēkiem palūkoties uz iebraucējiem no cita skatu punkta.
Bija plānots, ka februārī organizēs nākamo dalībnieku grupu, taču Trampa lēmums to izjauca.
Gunta Vīksne sacīja, ka visas par ASV naudu finansētās aktivitātes ir apturētas: “Šeit tomēr cilvēki strādāja uz pilnu slodzi. Viņi bija gatavi strādāt līdz vasarai, bet tagad droši vien cilvēki būs bezdarbnieki, jo mēs esam projektu vadīta organizācija. Tad, kad tu apzināti saproti, ka 31. jūlijs būs varbūt pēdējā darba diena, tad tu arī psiholoģiski sagatavojies citādāk. Bet te vienā dienā…
Mums ir arī finansiāli zaudējumi, jo mēs bijām ieguldījuši arī savu naudu. Mēs bijām samaksājuši telpu īri, veikuši avansa maksājumu.
Ceram, ka mēs varbūt dabūsim šo naudu atpakaļ. Ja ne, tad tas ir mūsu zaudējums, kas mums ir ļoti, ļoti sāpīgs kā nevalstiskajai organizācijai.”
Taču Vīksne uzsvēra, ka ASV finansējuma zaudēšana biedrībai nav dzīvības un nāves jautājums, jo tiek meklēti arī citi finansēšanas avoti.
Biedrības “Tavi draugi” vadītājs Ulvis Noviks pastāstīja, ka par ASV piešķirtajiem 250 000 dolāru organizācija izveidoja pārvietojamu palīdzības punktu, ar kuru devās pa Latvijas reģioniem, lai apzinātu ukraiņu bēgļu vajadzības un informētu viņus par iespējām saņemt dažādus pakalpojumus. Par šiem līdzekļiem arī izveidoja ukraiņu bērnu atbalsta centru, kur bērni var, piemēram, apgūt latviešu valodu.
“Šo aktivitāti mēs saglabāsim, bet turpināsim to finansēt no pagaidām vēl nezināmiem līdzekļiem, jo saprotam, ka tas ir ļoti svarīgs pakalpojums, tāpēc nevēlamies to pārtraukt,” Noviks sacīja Latvijas Radio.
Biedrība “Tavi draugi” lielāko daļu ASV piešķirtā finansējuma jau bija izlietojusi, tāpēc tā apturēšana būtiski neietekmēs organizācijas darbību.
Tomēr Noviks ar nožēlu secina, ka Trampa lēmums ir pielicis punktu daudziem palīdzības projektiem visā pasaulē. “Tāda tā politika ir, jā. Protams, ir skumji, ka viens cilvēks spēj mainīt valsts skatījumu un to, kādi ir valsts un sabiedrības mērķi kopumā. Protams, ka tas ir smagi. Šādi lēmumi ir smagi,” domā Noviks.
Savukārt biedrība “TEV” no ASV saņēma 235 000 dolāru, lai izveidotu atbalsta sistēmu Ukrainas bēgļiem un viņu bērniem Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot sociāli atstumtajiem bēgļiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Latvijas Radio pastāstīja organizācijas pārstāve Amela Al-Asbahi.
“60 000 dolāru vēl netika izmaksāti. Tos vajadzēja izmaksāt kaut kad tagad, bet šis maksājums ir apturēts. No finansējuma, kas bija izmaksāts, mums vēl biedrības kontā ir palicis atlikums, bet saskaņā ar Trampa rīkojumu mēs nedrīkstam tērēt šos līdzekļus 90 dienas,” teica Al-Asbahi.
Tāpēc biedrība “TEV” vairs nevar sniegt atbalstu ukraiņiem Latvijā.
“Trakākais ir tas, ka mēs nevaram sniegt visus pakalpojumus, kas ir vajadzīgi bērniem invalīdiem – baseins, logopēds. Jebkuri pakalpojumi. Tos mēs nevarēsim sniegt,” ar nožēlu sacīja Amela Al-Asbahi.
Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” vairs nevar izmantot ASV piešķirto finansējumu Ukrainas rehabilitologu un fizioterapeitu apmācībai. Centra valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa Latvijas Radio sacīja, ka ASV piešķirtais finansējums bija nedaudz virs 80 000 dolāru. Taču “Vaivariem” jau ir izdevies atrast šo finansējumu no citiem avotiem, tāpēc drīzumā centrs atkal varēs uzņemt kolēģus no Ukrainas.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps janvārī parakstījis rīkojumu, ar kuru uz 90 dienām aptur visas ASV ārējās palīdzības programmas, līdz tiks veikta to pārskatīšana, lai noteiktu, vai tās atbilst viņa politikas mērķiem.
Tramps jau sen ir vērsies pret palīdzību ārvalstīm, neraugoties uz to, ka šāda palīdzība parasti veido aptuveni 1% no federālā budžeta, izņemot neparastus apstākļus, piemēram, Ukrainai piešķirtos miljardus ieročiem. Tramps ir kritizējis summu, kas piešķirta Ukrainai, lai palīdzētu stiprināt tās aizsardzību pret Krievijas iebrukumu.
Savukārt miljardieris un Trampa līdzgaitnieks Īlons Masks 3. februārī paziņojis, ka ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) tiks slēgta. USAID ir ASV ārpolitikas palīdzības struktūra, kas finansē veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības programmas pasaules nabadzīgākajos reģionos.