Ņemot vērā starptautiskos notikumus, aizsardzības nozares vadība nolēmusi turpmāk regulāri informēt par nozares aktualitātēm. Šobrīd jautājumu sabiedrībai par drošības situāciju ir sevišķi daudz un viens no tiem – par šobrīd neesošo pretgaisa aizsardzību. Tas patlaban ir mūsu vājākais punkts, taču atbildīgie sola, ka jau šogad spers lielus soļus attiecībā uz pretdronu sistēmu izveidi – par aptuveni 20 miljonu eiro šogad dronus ne tikai iepirks, bet slēgs arī līgumus ar pašmāju uzņēmējiem, piemēram, par attālināto vadības platformu izveidi.
“Mēs arī konkrētus soļus speram – aprīļa laikā jābūt jūras dronu testēšanas vietai, maijā jābūt dronu kompetences centram jāuzsāk darbību, maijā ir paredzēts arī dronu samits,” norādīja aizsardzības ministrs.
Valdība arī vienojusies piecu gadu laikā tieši pretgaisa aizsardzībai piešķirt vienu miljardu eiro – līdz šim kļuvis zināms, ka Latvija kopā ar Igauniju par daļu šīs naudas pirks vidējās darbības “IRIS-T” pretgaisa aizsardzības sistēmu, kura fiziski pie mums nonākšot nākamgad. Drīzumā gan gaidāmi jaunumi arī par tuvējās darbības sistēmu iegādi.
“Pirms vēl līgums ir parakstīts es atturēšos minēt par līguma detaļām, bet jau tuvākā mēneša laikā mums būs līgums par tuvējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi,” teica Sprūds.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns norādīja: “Tie plāni, kas šobrīd ir, patiesībā jau īstenos to mūsu nepieciešamību. Jāatzīst, protams, ka tas pamatā ir, lai nodrošinātu mūsu pašu rīcībspēju, tātad bruņotie spēki spēs veikt savus uzdevumus, bet atsevišķās vietās kritiskās infrastruktūras nodrošināt pretgaisa aizsardzību, lai mēs varētu sagaidīt mūsu sabiedrotos. Mēs strādājam ar sabiedrotajiem ar to, ka arī citus līmeņus citus slāņus nodrošināt, sākot no zemākā, kas ir aizsardzība no mazajiem droniem.”
Līdzās jauna bruņojuma ieplūšanai tikpat aktuāls ir jautājums par aizvien lielāku cilvēku iesaisti aizsardzībā – šobrīd nozare neesot gatava kāpināt Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu ātrāk, nekā tas jau paredzēts, jo vēl tam nav gatava infrastruktūra. Vienlaikus, tieši aizsardzības dienests būšot galvenais rezerves karavīru iesaistes instruments.
“No Ukrainas mācoties – viņu uzstādījums nu jau trešajam gadam ejot, viņi nesūta uz frontes līniju nesagatavotus cilvēkus. VAD ar 11 mēnešu sagatavošanu kvalitatīvu nodrošina arī kvalitatīvas rezerves. Paralēli rezerves karavīri, nevis rezervisti, veidojas arī no tā, ka tie ir atvaļināti profesionāla dienesta karavīri. Papildus tam, kas ar VAD notiek, ir arī brīvprātīgo rezervistu apmācība, kas šobrīd notiek Ādažos un Alūksnē,” stāsta Pudāns.
Pirms pāris nedēļām atsākās diskusijas arī par Latvijas un reģiona kaimiņvalstu izstāšanos no Otavas konvencijas – izvērtējumu, vai un cik tas būtu lietderīgi, bruņotie spēki vēl tikai gatavo, un kad tas būs gatavs – komandieris neprecizēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!