Nākamgad valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēs saņemt tikai šeit deklarēti vai strādājošie iedzīvotāji. Tomēr ikvienam nemainīgas būs tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pērn vairāk nekā 200 000 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. No tiem gandrīz 13 000 Latvijā saņēma valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Nav datu par to, kādas tieši medicīnska rakstura vajadzības tautieši brauc risināt uz dzimteni, un no kurām valstīm visvairāk. Taču Eiropa Latviešu apvienības vadītāja Justīne Krēsliņa domā, iespējams, tam nav tik liela saistība ar šo latviešu rocību, drīzāk pieradumu.
“Tas nav viens praktisks jautājums, tas ir daudziem arī emocionāls jautājums. Jo es varu iedomāties, ka daudzi cilvēki jūtas ļoti ievainojami, runājot par savu veselību, un ja liek runāt par kaut ko tik ievainojumu sev svešā valodā, tad cilvēks jūtas neērti. Es minētu, ka lielākā daļa no tiem, kas ir braukuši līdz šim, ir bijuši tādi, kas ir izbraukuši relatīvi nesen, kuriem valodas zināšanas varbūt nav visspēcīgākās, un kas nonāk arī tādā vecuma grupā, kad veselība kļūst aktuālāka,” pauž Krēsliņa.
Pēc viņas domām, jaunais likums ietekmēs tikai saujiņu ārzemēs dzīvojošo latviešu, daudz vairāk ir tādu, kas gan kvalitātes, gan pakalpojumam pieejmaības dēļ uz Latviju brauc saņemt veselības aprūpi paši par savu naudu, nereti līdz ņemot arī otrās pusītes un pat veicinot medicīnas tūrismu.
To apliecina arī vairāki TV3 Ziņu uzrunātie Lielbritānijā dzīvojošie latvieši.
“Man no jaunā likuma pilnīgi nekas nemainās. Ir pilnīgi loģiski, ka man kā citas valsts nodokļu rezidentam pienākas valsts apmaksāta medicīna tajā valstī, kur maksāju nodokļus. Ja dodos medicīnas tūrismā, tad par visu maksāju tik, cik tas maksā,” saka Alvils.
“Es braucu tikai par maksu. Biju pie acu ārsta “par maksu”. Kā tas bija – sagaidīja mani uz ielas, māsiņa paveda garām visai slimnieku rindai, rindā cilvēki sāka protestēt, bet, ko tu pateiksi? Man tāds kauns bija! Iegāju, mani izmeklēja, samaksāju uz “ķepas” 40 eiro, un gāju ārā neatskatoties,” par savu pieredzi stāsta Jānis.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrību kritiski vērtē konkrētas pacientu kategorijas izslēgšanu no veselības aprūpes saņēmēju loka. Mediķiem var nākties saskarties ar ļoti nepatīkamām situācijām, šķirojot pacientus.
“Ir diezgan šaura robeža starp neatliekamo palīdzību, ko mēs deklarējam, ka visiem pienākas, bet ko tad mēs sniegsim to neatliekamo un tad izliksim to cilvēku aiz durvīm? bet viņam varbūt ir būtiski nepieciešama arī turpmāka ārstēšana. Un šādi jautājumi, arī tīri humāni, un cilvēcīgi… Ārsts ir lai palīdzētu pacinetam nevis, lai kaut kādā veidā šķirotu,” norāda Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Māris Taube.
Turklāt pastāv bažas, ka jaunā sistēma radīs papildu administratīvu slogu tieši ārstiem, kuriem būs jāpārbauda, vai pacients tiesīgs saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu vai nē.
“Lai ārsti nekļūtu par kaut kādiem uzraudzītājiem šīs sistēmas, tas būtu tas tehniskais, un tam ir jābūt atrisinātam. Mēs rakstam recepretes, elektronsiki viss parādās, ka viņš nav – lai mums nav pašiem kaut kur jāmeklē šī informācija, ārstam tas darbs nav jādara. Tas mums rada bažas, vai visa tā sistēma strādās. Lai nebūtu mums pēc tam jāatbild par to, ka mēs neesam ento reizi kaut ko pārbaudījuši,” saka Taube.