Latvijas Radio testa rezultātus lūdza vērtēt Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktoram Atim Treijam, kurš norādījis, ka hroms pārsniedz grunts piesārņojuma mērķlieluma A vērtību. To pārsniedzot, nevar nodrošināt ilgtspējīgu augsnes un grunts kvalitāti.
VAMOIC pats nepasūtīja testus, kas pārbauda materiāla ķīmiskās un fizikālās īpašības.
Ančupāns Latvijas Radio atklāja, ka Latvijā pirmo reizi projekta vajadzībām izdedžus ieveda 2022.gadā, kad militārā objektā Mārupē būvēja laukumu.
Ančupāns apgalvo, ka lielākā daļa Latvijā ievesto izdedžu ir jau iestrādāti vai sagatavoti iestrādei konkrētos projektos. Šo faktu Latvijas Radio neizdevās pārbaudīt, jo Latvijā nav veikta uzskaite, kuros infrastruktūras un ceļu būves objektos Nīderlandes izdedžus izmanto. Ančupāns nenoliedz, ka ne visus izdedžus pārdevis un daļa atrodas glabāšanas laukumos.
Latvijas Radio ziņo, ka Ančupāna vārds parādās vēl kāda uzņēmuma īpašnieku sarakstā – pagājušā gada novembrī dibinātā uzņēmumā “NextStep Gravel”, kas nodarbojas ar izdedžu pārdošanu.
Firmā ir pieci īpašnieki, kuriem visiem pieder līdzvērtīgas daļas – 20%. Viņu vidū arī Juris Frīdmanis, kuram daļas pieder pastarpināti caur firmu “JFinance MCO”. Frīdmanim savulaik bija ciešas saites ar ceļu būves uzņēmumu “Binders”, kurā nostrādāja ilgus gadus. Patlaban viņš ir uzņēmuma “Ķekava ABT” ģenerāldirektors. Šī firma uzbūvēja Ķekavas apvedceļu, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības projekts ceļu būvniecībā.
Par Mārupes projektu Frīdmanis Latvijas Radio sacījis, ka veikti vairāki testi gan materiāla fizikāltehnisko, gan arī ķīmisko īpašību ziņā. Vienīgā pozīcija, kas pārsniedza maksimālo normu, bijis hroms – maksimālā norma bija 350, bet šajā gadījumā tie bijuši 356 miligrami uz kilogramu.