ASV atbalsts NATO kā galvenajam drošības forumam nav izmainījies / Raksts

Vaicāts, vai Krievijas vadītājs Vladimirs Putins jauno ASV administrāciju tin ap pirkstu, Riekstiņš norādīja, ka “Putins ir izdarījis tik daudz iepriekšējos gados, lai uzticības līmenis viņam būtu ārkārtīgi zems”.

ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps mēģina īstenot savus priekšvēlēšanu solījumus, no kuriem viens ir pārtraukt karu Ukrainā. “Redzam, ka Ukraina ir vairākkārtīgi piekritusi dažādām iniciatīvām, bet no Krievijas puses redzam atrunas. Krievija demonstrē, ka ir ļoti apšaubāmi, ka vēlas patiesu mieru,” vērtēja Riekstiņš, norādot, ka Krievija uzstāj uz dažādiem nosacījumiem.

“Kremlis šobrīd nav ieinteresēts patiesās miera sarunās.”

Runājot par Trampa izteikumiem par NATO un NATO līguma 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību, Riekstiņš uzsvēra gan alianses ģenerālsekretāra, gan ASV prezidenta publiski pausto pēc abu tikšanās. “Prezidents Tramps apliecināja ASV atbalstu NATO un NATO līguma 5. pantam. Tas netika apšaubīts no ASV administrācijas,” norādīja diplomāts.

“Man esot NATO sanāksmēs, tikšanās reizēs ar sabiedrotajiem, tai skaitā ASV, dzirdot, ko saka jaunais ASV aizsardzības sekretārs [..], es jūtu, ka

nav no amerikāņu puses izmaiņu attiecībā pret NATO nozīmību. Bet tajā pašā elpas vilcienā viņi saka, ka Eiropai ir jāiegulda vairāk naudas savā aizsardzībā,

nevarat paļauties, ka amerikāņi jebkurā situācijā veiks pamata darbu,” paskaidroja vēstnieks.

“Esot klāt procesos, man nav ne mazākā iemesla teikt, ka amerikāņu atbalsts NATO aliansei kā galvenajam forumam, kur notiek konsultācijas un tiek pieņemti lēmumi par drošību transatlantiskajā telpā, būtu izmainījies,” vēlreiz atkārtoja Riekstiņš.

Vaicāts, vai Eiropai jāizstrādā plāns B, ja ASV nenāk palīgā, vēstnieks uzsvēra, ka šobrīd tiek “izstrādāti un attīstīti detaļās” NATO aizsardzības plāni trim reģioniem dažādos krīzes scenārijos, un Latvija ir tā dēvētajā centra reģionā. “Skatoties gan uz nepieciešamo karavīru skaitu, gan nepieciešamo bruņojuma skaitu un to, kādi spēki būtu nepieciešami dažādos scenārijos,” turpināja vēstnieks.

Gaidāmā NATO samita Hāgā rezultātu vēstniekam vēl bija grūti prognozēt, pieļaujot, ka būs vienošanās aizsardzības izdevumus kāpināt virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Sarunas būšot sarežģītas.

Ziņot par kļūdu