Trampa atgriešanās pie varas pasliktinājusi Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ASV / Raksts

ĪSUMĀ:

LSM.lv aptaujā 45% respondentu atzīst, ka kopš Trampa nākšanas pie varas pasliktinājusies viņu attieksme pret ASV.
Latvieši pret Trampa darbību ir noskaņoti negatīvāk nekā krievi.
Latvijā bažas raisa Trampa attieksme pret NATO, Ukrainu un Eiropu kopumā.
Trampa izteikumi liek vaicāt, vai Krieviju viņš nevērtē augstāk, nekā NATO sabiedrotos.

Saskaņā ar aptaujas datiem 45% respondentu secina, ka viņu attieksme pret ASV ir pasliktinājusies, un tikai 12% vēsta par attieksmes uzlabošanos. Gandrīz trešdaļa respondentu (30%) spriež, ka viņu attieksme pret ASV nav mainījusies, bet 13% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens secina, ka Tramps jau ir iedragājis Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ASV.

“Cilvēki gan Latvijā, gan visā Eiropā un citviet pasaulē uztraucas par to, kā viņu valsti ietekmēs starptautiskie notikumi.

Trampa gadījumā ir acīmredzams, ka viņš sūta, maigi izsakoties, neviennozīmīgus signālus attiecībā uz mūsu drošību.

Tādēļ nav jābrīnās, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ASV ir pasliktinājusies,” spriež Ikstens.

Bažas par Trampa dāsnumu pret Krieviju

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis norāda, ka cilvēku simpātijas pret kādu valsti ir atkarīgas no tās līderu pieņemtajiem lēmumiem. “Nelielas svārstības viedokļu atšķirību dēļ (liberāļi/konservatīvie), protams, vienmēr ir novērojamas, bet tās nav fundamentālas,” uzskata Bukovskis.

Pēc viņa domām, ilgtermiņa kaitējumu ASV tēlam Latvijā prezidents Tramps varētu nodarīt tad, ja viņa lēmumi būs pretrunā Latvijas un latviešu tautas prioritārajām nacionālajām interesēm.

“Piemēram, ASV izstāšanās no NATO. Vai pārlieks ģeopolitiskais dāsnums pret Krieviju,” norāda Bukovskis.

Pirmie mēneši kopš Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā devuši pamatu satraukumam, ka pret Krieviju viņš izturas labvēlīgāk nekā pret NATO sabiedrotajiem.

Vēl priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja 24 stundu laikā izbeigt karu Ukrainā, bet pēc nākšanas pie varas centies uzsākt miera procesu, kurā lielāku spiedienu izdara uz Ukrainu, nevis agresorvalsti Krieviju. Tramps uz laiku apturēja militāro palīdzību Ukrainai un tikšanās laikā Baltajā namā mēģināja pazemot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Trampa politika var nodarīt kaitējumu NATO

Negatīvu vērtējumu izpelnījušies arī citi Trampa soļi uz starptautiskās skatuves, piemēram, viņa izvirzītās teritoriālās pretenzijas, pavēstot, ka ASV grasās pārņemt savā kontrolē Panamas kanālu, Dānijai piederošo Grenlandi un pat kaimiņvalsti Kanādu. Šādu draudu īstenošana varētu nopietni apdraudēt NATO aliansi, jo Dānija un Kanāda ir NATO dalībvalstis.

“Pirmā termiņa laikā Tramps stingri uzstāja, lai NATO dalībvalstis ieguldītu savā aizsardzībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, taču tolaik vēl nebija runu, ka ASV grasās atvilkt spēkus no Eiropas, par ko mēs dzirdam tagad. Šobrīd visi šie procesi notiek daudz straujāk, un arī cilvēki Latvijā to sajūt,” secina Ikstens.

Tramps tagad jau pieprasa, lai citas NATO dalībvalstis savai aizsardzībai atvēlētu vismaz 5% no IKP. Trampa stratēģija arīdzan paredz mazināt ASV militāro klātbūtni Eiropā, jo ASV par savu galveno sāncensi uzskata Ķīnu, nevis Krieviju.

LSM aptauja tika veikta vēl pirms tam, kad Tramps paziņoja par jauniem tarifiem, ar ko nolēmis aplikt ASV ievestās preces. Ekonomikas analītiķi spriež, ka tas varētu negatīvi ietekmēt ASV un visas pasaules ekonomiku, izraisot jaunus tirdzniecības karus.

Latvijas krieviem pozitīvāka attieksme pret Trampu

ASV sabiedrībā Tramps un viņa īstenotā politika ir populārāks vīriešu vidū, un arī Latvijā vīrieši biežāk nekā sievietes norāda, ka pēc Trampa nākšanas pie varas viņu attieksme pret ASV ir uzlabojusies (17% pret 9%).

Taču lielākās atšķirības ir vērojamas respondentu sadalījumā pēc tautības, jo latvieši Trampa darbību vērtē daudz negatīvāk nekā krievi.

63% latviešu attieksme pret ASV kopš Trampa nākšanas pie varas ir pasliktinājusies un tikai 7% uzlabojusies.

Latvijas krievi Trampa darbību vērtē krietni pozitīvāk. 24% norāda, ka viņu attieksme pret ASV ir uzlabojusies, un tikai 13% saka, ka tā ir pasliktinājusies. Gandrīz puse krievu (47%) apgalvo, ka viņu attieksme pret ASV nav mainījusies.

“Krievi un krievvalodīgie tradicionāli ir iezīmējuši konservatīvāku skatījumu uz sociālpolitiskajiem jautājumiem. Tam arī ir ietekme gan no Kremļa medijiem, gan arī pareizticīgās baznīcas,” norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Bukovskis.

“Trampa konservatīvisms, anti-imigrācijas politika, centieni panākt mieru Ukrainā un “rokas pasniegšana Krievijai”, piedāvājot to atgriezt Rietumu pasaules apritē, labi rezonē ar krievvalodīgo sentimentu, kam nav izdevīga Krievijas izolācija praktiskās personīgās situācijas vai vēsturisko politisko uzskatu dēļ.”

Latviešu un krievu atšķirīgo attieksmi pret Trampu par pārsteidzošu neuzskata arī LU profesors Ikstens.

“Mūsu sabiedrība ir sašķelta. Var ticami pieņemt, ka to ietekmē tas, kādus medijus cilvēki patērē un kādas ir viņu politiskās vērtības. Krievijas medijos pašlaik pret Trampu ir visnotaļ pozitīva attieksme. Tramps tiek pasniegts kā Krievijas lielākā un labākā cerība.”

Vai pēc četriem gadiem ASV vēl būs demokrātiskas vēlēšanas?

ASV konstitūcija nosaka, ka ASV prezidenta amatā var darboties ne vairāk kā divus termiņus, tātad 78 gadus vecajam Trampam šis ir otrais un pēdējais termiņš. Tas ļautu cerēt, ka Baltā nama saimnieka amatā pēc Trampa varētu nākt cilvēks, Demokrātu vai Republikāņu partijas pārstāvis, kurš būs pozitīvāk noskaņots attiecībā uz sadarbību ar Eiropu un pārējo pasauli.

Taču, kā uzskata žurnālists Kārlis Streips, šīs cerības var arī nepiepildīties.

“Tramps mēģina sagraut ASV pārvaldes sistēmu, un man kā Amerikā dzimušam cilvēkam par viņu ir liels kauns,” atzīst Streips.

“Baidenam pirms četriem gadiem nācās labot visu, ko Tramps bija sastrādājis pirmā termiņa laikā. Taču tagad lielais jautājums ir tas, vai pēc četriem gadiem ASV vispār būs demokrātiskas vēlēšanas. Miljardieri, kas ir pārņēmuši varu, dara visu iespējamo, lai Amerikā likvidētu demokrātiju un ieviestu autokrātiju.”

KONTEKSTS:

20. janvārī ASV prezidenta amatā stājās republikāņu līderis Donalds Tramps, kurš novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās.

78 gadus vecais Tramps atgriezies Baltā nama saimnieka postenī pēc četru gadu pārtraukuma, jo viņš jau bija ASV prezidents laikā no 2017. līdz 2021. gadam.

Tramps pēc stāšanās amatā pavēstīja, ka tagad esot sācies “zelta laikmets” ASV vēsturē un viņa valdība parūpēsies, lai amerikāņu intereses vienmēr būtu pirmajā vietā.

Viņš nekavējoties parakstīja virkni rīkojumu: par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un ANO klimata vienošanās, par ārvalstu palīdzības iesaldēšanu, par stingrāku vēršanos pret nelegālo imigrāciju u.c.

Tramps arīdzan paziņojis, ka ASV ievestās preces tiks apliktas ar lielākām nodevām.

Tramps paudis apņēmību panākt karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Viņš sācis sarunas ar Krievijas un Ukrainas līderiem, bet pagaidām šajās sarunās nav izdevies panākt lielu progresu.