Ventspils novads ir ārkārtīgi plašs un ārkārtīgi reti apdzīvots. Tas aizņem 2 458,6 kvadrātkilometrus gar jūras krastu un Ziemeļkurzemes mežos. Iedzīvotāju skaits – vien 10 756, turklāt turpina sarukt. Visu vajadzību segšanai šogad paredzēts 21 miljons eiro. Tiesa, valstij jānāk palīgā. Dotācijās novads saņem vairāk nekā 3 miljonus eiro.
FOTO: TV3 ZIŅAS
Dienas vidū pie vienīgās novada vidusskolas Ugālē skraida bērni, bet, kā noskaidrojam, 10. klasi šogad savākt tā arī nav izdevies. Ir bail, ka vidusskolu var nākties slēgt. Vaicāta, kāda ir galvenā problēma Ventspils novadā, Ugāles vidusskolas saimniecības pārzine Jolanta Krūmiņa norāda – nav cilvēku.
Turpat ap stūri ģimenes ārstes Ilvas Cērpas prakse. Ārsti pazīst ikviens, jo tie reģionā ir retums. Pa visu novadu atlikušas vien divas ārstes. “Manā praksē šogad pirmo reizi jaundzimušais piedzima tikai pagājušajā nedēļā. Janvāris, februāris, marts. Tā vēl nevienu gadu nav bijis,” viņa saka.
Toties skapis pilns ar pacientu kartītēm. Turpat 30 gadu stāžā tik daudz nav bijis nekad. “Man ir ārkārtīgi liels pacientu skaits – kopā 2440, jo otra ģimenes ārste beidza savu praksi veselības problēmu dēļ, un šo plūsmu man nācās pieņemt,” stāsta ģimenes ārste.
Šī iemesla dēļ viņa lēmusi aiziet no vietvaras politikas, un nodoties tikai ārstēšanai. Ārste rāda skapi ar 800 jaunajām pacientu kartītēm.
FOTO: TV3 ZIŅAS
Katra vēsture jāizpēta, katrs jāiepazīst, jāapgūst ārkārtīgi daudz jaunas informācijas. Pacienti nav nedz veseli, nedz jauni, tie ir hroniski pacienti, un darbs te ir kā nebeidzams stāsts, tā situāciju raksturo Cērpa. Viņa stāsta, ka pacienti nesūdzas tikai par veselību, viņi arī ārstam uztic savus sirdēstus. “Tas vecais cilvēks atnāk dvēsei ārstēt, jo miesu ar tabletēm var sastutēt,” darba pienākumus Ugālē raksturo Cērpa.
Ventspils novada partiju programmās var lasīt solījumus atbalstīt ģimenes ārstus. Neko vairāk kā nomas atlaidi vai uzbrauktuvi pašvaldība gan piedāvāt nevar. Daktere gatavo sev maiņu – izskolojusi meitu, kura nākamgad sāks pieņemt pacientus novadā.
TV3 Ziņām tomēr izdodas Ugāles ielās pamanīt dažus bērnu ratiņus. Santa ir trīs bērnu mamma, un jaunākais no viņiem tūdaļ svinēs pirmo jubileju. Santa stāsta, ka novadā maz darbavietu, bet uz Ventspili izbraukāt ir par tālu, jāmēro 28 kilometri.
FOTO: TV3 ZIŅAS
Vaicāts, kā sokas, audzinot piecus bērnus Ugālē, Zigmunds stāsta, ka palīdzību viņa ģimene neprasa. “Pārtiekam saviem spēkiem. Kas grib strādāt, tas atradīs,” tā uzskata Zigmunds. Par politiku viņš gan neinteresējas.
Novads ir plašs, bet to lielākoties klāj meži, kas arī izskaidro nelielo iedzīvotāju skaitu. Toties šo patiesi var saukt par zaļo zeltu, kas baro visu novadu. Mežu nozarē Ventspils novads ir līderis. Teritoriju meži klāj 70% apmērā. Galvenokārt priede.
Valsts meža dienesta Kurzemes virsmežniecības virsmežzinis Uldis Frīdenbergs stāsta, ka, varētu teikt, – Ventspils novads ir zaļākais Latvijā. “Lauksaimniecības te ir ļoti maz, tā kā mežsaimniecība un kokapstrāde ir viens no ekonomiskiem pamatiem,” viņš skaidro.
Virsmežzinis stāsta, ka trīs ceturtdaļas zaļās bagātības pieder valstij. Pārējais – privātajiem, baznīcai un pašvaldībai.
FOTO: TV3 ZIŅAS
Cauro novada budžetu cenšas pa reizei lāpīt, cērtot mežu. Novads pirms pusotra gada teju iekūlās nepatikšanās, ciršanai atdodot mežu ar Eiropas Savienības nozīmes biotopu. Iejaucās dabas sargi, un mežu Popes pagasta “Dumbrājos” paglāba.
“Runājot par biotopiem, tas ir smags jautājums – tas neaizliedz mežizstrādi. Tad, kad Dabas fonds uzrakstīja iesniegumu, ciršanas apliecinājumi tika anulēti, un mežs aug vēl šodien. Ventspils novadā ir 121 mikroliegums, kur ir teritorijas, kur aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību. Tur tiek saudzēta kāda suga – augs, putns vai dzīvnieks.”
Cits dabas resurss novadā ir vējš. Šur tur pamalē redzams, kā vēja turbīnu spārni šķeļ gaisu, bet pagastu iedzīvotāji vēja parkiem pretojas. “Troksnis, ainava, žilbināšana. Sabiedrībā tā sāpe ir, un arī meža dienestam ir sāpe – informējām pašvaldības, jo šie uzbūvētie lielie ģeneratori varētu traucēt uguns novērošanas sistēmai. Jebkurš objekts priekšā meža sektoram traucē,” vēja parku negatīvo pusi izgaismo Frīdenbergs.
To izmanto opozīcija – tuvojoties vēlēšanām, sola parkus būvēt iespējami tālu no cilvēkiem. Šobrīd gan patālu no iedzīvotājiem atrodas tieši novada dome – tās sēdeklis ir Ventspils pilsētā, faktiski citā pašvaldībā. Uz to ved asfalts, savukārt pārvietošanās starp pagastu centriem ir izaicinājums.
Landze ir tāda apdzīvota teritorija Ventspils novadā, kurp nekursē sabiedriskais transprots. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uz sirmo baznīcu atbrauc vien tie, kuriem ir savs transports. Vairāk nekā 30 gadu garumā dievnama atslēgas sargā Zigrīda Krauze. Viņa saka – citiem jahtas un muižas, man pašai sava baznīca. “Tā kā personīgā baznīca man pa šiem gadiem, cīnos par atjaunošanu,” saka Zigrīda Krauze.
Jumtu izdevies nomainīt, vēl atlicis tornis. Plānā – grīdas izlīdzināšanas projekts, lustra, kā arī citi darbi, lai uzspodrinātu vairāk nekā 300 gadu seno dievnamu. Novada dome nāk palīgā. “Man ir viena no mazākajām draudzēm Latvijā – 36 cilvēki. Tā aktīvi darbojas 10 līdz 15, bet svētkos nav zīmulim, kur nokrist,” stāsta Zigrīda. “Vecie aiziet, un problēma ir mūsu neizdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Atkļūt var tikai ar savu transportu, vai ja kāds tevi atved.” 85 gados kundzei bažas – kuram turpmāk dievnama atslēgas uzticēt?
FOTO: TV3 ZIŅ
Ances pagstā TV3 Ziņas tiekas ar uzņēmēju Reini Pižiku, kurš šo vietu sauc par Latvijas Aļasku. “Vispār nav cilvēku, tas ir ārprāts!”
“Ances pagasts ir visneapdzīvotākā vieta Latvijā. Viens cilvēks uz vienu kvadrātkilometru. Skola slēgta, pasts slēgts, bet ir pakomāts. Bet futbolu uzspēlēt nesavāksies. Labākajā gadījumā pludmales volejbolu varam uzspēlēt.”