Aizsardzības budžetu līdz 5% no IKP sāks palielināt jau 2026. gadā / Raksts

Valdība otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.

No lēmuma projekta izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026. gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Naudu meklēs, palielinot budžeta deficītu un ienākumus

Kā iespējamos papildu nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus paredzēts noteikt vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025. – 2028. gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029. gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.

Tāpat paredzēts valsts kapitālsabiedrībām pārskatīt savus ieņēmumu plānus turpmākajiem trīs gadiem un

līdz 2025. gada 2. jūnijam iesniegt Valsts kancelejai (VK) priekšlikumus ziņojumam par iespējamiem ienākumu palielinājumiem, iepriekš saskaņojot tos ar kapitāldaļu turētāju.

Kā iespējamais avots minēts arī publiskās privātās partnerības (PPP) finansējumu AM investīcijām. Paredzēts, ka AM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz jūlijam sagatavos potenciālo PPP projektu sarakstu prioritārā secībā.

Meklēs veidus, kā samazināt izdevumus un valsts parādu

Tāpat paredzēts no 2029. gada iegūt finanšu resursus, efektivizējot publiskā sektora funkcijas, tajā skaitā veicot politikas izmaiņas, strukturālas reformas, izdevumu pārskatīšanu un izdevumu samazinājumu vispārējās valdības sektora institūcijām. Konceptuāli tiek atbalstīta Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām.

Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu, kas ir ne mazākas kā 10%, atsavināšanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam,

tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums. FM līdz jūnija beigām paredzēts iesniegt MK priekšlikumus turpmākajai rīcībai šī uzdevuma īstenošanai, tajā skaitā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu.

Valdības lēmuma projekts arī paredz noteikt, ka aizsardzības finansējuma palielinājums tiek veikts tā, lai vispārējās valdības parāds nepārsniedz 55% no IKP.

Veidos fondu un palielinās profesionālā dienesta karavīru skaitu

Savukārt AM sadarbībā ar FM un Iekšlietu ministriju (IeM) līdz augustam būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts par Aizsardzības un drošības fonda izveidi. Kā preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”), līdzīgs fonds šobrīd darbojas arī Lietuvā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) skaidroja, ka fonds dos iespējas efektīvi, mērķtiecīgi un caurskatāmi izlietot resursus.

Valdības lēmuma projekts paredz, ka Valsts kase kopā ar AM, pēc nepieciešamības piesaistot citas valsts institūcijas, sagatavos valsts aizņēmuma līgumus, kuru izmantošana ir saistīta ar valsts aizsardzības jomu.

Valdības lēmuma projekts paredz atļaut AM ar jūliju palielināt profesionālā dienesta karavīru skaitu par 500 karavīriem, kā arī veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu ne mazāk kā 450 miljonu eiro apmērā 2026.- 2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 miljonu eiro apmērā.

KONTEKSTS:

Aizsardzībai Latvijā 2025. gadā atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps izteicās, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības tēriņus vajadzētu palielināt līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, diskusija par aizsardzības izdevumu celšanu aktivizējās arī Latvijā. Latvijas valdība sākotnēji apņēmās no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt vismaz 4% no Latvijas IKP, bet tālākajos gados šiem izdevumiem tērēt 5% no IKP. Savukārt premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) pieļāva, ka Latvija jau šogad varētu aizsardzībā tērēt 4% no IKP.

Vienlaikus Latvijas bruņotie spēki tuvāko gadu laikā plāno dubultot piegādes no vietējās industrijas, kas pašlaik veido tikai 10%. Vietējie militārie ražotāji vēlas stabilus ilgtermiņa līgumus, kas tiem ļautu attīstīties, kā arī progresu birokrātijas mazināšanā. Tam piekrīt Aizsardzības ministrija, kas norādījusi, ka varētu veidot “zaļo koridoru”.

Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka tuvāko gadu laikā varētu gandrīz dubultot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaitlisko sastāvu. To vidū ir gan Zemessardze, gan rezerves karavīri, gan profesionālā dienesta, gan Valsts aizsardzības dienesta karavīri. 

Ziņot par kļūdu