Par savu pieredzi darbā ar naudas lietām stāsta arī Ābeļu pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Survillo: “Pieņemam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus – gan ar skaidru naudu, gan ar bankas karti. Bet lielākā daļa apmeklētāju vēlas maksāt skaidrā naudā. Tā nu es bibliotēkā esmu iestiepusi agrākā novada pašvaldības seifu, kur glabāt skaidru naudu. Protams, ir ierīkota signalizācija. Ir jau arī citi maksājumi, ko pieņemam.
Trakākais gadījums, ko atceros, – kāda kundze gados samaksāja 5000 eiro skaidrā naudā 50 eiro banknotēs par zemes gabala izpirkšanu. Skaidro naudu vedu iemaksāt kasē Jēkabpilī…”
Valkas novadā ir tikai viens bankomāts, kurā naudu var gan izņemt, gan iemaksāt, un tikai viens izmaksas bankomāts. Iemaksas/izmaksas naudas aparāts atrodas zem viena jumta ar VPVKAC. Iedzīvotāji joprojām mēdzot nākt uz centru, cerot saņemt bankas pakalpojumus, jo te kādreiz atradās SEB bankas filiāle. Centra darbiniekiem nereti nākas palīdzēt klientiem pie bankomāta – gan izņemt, gan iemaksāt naudu. Tā ir VPVKAC darbinieku brīvprātīga rīcība – vēlme palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Valkas iemaksas/izmaksas bankomātam ir pamatīga noslodze, to izmanto daudzi uzņēmēji naudas iemaksai, jo citu iespēju pilsētā nav. Nereti rodas arī tehniskas ķibeles – bankomāts “negrib” izdot naudu, nedarbojas vai pat “apēd” karti. Šādos gadījumos VPVKAC darbinieki paši sazinās ar bankomāta apkalpojošo personālu.
Lai arī VPVKAC un bibliotēkās tiek piedāvāta iespēja izmantot publiski pieejamus datorus ar interneta pieslēgumu, kā arī novados tiek organizēts atbalsts iedzīvotājiem digitālo prasmju apguvē, ne visi ir vienlīdz gatavi pilnībā pāriet uz digitāliem risinājumiem. Kamēr daļa iedzīvotāju ir apguvusi “Smart ID” aplikāciju un vairs neprasa palīdzību, citi vēl nav apguvuši pat kodu kalkulatora lietošanu. Jēkabpils Galvenās bibliotēkas pārstāve Kirilova secina: “Cilvēkiem tagad liek apgūt un darboties nākamajā līmenī – ar e-parakstu, bet kā viņam iemācīties to, ja nav apgūtas pat minētās metodes? Ko nu pensionāri! Pie mums uz bibliotēku nākuši arī iestāžu darbinieki, lai iemācām rīkoties ar e-parakstu. Tā ka, manuprāt, daļa sabiedrības dzīvo vienā pasaulē, bet daļa – citā, un valsts un bankas – vēl citā. Un vai ir pareizi, ja bibliotēkas vai VPVKAC pilda funkcijas, kas, manuprāt, būtu jāuzņemas komercbankām?”
Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji
Aptauja
Bez skaidras naudas neiztikt
Pilsētniekiem nav problēmu ar skaidras naudas izņemšanu vai iemaksu bankomātos, bet laukos paveras pavisam cita aina. Reģionālie laikraksti aptaujā novadu iedzīvotājus.
Kaija Eglīte, veikala vadītāja Smiltenes novada Mēru ciemā: “Varbūt pilsētā ir citādi, bet laukos cilvēki nevar iztikt bez skaidras naudas. Ikdienā ir jāmaksā par dažādiem gadījuma darbiem, piemēram, zemes apstrādes vai zāles pļaušanas pakalpojumiem. Tāpat cilvēki gādā malku no kaimiņa vai iegādājas kaut ko no vietējiem zemniekiem.”
Vilhelmīna Parce, Smiltenes novada Trapenē: “Pēc skaidras naudas uz Gaujienu aizbraucu vienu vai divas reizes mēnesī. Sava transporta man nav, tādēļ lūdzu mani aizvest dēlam. Nereti uzticu arī viņam izņemt man naudu. Ikdienā, iepērkoties veikalā, pārsvarā maksāju ar skaidru naudu, bet reizēm izmantoju arī bankas karti. Protams, gribētos, lai arī Trapenē ir bankomāts un nekur nav jābrauc, bet neticu, ka tāds te būs.”
Dzintra Dubrovina, Alūksnē: “Bankomātu lietoju tikai vienu reizi mēnesī, izņemu pensiju, un viss. Vairāk man tas nav nepieciešams, tomēr domāju, ka ērtības labad būtu jauki, ja Alūksnē būtu vairāk tieši “Swedbank” bankomātu, lai kaut viens no tiem būtu pieejams arī pilsētas centrā. Kad kādreiz ievajagas bankas pakalpojumus klātienē, jābrauc uz Gulbeni, šeit nav pieejama tās filiāle.”
Vija, Alūksnes novada Veclaicenē: “Lai izņemtu skaidru naudu, man jādodas uz tuvāko bankomātu, kas ir Alūksnē. To parasti daru reizi mēnesī. Izrēķinu, cik naudas būs nepieciešams dažādiem maksājumiem, kurus veicu internetbankā, un pārējo izņemu vai palūdzu to izdarīt bērniem, ja viņi brauc uz pilsētu.”
Guntis, Gulbenē: “Gulbenē “Citadeles” vairs nav. Tuvākā ir Valmierā, un ir jāpiesakās, pirms brauc uz banku. Man negāja internetbanka un bija jābrauc uz Valmieru. Labi, ka autobuss uz Valmieru kursē. Protams, būtu labāk, ja banka būtu tepat uz vietas.”
Sandra Vilka, pārdevēja Jēkabpils novada Lonē: ”Savā darbā redzu, ka laukos cilvēkiem skaidra nauda ir svarīga un nepieciešama, lai samaksātu par to pašu dārza apstrādāšanu, malkas saskaldīšanu. Vēl jau arī pastāv problēmas ar internetu – reizēm tas Lonē uz laiku pazūd. Kā tad veikalā norēķināties ar karti? Mēs laukos cits citu pazīstam, un tad, kad interneta nav, vietējais maizīti paņem arī parādā un samaksā vēlāk. Man pašai ir gadījies, ka veikalā Jēkabpilī terminālis nestrādā, un es aizeju bez pirkuma.”
Laima Indriķe, Bauskas novada Skaistkalnē: “Mums tuvākā pilsēta ir Birži Lietuvā, turp braucam iepirkties un izņemam skaidro naudu, jo ceļš ir īsāks un labāks. Otra tuvākā vieta ir Vecumnieki. Uz Bausku braucam reti, ja vien neuzrodas kādas speciālas vajadzības.”
MAF 2025
Foto: #sif_maf2025
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.