Kā apkārtējā vide un pārtika ietekmē cilvēku. RSU top Latvijā nebijis pētījums / Raksts

RSU pētniece Lāsma Akūlova uzsvēra, ka cilvēks ir vides sastāvdaļa: “Ikdienā esam pakļauti dažādām ķīmiskām vielām. Mēs varam nonākt saskarsmē ar ķīmiskajām vielām arī caur ēdienu, dzeramo ūdeni, dažādiem patēriņa produktiem, piemēram, krēmiem, dušas želejām un tā tālāk. Arī darba vidē mēs varam būt pakļauti ķīmiskām vielām.”

Tas, kādām ķīmiskām vielām Latvijas iedzīvotāji ikdienā ir pakļauti, līdz šim tā īsti nav pētīts. Ir bijuši atsevišķi pētījumi ar nelielām cilvēku grupām par konkrētu uzņēmumu darba vidi un pesticīdu klātbūtni cilvēku organismā.

“Mums ir ārkārtīgi labi attīstīts apkārtējās vides monitorings. Mēs zinām, kas notiek augsnē, mēs zinām, kas notiek ūdenī, savvaļas putnos un dzīvniekos. Bet mēs neko nezinām par cilvēku,” norādīja RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone. Tāpēc šobrīd tiek veikts daudz plašāks iedzīvotāju biomonitorings.

“No cilvēkiem ievācam bioloģisko paraugus. Visbiežāk tās ir asinis, urīns. Valstiskā līmenī tas mums palīdz saprast to, kāda ir cilvēku pakļautība ķīmiskajām vielām.

Mēs varam saprast, kā izskatāmies uz citu valstu fona, kāda ir mūsu vide, cik daudz no tā visa iekļūst mūsu ķermenī un kāda ir iespējamās sekas uz veselību,” skaidroja pētniece Akūlova

Pētījuma veikšanai nepieciešami 350 brīvprātīgie, kuru organismā tiks analizēta pesticīdu, smago metālu un noturīgo organisko piesārņotāju klātbūtne. Brīvprātīgie aicināti pieteikties interneta vietnē.  

“Daļu no paraugiem tiek sūtīt uz Eiropas laboratorijām tāpēc, ka izmaksas ir gana lielas – mēs nevaram uzturēt visas metodes. Pie mums šeit pašiem būs iespējamas analizēt metālus,” stāstīja Mārtiņsone.  

Būs iespējams noteikt, piemēram, tādu vielu kā arsēna, alvas, svina un kadmija saturu organismā.

“Reizēm gadās tā, ka cilvēks saka – es nesmēķēju. Bet uztaisi analīzes, nekā. Viss rāda, ka tu pīpē. Var būt arī situācijas, kad pasīvais smēķētājs un esi pakļauts kāda cita ietekmei. To var redzēt analīzēs,” skaidroja pētniece.

Reizēm cilvēki pārlieku aizraujas ar kaut kādiem mikroelementiem, pārtikas piedevām. Tad var sev nodarīt ļaunumu.

Šāds pētījums būtu noderīgs sabiedrības veselības politikas plānotājiem. Vienlaikus ar datu ievākšanu un analīzi tiek izstrādāti ieteikumi, kādā veidā Latvijā varētu ieviest stratēģisku un ilgtermiņa programmu, kurā analīzes no iedzīvotājiem tiktu vāktas sistemātiski, un noteiktā laika periodā salīdzinātas.

Ziņot par kļūdu