Mani ļoti aizskāra šis stāsts, nespēju noticēt, ka sabiedrībā esam tik naidīgi viens pret otru. Ja cilvēks ir izkulies no bedees un viņam pietiek drosmes par to neklusēt, kāpēc viņš jāgrūž atpakaļ?
Vai jūs arī rīkotos kā tie bērnu vecāki?
by Klutzy_Amoeba1070
18 comments
Nekas nav skaidrs. Kas par pagātni?
latviešiem ir reāli problēma saprast, just līdzi vai pieņemt- tā vietā viņi norok. Tā ir daļa no manas kultūras, kas man reāli besī.
Ja runa ir par bērniem un viņu turpmāko attīstību, tad vajag pašas gudrākās un labākās aukles un skolotājas, lai būtu gala rezultāts labs. Tur žēloties ar cilvēkiem, kam nav paveicies dzīvē ar kaut ko nav vietas, viņi var darīt mazāk atbildīgu darbu. Nodzertais Koļa, kas sēdējis cietumā par slepkavību 20 gadus, laikam jau nederēs tur.
Nu ja deputāts kāds senāk ir zadzis, bet tagad vairāk nezog, tad droši var laist Saeimā, jo vairāk nezags.
Es droši vien būšu tas neiejūtīgais cūka, kur varēsiet noheitot. Vados TIKAI un vienīgi no ekrānuzņēmumiem. Ne es to Sabīni pazīstu, ne es zinu situāciju, ne es esmu sižetu redzējis.
Es nezinu, par ko tieši ir pats stāsts, bet – kā es to redzu…
Mēs piedzimstam NEideālā pasaulē. Te nav vienradžu un varakvīšņu visu cauru gadu.
Es nezinu, par kādu “dzīvesstāstu” iet runa, bet pieļauju, ka tā “pagātne” bija pietiekams iemesls, lai bērnu vecāki uztrauktos par šī auklītes ietekmi uz viņu bērniem. Tiem vecākiem ir 1000% tiesības izvērtēt riskus. Pie tam – tas nebija viens vecāks, bet vairāki vecāki. Tātad tur ir pietiekama argumentācija.
Ja jau Sabīne “nespēja izturēt šādu triecienu”, tas norāda, ka viņa nav psiholoģiski noturīga un piemērota šai neideālajai pasaulei. Nu kaut kas tur īsti ar viņu nav. Kas tā par pagātni? Tas ir būtiski.
Es pieļauju ka vecāki negribēja, lai šāda “psiholoģiski nenoturīga” (spriežot no tā teksta bildē) būtne krāmētos gar viņu bērniem.
“Dzīve nav žēlojusi” nozīmē, ka Sabīne pati to laimi ir kalusi un par to ir jānes atbildība. Un kaut kur arī ir daļa šīs netaisnīgās pasaules komponente.
Zin’ kā, tu nevari kļūt par astronautu, ja tev ir kaut mazākais pīrsings vai tetovējums uz ķermeņa. Šeit ir līdzīgi.
Novēlu Sabīnei atrast piemērotāku darba vietu un saprast, ka šī pasaule nav ideāla un ka tai ir jāpielāgojas, nevis no sevis jāspēlē mūžīgais upuris.
Šleseram, Šķēlem, Lembergam utml mēs visu piedodam, bet cilvēkiem parastajiem otru iespēju nedodam. Tas ir bēdīgi.
Konkrēto stāstu nezinu, bet globāli nepārsteidz – bļāvēju, kas neredz paši savus baļķus, mums netrūkst
Un tāpēc es ienīstu cilvēkus.
Ceru ka viņai vis izdosies.
Lieta ir tāda, ka sabiedrībā ir pieņemts ticējums, ka cilvēki nemainās. Ja kāds kaut ko pārtraucis darīt, cik liela ir varbūtība, ka kaut kādu sakritību dēļ kāds pilnīgi atsāks to pašu? Manuprāt tā ir liela varbūtība. Viegli atsākt ierastu ieradumu.
Edijs jau nu ir īstais, kam mācīt citus, kā audzināt savus bērnus.
Šis nav tas LTV sižets, kur auklīte bija vieglas uzvedības un aicināja citus vīriešus uz darba vietu, par ko tika atlaista, vecāku trača dēļ?
EDIT: Atraud Apollo rakstu – [https://www.apollo.lv/8196833/video-alkohola-reibums-valigas-darbibas-ar-viriesiem-vecakus-sabile-satrauc-bernudarza-auklites-uzvediba](https://www.apollo.lv/8196833/video-alkohola-reibums-valigas-darbibas-ar-viriesiem-vecakus-sabile-satrauc-bernudarza-auklites-uzvediba)
Vel – [https://nra.lv/tautaruna/citi/483932-vecaki-sabile-cel-trauksmi-par-bernudarza-aukliti-video-soke.htm](https://nra.lv/tautaruna/citi/483932-vecaki-sabile-cel-trauksmi-par-bernudarza-aukliti-video-soke.htm)
Nezinu vai īstais, bet uzreiz iedomājos šo…
Ir links uz sižetu? Vai tas ir no “dzīvei nav melnraksta”?
Bez informācijas kas tiešām notika var no abām pusēm sadzejot cik vien grib.
Vecāku uztraukumu saprotu. Es gan nebruktu virsū auklītei un nenomelnotu viņu.
Nomainītu bērnu dārzu… uz privāto.
Secinājums: – Neplāties ar to, kas Tev ir.
Diemžēl ļoti liela daļa cilvēku vairāk par savu dirsu nespēj domāt un daudziem patīk justies pārākiem/varenākiem, ja spēj kā reāli negatīvi ietekmēt kādu caur ekrānu.
MI rakstīja tik šķietami īstus stāstus, ka raudāja viss feisbuks!
Kautkā šis posts/raksts liekas savāds. Var izstāstīt par “ļauno” vecāku domām un darbībām, bet nevar pat divos vārdos aprakstīt viņas pagātni? Raksts tāds ka itkā mudina pieņemt to ka tie vecāki ir slikti, ka sabiedrībai jāsaprot, bet kā var saprast situāciju ja par to nekas nav minēts?
Diezgan absurdi, ka profesija, kurai uzticam savu bērnu dzīvības ir ar tik zemiem standartiem, ka tā ir pozīcija, ar kuru kāds var mēģināt sakārtot savu dzīvi.
Ne mēs zinām pilno bildi, kas tieši bija par problēmām ar cilvēku, ne zinām, kā tieši rīkojās tie vecāki vai bērnudārzs. Piedalīšanās LTV projektā arī kaut kāds stulbums.
Bet nu, normālā gadījumā – atlaiž, meklē nākamo darbu. Atlaiž netaisnīgi, vēl jo labāk. Bet, ja cilvēks aizskrēja taisīt pašnāvību, tad “cietsirdīgajiem vecākiem” izrādījās taisnība un šāds cilvēks nebija piemērots šim darbam. Vecākiem tomēr ir pienākums savus bērnus pasargāt, arī preventīvi nevis tikai tad, kad kaut kas ir noticis.
# Šis ieraksts man nav viegli uzrakstāms. Bet man vajag klikšķus.
Jo dažas lietas ir jāsaka skaļi – īpaši, ja tās palīdz algoritmam. Mēs dzīvojam pasaulē, kur līdzjūtība ir valūta. Un šodien es runāšu par to – ne tāpēc, ka rūp, bet tāpēc, ka #Engagement.
**Pirms kāda laika pie manis vērsās cilvēks (vārdā… lai saucam viņu par… ehh, nav svarīgi).**
Viņš nesa savu sāpi. Es nesu kameru. Viņš runāja par savām grūtībām – es rediģēju viņa vārdus dramatiskā balsī ar fonā skanošām vijolēm. Viņš lūdza palīdzību – es lūdzu sekot man. Un viss mainījās.
Man.
**Viņa dzīvesstāsts aizkustināja tūkstošus.** Es teicu, ka viņš dzīvo ar pieciem bērniem vecā vagoniņā (viņam nav bērnu un tas ir kemperis AirBnB). Es teicu, ka viņš izdzīvo uz pelēm (kas, izrādās, bija proteīna batoniņi). Es pat pievienoju viņa fotogrāfiju ar filtru “bēdīgi pelēkais”.
**Un cilvēki sāka ziedot. Man. Jo konts jau bija uz mana vārda.**
**Bet tad sākās problēmas.** Kāds žurnālists uzdeva jautājumu. Tad vēl vienu. Un vēl viens cilvēks rakstīja komentāru: *“Vai šis nav tas čalis, kas pirms mēneša meklēja naudu šķietami mirušam sunim vārdā Krokodils?”*
Es biju sašutis. Kā viņi uzdrošinās apšaubīt manu līdzjūtības uzņēmējdarbību?!
**Sabiedrība sadalījās divās daļās.** Vieni teica: “Tas ir briesmīgi. Šis ir scam!” Otri teica: “Bet viņš tak tikai gribēja palīdzēt… sev.”
**Un es sēdēju savā studijā ar gredzeniem uz katra pirksta, turot savu jauno motivācijas grāmatu – “No nulles līdz GoFundMe hero”.**
**Šis nav tikai stāsts par mani.** Tas ir stāsts par mums. Par sabiedrību, kur ciešanas ir saturs. Kur asaras nozīmē skatījumus. Kur “stāsts” ir tikai vēl viens veids, kā iekļūt ieteiktajos video.
Kas mēs esam, ja ne auditorija ar asarām acīs un Paypal kontu rokā?
**Tagad es cīnos.** Cīnos par savu reputāciju. Man ir nepieciešams jauns ziedojums – šoreiz advokātam. Es meklēju iespēju kļūt par cietušo pats. Jo ciešanas – tā ir mūsdienu valūta. Un man vienkārši vajag vēl vienu virsrakstu. Vienu like. Vienu cerību.
Un jūs? Jūs taču vēl ticat man?
**#LīdzjūtībaNavJāverificē**
**#AsarasIrAuthentiskas**
**#DaliesArSāpēmJoTāsMonetizējas**
Vai gribi arī “atvainošanās video ar miglainu gaismu un svecīti fonā”?
#ChatgptTellsNoLies
Comments are closed.