Latvijas darba tirgus šī gada pirmajā pusē atklāj ainu, kas var šķist paradoksāla, taču ir dziļi iesakņojusies ekonomiskajās un sociālajās realitātēs. Neraugoties uz kopējo darba sludinājumu skaita samazinājumu, darba ņēmēju aktivitāte ir dramatiski pieaugusi, iezīmējot laikmetu, ko var dēvēt par darba ņēmēju laiku. Latvijas Televīzijas vēstītais un jaunākie statistikas dati rāda, ka tie, kuriem jau ir darbavieta, aktīvāk meklē jaunas un labākas iespējas, kamēr darba devēji rīkojas daudz piesardzīgāk.
Darba ņēmēju kustība: Cerību un neapmierinātības vilnis
Pirmā pusgada dati ir nepārprotami: pieteikumu skaits vakancēm palielinājies par iespaidīgiem 8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, bet, salīdzinot ar 2023. gadu, kāpums ir pat 19%. Šī pieaugošā darba meklētāju proaktivitāte slēpj sevī gan jaunas cerības, gan, iespējams, arī zināmu izmisumu. Cilvēki vairs nevēlas samierināties ar esošo, bet gan aktīvi tiecas uz labāku rītdienu.
Kas virza šo straujo darba ņēmēju kustību? Atbildes ir divas un nemainīgas: atalgojums un karjeras izaugsme. Aptaujas liecina, ka satraucoši liela daļa – vairāk nekā 43% darbinieku – ir neapmierināti ar savu pašreizējo atalgojumu. Šis skaitlis ir kā skaļš brīdinājuma zvans darba devējiem. Vēl jo vairāk, gandrīz puse aptaujāto neprognozē algas pielikumu tuvāko sešu mēnešu laikā, radot dziļu vilšanos un motivācijas trūkumu. Kad lielākā daļa, tuvu 75%, saņem līdz 1500 eiro neto mēnesī, un inflācija, lai gan stabilizējusies, joprojām klusi, bet neatlaidīgi grauž prom pirktspēju, vēlme meklēt taisnīgāku atalgojumu kļūst par eksistenciālu nepieciešamību.
Šī neapmierinātība ir tik spēcīga, ka katrs trešais darba ņēmējs ir nopietni apsvēris iespēju strādāt ārvalstīs, un ievērojami 75,1% kā galveno iemeslu min tieši atalgojumu. Tas nav tikai skaitlis bankas kontā; tas ir vērtības un atzinības apliecinājums. Mārketinga un reklāmas nozarē konkurence ir īpaši sīva – uz vienu vakanci piesakās pat vairāk nekā 40 pretendentu, savukārt valsts pārvaldes vakances piesaista salīdzinoši mazu interesi. Šī tendence liecina par skaidru prioritāšu maiņu – cilvēki meklē ne tikai stabilitāti, bet arī finansiālu drošību un redzamas attīstības iespējas.
Darba devēju izaicinājumi: Piesardzība un darbaspēka trūkuma ēna
Tikmēr darba devēju pusē valda piesardzība. Darba sludinājumu skaits šī gada pirmajā pusē ir samazinājies par 5%, un, salīdzinot ar diviem gadiem iepriekš, kritums sasniedz pat 16%. Šī pasivitāte varētu liecināt par uzņēmumu fokusu uz esošo darbinieku noturēšanu, nevis jaunu darba vietu radīšanu, kas atspoguļo vispārēju ekonomikas atveseļošanās lēnīgumu un ierobežoto darbaspēka piedāvājumu. Tomēr tas rada jaunus izaicinājumus, jo kvalificēta darbaspēka trūkums joprojām ir viena no nopietnākajām Latvijas ekonomikas attīstības barjerām.
Šī ir ilgstoša un dziļa problēma, kas ietekmē gan lielos uzņēmumus, gan mazos. Kritiskās nozares, piemēram, medicīna, izglītība (īpaši STEM priekšmetos un svešvalodās), inženierzinātnes un pat valsts pārvalde, izjūt akūtu speciālistu deficītu. Demogrāfiskais spiediens un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās tikai padziļina šo plaisu. Uzņēmēji ir spiesti meklēt alternatīvus risinājumus, tostarp arvien biežāk piesaistot darbaspēku no trešajām valstīm, lai nodrošinātu ražošanas un pakalpojumu nepārtrauktību.
Lai gan Darba likums neparedz automātisku algu indeksāciju atbilstoši inflācijai, darba devējiem ir vitāli svarīgi apzināties darbinieku lojalitātes un motivācijas lomu. Investējot darbinieku labklājībā šodien – piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, izaugsmes iespējas, elastīgus darba apstākļus un sociālās garantijas – uzņēmumi var izvairīties no daudz lielākiem zaudējumiem nākotnē, ko radītu augsta darbinieku mainība un grūtības piesaistīt jaunus talantus. Turklāt no 2026. gada jūnija stāsies spēkā jauna Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu, kas ieviesīs lielāku caurspīdīgumu atalgojuma jautājumos, liekot darba devējiem rūpīgāk pārskatīt un pamato savas atalgojuma stratēģijas.
Skaitļi un tendences: Darba tirgus pulss
Statistikas dati sniedz precīzāku ainu par darba tirgus pašreizējo stāvokli. 2025. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 1757 eiro, uzrādot 8,3% pieaugumu gada laikā. Pēc nodokļu nomaksas vidējā neto alga bija 1305 eiro, kas ir par 10,6% vairāk nekā pirms gada, un, ņemot vērā inflāciju, reālais algu pieaugums sasniedza 7,0%. Minimālā alga no šī gada 1. janvāra ir palielināta līdz 740 eiro. Lai gan algu pieaugums kopumā ir jūtams, ekonomisti prognozē, ka šogad tas varētu būt lēnāks nekā iepriekšējā gadā.
Bezdarba līmenis 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,4%, salīdzinot ar 7,2% pirms gada, taču aprīlī nedaudz samazinājās līdz 7,9%. Nodarbinātības līmenis pirmajā ceturksnī bija 63,2%, nedaudz zemāks nekā iepriekšējā gadā. Kopumā darba tirgus ir mēreni svārstīgs, un Ekonomikas ministrija norāda, ka nodarbinātības situāciju joprojām ietekmē lēnā ekonomiskā atveseļošanās un reģionālā nesabalansētība – kvalificēta darbaspēka trūkums ir akūts lielajās pilsētās.
Latvijas ekonomika 2025. gadā prognozē mērenu izaugsmi, ko balstīs stabilizēta inflācija un lēns, bet pozitīvs iekšzemes kopprodukta pieaugums. Tomēr enerģijas cenu svārstības un ģeopolitiskā nenoteiktība saglabājas kā potenciāli riska faktori, kas varētu ietekmēt darba tirgus dinamiku.
Nākotnes prasmes un profesijas: Pielāgošanās nepieciešamība
Mainīgajā darba tirgū notiek pieprasījuma strukturālas pārmaiņas. Izteikti pieprasītas ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesijas – programmētāji, datu analītiķi un kiberdrošības speciālisti kļūst par neaizvietojamu uzņēmumu infrastruktūras daļu. Pieaug pieprasījums arī pēc vides inženieriem un citiem zaļās ekonomikas speciālistiem, kā arī medicīnas māsām, ārstiem un sociālajiem darbiniekiem, īpaši reģionos. Arī izglītības jomā, it īpaši STEM priekšmetos un svešvalodās, kā arī inženierzinātnēs un zinātnē kopumā, trūkst speciālistu.
Nākotnē sagaidāms pieprasījums pēc uzņēmējdarbības speciālistiem, kuriem piemīt starpdisciplināras zināšanas, piemēram, datu analīzē un starpkultūru komunikācijā. Arī palīgstrādnieku, šoferu un aprūpes māsu profesijas saglabā augstu pieprasījumu. Mākslīgā intelekta un tehnoloģiju attīstība turpinās pārveidot darba tirgu, radot jaunas profesijas digitālā satura un labbūtības jomās. Šī transformācija prasa nepārtrauktu pielāgošanos un mūžizglītību gan no darba ņēmēju, gan darba devēju puses, lai saglabātu konkurētspēju un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi.