Šī gada jūnijā Latvijā vidējā vecuma pensija, ko saņēmuši 434 493 pensionāri, sasniegusi 624,85 eiro. Šos jaunākos datus publiskojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sniedzot svarīgu ieskatu pašreizējā pensiju sistēmas stāvoklī un tās ietekmē uz gados vecākajiem iedzīvotājiem. Lai gan šis vidējais rādītājs varētu šķist pietiekams, tas slēpj sevī būtiskas atšķirības starp pensionāriem, uzsverot nevienlīdzības problēmu sabiedrībā.
Pensiju sistēmas izmaiņas un perspektīvas 2025. gadā
2025. gads iezīmē vairākas būtiskas sociālās jomas pārmaiņas, kas tieši skar arī pensionārus. Tiek palielināta gan minimālā alga, gan minimālās pensijas un sociālās palīdzības pabalsti. Īpaši nozīmīga ir izmaiņa iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā pensionāriem – neapliekamais minimums tiek paaugstināts no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielākā daļa pensionāru vairs nemaksās IIN, tādējādi palielinoties viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem. Šī iniciatīva ir daļa no plašākas nodokļu reformas, kuras mērķis ir atvieglot nodokļu slogu zemākās ienākumu grupās.
Pensiju indeksācija un tās ietekme
No 2025. gada oktobra tiks indeksēta lielāka pensijas daļa, un daudzbērnu ģimenēm tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šis ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu, ka pensiju pieaugums atbilst inflācijai un kopējam valsts ekonomikas attīstības līmenim. Paredzēts, ka 2025. gadā pensiju indeksācija skars aptuveni 98% pensionāru, salīdzinājumā ar 76% 2024. gadā. Pensiju indeksācijā tiks izmantoti dažādi koeficienti atkarībā no darba stāža, ar mērķi nodrošināt taisnīgāku pensiju aprēķinu. Stāžs 45 un vairāk gadu tiks indeksēts ar koeficientu 1,0861, kas ietver 80% no algu fonda pieauguma. Savukārt stāžs no 40 līdz 44 gadiem tiks indeksēts ar koeficientu 1. Pensiju indeksācijas robežas palielināšanai 2025. gadā būs nepieciešami 5,8 miljoni eiro.
Izdienas pensiju reforma un tās nākotne
Vienlaikus notiek aktīvas diskusijas un plānotas reformas arī izdienas pensiju sistēmā. Šobrīd vidējā izdienas pensija Latvijā jūnijā ir 909,16 eiro, kas ir par 16,22 eiro vairāk nekā pagājušā gada decembrī. Tomēr izdienas pensiju saņēmēju skaits ir sarucis no 11 403 pagājušā gada decembrī līdz 11 364 šā gada jūnijā. Lielākā vidējā izdienas pensija jūnijā bija Ādažu novadā (1041,76 eiro), bet mazākā – Rēzeknes novadā (788,03 eiro). Tiek prognozēts, ka no 2027. gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma. Politiķi jau gadiem mēģina risināt jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas lielākoties saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku pretestību un biedinājumiem par iespējamu masveida aiziešanu no darba.
Pensiju sadalījums un nevienlīdzība
Dati par jūniju atklāj ievērojamu nevienlīdzību starp pensionāriem. 261 323 pensionāri saņēmuši pensiju, kas pārsniedz 500 eiro, kamēr 86 976 saņēmuši no 400 līdz 500 eiro. Taču ir arī tie, kuru situācija ir krietni citāda – 44 001 pensionāram pensija bija no 200 līdz 300 eiro, 31 200 saņēma no 300 līdz 400 eiro, bet 10 924 pensionāriem pensija jūnijā bija mazāka par 200 eiro. Lai gan vidējā pensija ir nedaudz pāri 600 eiro, šie cipari atspoguļo reālo ainu daudziem pensionāriem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām.
Novadu atšķirības pensiju apmēros
Novērojama arī ievērojama atšķirība pensiju apmēros starp Latvijas novadiem. Lielākā vidējā pensija šā gada jūnijā bija Mārupes novadā, sasniedzot 780,89 eiro. Savukārt mazākā vidējā pensija reģistrēta Rēzeknes novadā, kur tā bija vien 515,31 eiro. Šīs atšķirības varētu būt saistītas ar dažādiem faktoriem, tostarp reģionu attīstības līmeni un nodarbinātības iespējām.
Priekšlikumi un izmaiņas sociālajā politikā
Valdība plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, vienlaikus palielinot nepieciešamo darba stāžu pensijas piešķiršanai. Šīs izmaiņas ir daļa no ilgtermiņa stratēģijas, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un mainīgo demogrāfisko situāciju. Paredzams, ka par izdienas pensiju reformu vienošanās tiks panākta līdz šī gada beigām, lai to varētu integrēt vidējā termiņa budžetā. Šīs izmaiņas ir svarīgas, lai nodrošinātu sociālā taisnīguma principu ievērošanu, ņemot vērā, ka jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss un attiecīgi lielāks pensijas pieaugums.