Pēc memoranda parakstīšanas vienīgi Latvijā no Baltijas valstīm sarukušas pārtikas cenas / Raksts

Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās – par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015. gada (izņemot Covid-19 periodu), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori – pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori.

Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, ministrija secinājusi, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti.

Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025. gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā, ir pieaudzis. 

Cenu samazinājums saglabājās vairākās pirmās nepieciešamības produktu apakšgrupās – miltiem un graudaugiem, cūkgaļai, jogurtam, sieram, sviestam un svaigiem dārzeņiem, kas ietilpst iedzīvotāju pamata pārtikas groza tvērumā.

“Redzam, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur pēc pārtikas cenu memoranda ieviešanas cenas ir samazinājušās. Tas pierāda, ka ejam pareizajā virzienā. Zemo cenu groza iniciatīva ir radīta, lai palīdzētu tiem, kuriem pārtikas pieejamība ir vissvarīgākā – ģimenēm ar zemiem ienākumiem, senioriem, daudzbērnu ģimenēm. Turpināsim rūpīgi sekot cenām un sadarboties ar visiem memoranda parakstītājiem, lai ieguvums būtu jūtams gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā,” solīja  Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieks Raimonds Lapiņš savukārt akcentēja, ka Latviju kā mazu atvērtu ekonomiku ļoti būtiski ietekmē cenu pārmaiņas pasaules tirgos. Lai mazinātu ārējo faktoru ietekmi uz cenu salīdzināšanu, valdība ordien apstiprināja iespēju CSP iegūt datus par pārtikas preču cenām lielveikalos. 

“Ar šiem datiem CSP izveidos indeksu, ar kuru Ekonomikas ministrija un sabiedrība kopumā vārēs izsekot, kā mainās cenas dažādām pārtikas precēm,” pavēstīja Lapiņš. 

Ekonomikas ministrija turpinās monitorēt pārtikas cenu izmaiņas un publicēt salīdzinošos datus, lai nodrošinātu caurredzamību un godīgu konkurenci pārtikas tirgū.

KONTEKSTS:

Memorands par pārtikas preču tirdzniecību tika izstrādāts, lai veicinātu pirmās nepieciešamības pārtikas produktu cenu samazinājumu un pieejamību iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ir ekonomiski visneaizsargātākie.

Latvijā vairāk nekā piektā daļa jeb teju 22% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. 2023. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 399 000 iedzīvotāju. 

Ekonomikas ministrija līdz ar to atteikusies no ieceres pārtikas cenu mazināšanai palielināt sodus pārtikas tirgotājiem. Tāpat valsts neiejaukšoties brīvajā tirgū, proti, atmesta arī iecere precēm noteikt uzcenojuma griestus. Tā vietā valsts, pārtikas ražotāji un tirgotāji parakstīja savstarpēju vienošanos – ka “pamata preču” grozā tiks samazinātas cenas.

Ziņot par kļūdu