Neskatoties uz dažādiem tirgus pasākumiem un centieniem stabilizēt pārtikas cenas Latvijā, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sniedz skarbu prognozi: tuvākajā laikā nav gaidāms būtisks kritums kartupeļu un citu lauka dārzeņu cenās. Tieši pretēji – pastāv risks, ka šie produkti var kļūt vēl dārgāki.
Ražas problēmas un glabāšanas grūtības ietekmē cenas
Galvenais iemesls gaidāmajam cenu kāpumam ir nelabvēlīgie laikapstākļi, kas ietekmējuši ražas gan Latvijā, gan citviet. Pārmērīgais mitrums un lietavas ir radījušas nopietnas problēmas gan sējas, gan novākšanas procesā, kā arī veicinājušas slimību izplatību, piemēram, lakšu puvi, kas ietekmē gan bumbuļu kvalitāti, gan glabāšanas spējas. Dažas saimniecības prognozē ražas samazinājumu līdz pat 50%, turklāt novāktā produkcija bieži vien ātri bojājas, padarot to realizāciju par izaicinājumu. Kā norāda Gulbe, dārzeņiem nebija iespējas tikt apstrādātiem pienācīgi, tāpēc tie arī neglabāsies, kas tiešā veidā ietekmēs pieejamību un cenas.
Latvijas tirgus – cenas ņēmējs, nevis noteicējs
Ingūna Gulbe uzsver, ka Latvijas pārtikas tirgus ir cieši saistīts ar globālajām tendencēm. Mūsu valsts vairāk ir tā, kas pieņem pasaules tirgus noteiktās cenas, nekā spēj tās ietekmēt. Pat ja Latvijā izaugtu bagātīga raža, globālie faktori – pieprasījuma un piedāvājuma svārstības, energoresursu cenas un citi – joprojām atstās būtisku iespaidu uz gala cenām veikalos. «Tas nav vienmēr nozīmē to, ka, ja mums neizaug, ka tas ir iemesls domāt, ka cenas uzreiz kāps,» skaidro Gulbe, uzsverot kopējo tirgus dinamiku.
Pasaules tendences un vietējie izaicinājumi
Kamēr pasaules pārtikas cenu indekss turpina pieaugt, īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, Latvijas situāciju papildus sarežģī arī ārēji faktori, piemēram, neprognozējami laikapstākļi. Lai gan ir ieviesti dažādi memoranda pasākumi, piemēram, par zemo cenu grozu, kas daļēji palīdzējis stabilizēt atsevišķu produktu cenas, šie pasākumi nespēj kompensēt globālos cenu kāpumus un vietējās ražas problēmas. Tas nozīmē, ka patērētājiem ir jārēķinās ar esošo cenu līmeni un potenciālu tā pieaugumu.
Alternatīvas un ilgtermiņa risinājumi
Lai gan īstermiņā nav sagaidāms cenu kritums, eksperti norāda uz nepieciešamību stiprināt vietējo lauksaimniecību un veicināt tiešo tirdzniecību. Piemēri no citām valstīm, piemēram, Beļģija un Francija, kur populāri ir mazi zemnieku tirdziņi un veikaliņi, liecina, ka šāds modelis var būt efektīvs gan patērētājiem, gan ražotājiem. Tāpat tiek uzsvērta kooperatīvu darbības nozīme un nepieciešamība politiskajam atbalstam, lai palīdzētu zemkopjiem konkurēt un nodrošināt kvalitatīvus vietējos produktus par pieņemamām cenām. Tiek pieminēts arī samazinātā PVN piemērošanas jautājums pārtikas produktiem kā viens no iespējamajiem risinājumiem, lai mazinātu galapatērētāju izdevumus.
Graudu cenas un gaļas produkcija
Atšķirībā no dārzeņiem, graudu cenas pasaules tirgū šobrīd būtiski nepalielinās. Tas varētu radīt stabilitāti gaļas produktu ražošanā, jo graudi ir nozīmīgs resurss šajā nozarē. Tomēr, kā norāda Gulbe, kopējā pārtikas cenu dinamika ir sarežģīta un atkarīga no daudziem faktoriem, tāpēc ir grūti sniegt viennozīmīgas prognozes.
Kopumā situācija pārtikas tirgū ir sarežģīta, un patērētājiem būs jāturpina sekot līdzi gan pasaules, gan vietējās tendencēm, lai saprastu turpmāko cenu attīstību.