Šodien, 2025. gada 22. augustā, mēs stāvam būtisku pārmaiņu priekšā. Latvijas tautsaimniecība piedzīvo vēsturisku transformāciju, kurā aizsardzības industrija vairs nav tikai niša, bet kļūst par vienu no valsts ekonomikas dzinējspēkiem un nacionālās drošības stūrakmeņiem. Reģionālās un globālās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, īpaši Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir radījis neatlaidīgu nepieciešamību stiprināt gan pašu valsts aizsardzības spējas, gan kolektīvo drošību. Šo izaicinājumu priekšā Latvijas uzņēmumi ir apbrīnojami ātri mobilizējušies, apliecinot savu spēju ne tikai pielāgoties, bet arī kļūt par inovāciju un ražošanas jaudu līderiem reģionā.
Dinamiskā attīstība: No nišas līdz stratēģiskam virzienam
Aizsardzības nozares izaugsme Latvijā ir nepārprotama. Pēdējos gados vērojama strauja uzņēmumu iesaistīšanās aizsardzības sektorā, ko apliecina arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) dati: pēdējā gada laikā federācijai pievienojušies 50 jauni biedri, kopējo juridisko personu skaitu sasniedzot jau 150. Šī dinamika atspoguļo ne tikai ekonomisko iespēju pievilcību, bet arī dziļu izpratni par valstisko atbildību. Kā atzīmē DAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, uzņēmumiem šis periods ir bijis “ļoti karsta vasara”, galvenokārt fokusējoties uz ražošanas jaudu palielināšanu un inovāciju ieviešanu.
Latvijā jau šobrīd tiek ražots iespaidīgs preču un produktu klāsts, kas ir vitāli svarīgs gan Ukrainas varonīgajiem karavīriem, gan Latvijas un citu NATO dalībvalstu armijām. Šis sortiments ir ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs, aptverot visu, sākot no augsto tehnoloģiju nakts redzamības ierīcēm un moderniem apģērbiem, līdz pat specializētai pārtikai ar ilgu derīguma termiņu un dažādiem transporta līdzekļiem. Vietējā industrija ražo arī kaujas atbalsta platformas, militāros kvadriciklus, uzkabes vestes, lodes, ģeneratorus, militāros armijas džipus un nesprāgušas munīcijas iznīcināšanas ierīces, kas ir būtisks atbalsts frontē.
Inovācijas un tehnoloģiju triumfs: Vīzija nākotnei
Viena no spožākajām Latvijas aizsardzības industrijas zvaigznēm ir inovācijas. Uzņēmumi aktīvi investē pētniecībā un attīstībā, radot risinājumus, kas atbilst 21. gadsimta militārajām prasībām. Piemēram, jaunuzņēmums “Global Wolf Motors” ir izstrādājis un ražo jaudīgus elektriskos taktiskos skrejriteņus “Mosphera”, kas jau veiksmīgi tiek izmantoti Ukrainā. Šie klusie, ātri un ar ievērojamu kravnesību apveltītie transportlīdzekļi ir ideāli piemēroti izlūkošanas, snaiperu un dronu operācijām bezceļa apstākļos, nodrošinot līdz pat 300 kilometru nobraukumu ar vienu uzlādi.
Dronu sistēmu attīstība ir kļuvusi par nozīmīgu nacionālās aizsardzības industrijas sastāvdaļu, un 2025. gada budžetā šim mērķim paredzēti 20 miljoni eiro. Bez izlūkošanas droniem, Latvija aktīvi strādā arī pie pretdronu sistēmu izstrādes, kas ir vitāli svarīgi hibrīdapdraudējumu atvairīšanai. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) demonstrē savas izstrādātās tehnoloģijas, tostarp nacionāli izstrādātu komandvadības sistēmu un ar 5G aprīkotus dronus, kas pielāgoti militārajai jomai. Tiek strādāts pat pie raķešu izstrādes, kas spētu masveidā un lētāk likvidēt bezpilota lidaparātus. Uzņēmums “SUBmerge Baltic” prezentē divējāda pielietojuma autonomos zemūdens dronus, kas paver jaunas iespējas jūras spēku vajadzībām.
Valstiskais atbalsts un stratēģiskais redzējums
Latvijas valsts ir apņēmusies veicināt aizsardzības industrijas izaugsmi ar mērķtiecīgu atbalstu un skaidru stratēģiju. Valdība ir apstiprinājusi “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.–2036. gadam” un tās ieviešanas plānu 2025. gadam. Šīs stratēģijas galvenie mērķi ir ambiciozi: līdz 2028. gadam dubultot vietējās aizsardzības industrijas daļu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos, sasniedzot 20%, un līdz 2036. gadam to trīskāršot. Tāpat plānots būtiski palielināt finansējumu inovācijām – līdz 1,5% no aizsardzības budžeta 2028. gadā un līdz 3% 2036. gadā. Kopumā aizsardzības industrijas pienesums Latvijas IKP tiek prognozēts līdz 3% 2028. gadā un iespaidīgi 5% līdz 2036. gadam.
Šo mērķu sasniegšanai paredzēti vairāki atbalsta pasākumi: mērķtiecīga piegāžu drošības politika, kas nodrošina vietējo uzņēmumu iesaisti līdz pat 30% apjomā lielajos NBS līgumos; “zaļā koridora” izveide ražošanas kapacitātes attīstībai; materiāltehnisko līdzekļu pilna dzīves cikla pārvaldības optimizācija; un regulārs dialogs ar industriju par NBS vajadzībām un iepirkumiem. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunas atbalsta programmas ar 100 miljonu eiro finansējumu divējāda pielietojuma produktu ražošanas attīstībai. Tiek pilnveidots arī normatīvais regulējums un samazināts licencēšanas laiks, lai veicinātu strauju izaugsmi. Šo procesu koordinēšanā nozīmīga loma ir arī jaunizveidotajai SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, kuras uzdevums ir ieguldījumu pārvaldīšana un ražošanas procesu koordinēšana militārajā industrijā.
Pieaugošie aizsardzības izdevumi un starptautiskā loma
Latvijas aizsardzības budžets 2025. gadā sasniedz vēsturiski lielāko apjomu – 1,56 miljardus eiro, kas veido 3,65% no IKP. Šis ir stratēģisks ieguldījums ne tikai valsts drošībā, bet arī ekonomikas attīstībā, radot jaunas darba vietas un stiprinot nacionālo industriju. Latvija jau šobrīd ir starp TOP10 NATO dalībvalstīm, kas tērē visvairāk līdzekļu aizsardzībai, pārsniedzot alianses noteikto 2% IKP slieksni. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka Latvija plāno kāpināt aizsardzības izdevumus līdz pat 4% no IKP un virzīties uz 5% tuvākajā nākotnē, apliecinot nelokāmu apņēmību savas un reģiona drošības stiprināšanā.
Šis finansējums tiek novirzīts slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešanai, krasta aizsardzības raķešu iegādei, kājnieku kaujas mašīnu, artilērijas un munīcijas iepirkumiem, kā arī militārās infrastruktūras attīstībai, tostarp vērienīgajam Sēlijas poligonam, kura pirmā kārta tiks pabeigta 2025. gadā. Šādi projekti ne tikai uzlabo Latvijas aizsardzības spējas, bet arī veicina sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, jo poligoni un mācību bāzes tiek plānotas starptautisko partneru izmantošanai.
Divējāda pielietojuma preces: tilts starp civilo un militāro
Divējāda pielietojuma preces – tās, kas var kalpot gan civilām, gan militārām vajadzībām – ir kļuvušas par stūrakmeni Latvijas aizsardzības industrijas attīstībā. Šādu produktu ražošana ļauj uzņēmumiem būt elastīgiem un konkurētspējīgiem gan mierlaikā, gan krīzes situācijās. Tie ir ne tikai elektriskie skrejriteņi, bet arī sarežģītas kiberdrošības sistēmas, sakaru risinājumi, sensoru tehnoloģijas un daudzi citi inovatīvi risinājumi, kas atrod pielietojumu gan militārajās operācijās, gan robežsardzes, policijas un pat lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Valdības atbalsts divējāda pielietojuma tehnoloģiju attīstībai skaidri signalizē par šī segmenta stratēģisko nozīmi Latvijas nākotnē.
Neatlaidīgs atbalsts Ukrainai: Solidaritāte darbībā
Latvijas nelokāmā solidaritāte ar Ukrainu ir dziļi iesakņojusies valsts politikā un sabiedrības apziņā. Kopš Krievijas agresijas sākuma Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis aptuveni 1% no IKP, ierindojot mūsu valsti Ukrainas atbalstītāju līderos pasaulē. 2024. gadā militārais atbalsts veidoja vairāk nekā 0,25% no IKP, un šāds apjoms tiek plānots arī 2025. un 2026. gadā. Šis atbalsts ietver ne tikai valdības, bet arī sabiedrības iniciatīvas. Labdarības platforma “Ziedot.lv” aktīvi vāc ziedojumus, lai iegādātos tieši Latvijā ražotas militārās preces Ukrainas brīvības aizstāvjiem. Nesen Latvija nodeva Ukrainai 34 transportlīdzekļus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 140 000 eiro, stiprinot Ukrainas aizsardzības spējas gan frontē, gan aizmugurē. Tas ir emocionāls apliecinājums tam, ka Latvija stāv plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā par brīvību un suverenitāti, apzinoties, ka Ukrainas drošība ir arī Eiropas drošība.
Izaicinājumi un perspektīvas: Virzība uz eksporta tirgiem
Lai gan izaugsme ir iespaidīga, aizsardzības industrija saskaras arī ar izaicinājumiem. Galvenais ir ražošanas jaudu kāpināšana, kas prasa ievērojamas investīcijas un kvalificēta darbaspēka piesaisti. Konkurence globālajā aizsardzības tirgū ir sīva, tādēļ Latvijas uzņēmumiem ir jābūt inovatīviem un eksportspējīgiem. Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvērusi nepieciešamību ātrāk palielināt vietējo ražošanu un veicināt eksportu, sadarbojoties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), lai piedāvātu Latvijā ražotas preces citiem NATO partneriem, kuriem varbūt nav pirmā vajadzība pēc konkrētajām precēm, bet ir nepieciešamība pēc dažādības piegādes ķēdēs.
Latvijas uzņēmumi aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, piemēram, “Eiropas Aizsardzības inovāciju dienās 2025” Krakovā, kur tie iepazīstina ar pašu izstrādātajām inovācijām. Tiek stiprināta arī sadarbība ar valstīm ārpus Eiropas, piemēram, ar Turciju dronu industrijā un aizsardzības tehnoloģijās, liecinot par plašu redzējumu un ambīcijām. Turpmāk tiks piemēroti arī kompensācijas darījumu (offset) noteikumi lielajos militārajos iepirkumos, kas no ārvalstu piegādātājiem prasīs veikt ieguldījumus Latvijas ekonomikā, tādējādi vēl vairāk veicinot vietējās industrijas attīstību un eksporta spējas.
Latvijas nākotne drošībā un labklājībā
Latvijas aizsardzības industrijas attīstība ir ne tikai reakcija uz ārējiem draudiem, bet arī apzināta stratēģija valsts ekonomiskās noturības un inovāciju veicināšanai. Tā ir iespēja radīt augstas pievienotās vērtības produktus, piesaistīt investīcijas, veidot jaunas darba vietas un stiprināt zināšanu ekonomiku. Latvijas uzņēmumu drosme, spēja pielāgoties un tieksme uz inovācijām liecina par nepārspējamu garu, kas spēj pārvērst izaicinājumus izcilās iespējās. Šis ir ceļš uz drošāku un pārtikušāku Latviju, kuras ieguldījums Eiropas un globālajā drošībā kļūst arvien nozīmīgāks. Mēs veidojam nākotni, kurā Latvija ir ne tikai drošības patērētājs, bet aktīvs un novatorisks drošības veidotājs, kas iedvesmo un stiprina visu aliansi. Šāda apņēmība un mērķtiecība liecina, ka Latvijas vārds aizsardzības nozarē tiks izrunāts ar cieņu visā pasaulē.