Eiropas Savienībā katru gadu 18. oktobrī atzīmē dienu cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Šajā dienā Eiropas Savienības valstis, tai skaitā Latvija, īsteno dažādus pasākumus, lai veicinātu izpratni, kas ir cilvēku tirdzniecība, kā to novērst un kā atbalstīt cietušos.
Tomēr jāteic, ka brīdī, kad ievēroju ziņu, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīs Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna 2025.-2027. gadam ieviešanas gaitu, aizdomājos, vai tiešām šis Latvijai ir tik aktuāls jautājums, kurā vēl jāveido īpaši plāni, ja situācija ir visnotaļ skaidra no gada uz gadu.
Tomēr, izrādās, kopš 2016. gada Latvijā ir identificēti 303 cilvēku tirdzniecības upuri. No tiem 213 ir Latvijas valstspiederīgie, 90 – trešo valstu pilsoņi. Identificētie upuri ir tikuši pakļauti cilvēku tirdzniecībai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Un lielākā atšķirība no senākiem gadiem ir tā, ka patlaban Latvija cilvēku tirdzniecības kontekstā atrodas pārmaiņu posmā. Ja iepriekš Latvija bija galvenokārt zināma kā izcelsmes valsts, jo nereti Latvijas valstspiederīgie tika pakļauti ekspluatācijai ārvalstīs, tad pašlaik Latvija ir gan izcelsmes, gan mērķa, gan tranzīta valsts, kā arī valsts, kurā tiek ekspluatēti pašu iedzīvotāji.
Dzīvojot Cēsu novadā, šķietami iedzīvotāju sastāvā nav būtisku izmaiņu. Taču galvaspilsētā nevar nepamanīt, cik daudz vairāk nekā vēl pirms gadiem pieciem ir, piemēram, indiešu, tāpat arī citu valstu pārstāvju, kuri jau pēc izskata atšķirami no mūsu valsts pilsoņiem. Un skaidrs, ka tie, kuri nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, vienmēr skatās, ko vieglāk ievilināt ātras peļņas slazdā.
Pērn Latvijas Republikas prokuratūra norādījusi, ka cilvēku tirdzniecība pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi ārvalstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori. Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie mediji. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Vēl viens no vilinošiem piedāvājumiem, uz ko mēdz uzķerties sievietes, ir laulību noslēgšana, kas izrādās fiktīva.
Plāns, kura ieviešanas gaitu izskatīs komisija, paredz nodrošināt Eiropas Savienības direktīvas prasību ieviešanu Latvijas normatīvajā regulējumā. Tāpat Iekšlietu ministrija norādījusi, ka šajā pārejas periodā daudzas ierastās prakses un sistēmas, piemēram, pieeja riskam pakļautajām grupām un vidēm, cietušo identificēšana un novirzīšana, kā arī darbs ar cietušajiem, ir jāmaina vai jāpielāgo. Rodas arī nepieciešamība pēc jauniem pakalpojumiem.
Tāpēc saprotams, ka cilvēku tirdzniecība ne tikai nav pagātne, bet pat arvien biežāka tagadne, kurā cieš gan pieaugušie – sievietes un vīrieši -, gan pat nepilngadīgi bērni. Arī mūsdienās arvien ir svarīgi būt modriem pret vilinošiem ātras peļņas piedāvājumiem neatkarīgi no tā, vai tas ir darba sludinājums tepat Latvijā, vai piedāvājums darbam ārzemēs. Tāpat aktuāli ir uzmanīties no laulībām, kas sola lielo laimi.