Netiek pie sava mājokļa
Ukraiņu civiliedzīvotāju diasporas koordinatore Vidzemē Natālija Juščenko Smiltenes novadā ir izveidojusi sabiedrisko organizāciju “Nadija”, kas tulkojumā no ukraiņu valodas nozīmē “Cerība”, lai palīdzētu ukraiņiem ne tikai šajā novadā, bet arī Valmierā, Apē, Alūksnē un citur. Līdztekus savai sabiedriskajai organizācijai Natālija, pēc profesijas būdama psiholoģe, strādā arī Latvijas Sarkanajā Krustā un bieži piedalās dažādos partneru projektos kā psiholoģe.
Ukraiņu diasporas koordinatore Natālija Juščenko kopā ar dēlu Bohdanu, kurš labi runā latviski, vienlaikus pabeidza skolu gan Ukrainā, gan Latvijā un jau trešo gadu studē inženierzinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē.
Foto: No personiskā arhīva
Natālija ir tikusies ar visām ukraiņu ģimenēm, kas atbēgušas no kara uz Vidzemi. Viņa pastāstīja, ka šiem cilvēkiem problēma numur viens esot savs personīgais dzīvoklis. Kopumā Latvijā ir pieaudzis tādu Ukrainas civiliedzīvotāju īpatsvars, kas spēj nodrošināt sev mājokli, taču vēl joprojām saglabājas ievērojama grupa, kas uzturas īslaicīgas uzturēšanās vietās, secinājuši domnīcas “Providus” pētnieki.
“Ap 90 procentiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kas patlaban dzīvo Vidzemē, nav sava mājokļa. Kara sākumā daudzi cerēja, ka karš ātri beigsies un viņi brauks mājās, bet šobrīd ļoti daudzi, ar kuriem kontaktējos, plāno palikt Latvijā, jo viņiem vairs nav kur atgriezties. Tāpēc pats svarīgākais ir personīgā mājokļa jautājums, jo katram cilvēkam tas ir dzīves pamats. Visi ukraiņi Smiltenes novadā strādā, izņemot pensionārus, bērni iet skolā, daļa studē Latvijas augstskolās, tātad būs speciālisti, kas paliks Latvijā. Viņi maksā nodokļus un vēlas ņemt kredītu dzīvokļa iegādei, diemžēl bankas to nedod,” secina Natālija.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar Latvijas Banku (LB) un “Luminor” banku, lai noskaidrotu, kāpēc ukraiņiem Latvijā nav iespējams saņemt kredītu mājokļa iegādei. LB preses sekretārs Jānis Silakalns atbildēja, ka Latvijas Bankas Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi neierobežojot kredītiestādes izsniegt kredītus ārvalstu klientiem. Latvijas Banka neesot saņēmusi sūdzības no potenciālajiem kredītņēmējiem no Ukrainas.
Savukārt Kaspars Sausais, “Luminor” bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs, informēja, ka kopumā kopš 2022. gada Ukrainas pilsoņiem banka esot piešķīrusi aptuveni desmit hipotekāros kredītus gadā ar vidējo summu ap 100 000 eiro, kā arī vidēji desmit patēriņa kredītus gadā. “Hipotekārā kredīta piešķiršanas izvērtēšanas laikā mēs vērtējam arī, cik ilgi cilvēks uzturas Latvijā, kāda ir pašreizējā uzturēšanās atļauja.
Ja klients ir Latvijas rezidents vai ja klientam ir patstāvīgā uzturēšanās atļauja, pilsonībai kredīta piešķiršanas procesā nav izšķirošas nozīmes,”
skaidroja Kaspars Sausais.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsvēra, ka pašvaldību dzīvojamais fonds esot ļoti niecīgs un faktiski mūsu valstī neesot instrumentu, kā mājokļu fondu atjaunot. Pašvaldībām nelielos apjomos ir telpas, kuras netiekot izīrētas, bet ir nodotas lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, un līdz ar to tās netiek iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā. Šādas tiesības piešķirt ukraiņiem bez maksas dzīvojamo platību pašvaldībām ar likumu dotas līdz 2026. gada 31. decembrim.
“Providus” minētajā pētījumā ir konstatējis, ka šobrīd pašvaldību loma mazinās un kļūst izplūdusi, salīdzinot ar kara pirmajiem diviem gadiem, kad pašvaldību kapacitāte, lai sniegtu palīdzību ukraiņiem, bija pietiekama, galvenokārt pateicoties tam, ka lielāko izmaksu daļu sedza valsts. Patlaban aktualizējusies integrācijas nepieciešamība, kur pašvaldību loma nav noteikta. Priekšplānā izvirzās ukraiņu ilgtermiņa vajadzības, taču neesot skaidrs, kas atbild un kas pārrauga šo situāciju.