“Mēs domājam, kā iegūt precīzākas koordinātes, lai vēlāk tās varētu izmantot,” norāda Ratkevičs. Ārzemēs jau ir risinājumi – Somijā izstrādāta specializēta sistēma mežsaimniecībai “Asta”, kas precīzi ievāc stādījumu punktveida datus. LVM pagaidām izmanto universālas GPS sekošanas sistēmas, līdzīgas kā citās nozarēs (tehnikas izsekošanai), un tām ir zināmas grūtības ar daudzu individuālu punktu fiksēšanu.
Tādēļ LVM skatās Somijas virzienā un kopā ar vietējiem speciālistiem meklē iespējas ieviest precīzākas datu ievākšanas tehnoloģijas, jo, kā uzsver Ratkevičs, “nākamajos 50–100 gados mums šīs koordinātes vajadzēs” – mežs aug lēni, tāpēc informācija par katru koku var noderēt ilgtermiņā, piemēram, uzraugot koku augšanu, veselības stāvokli vai plānojot meža kopšanas darbus.
Meža nozare mainās līdzi laikmetam, un to izjūt arī meža stādītāji. “Mūsdienu stādītājam vairs nepietiek ar lāpstu un spaini,” saka Gatis Ratkevičs. Arvien biežāk darbā nepieciešams viedtālrunis, GPS ierīce vai planšete, kas palīdz gan orientēties mežā, gan fiksēt paveikto. Arī droni un digitālās kartes jau kļūst par mežkopju ikdienu, un nozares darbiniekiem jāspēj “draudzēties” ar jaunajām tehnoloģijām.
“Laikmets piespiež būt advancētiem un zinošākiem – tāda ir mūsu ikdienas dzīve. Tā tas notiek,” rezumē Ratkevičs, norādot, ka tehnoloģijas un cilvēki strādās plecu pie pleca arī turpmāk, veidojot jauno realitāti Latvijas mežos.
Raksts tapis sadarbībā ar “Latvijas valsts mežiem”.