Pēdējos gados Latvijā novērota tendence, ka sabiedrības iesaiste brīvprātīgajā darbā ir nedaudz samazinājusies. Lai gan šī tendence varētu šķist satraucoša, svarīgi atzīmēt, ka brīvprātīgā darba jomā ir panākts progress, tostarp pieņemts nozīmīgais Brīvprātīgā darba likums. Eksperti uzsver, ka brīvprātīgais darbs joprojām ir neatsverams gan sabiedrības kopējā labuma gūšanai, gan arī individuālās pieredzes un prasmju attīstīšanai.
Brīvprātīgā darba likumdošana un tās ietekme
Latvijā Brīvprātīgā darba likums tika pieņemts 2015. gada 18. jūnijā un stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Likuma mērķis ir veicināt brīvprātīgo darbu un sabiedrības līdzdalību tajā. Tas definē brīvprātīgo darbu kā organizētu un uz labas gribas pamata veiktu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā, uzsverot, ka tas nav peļņas gūšanas nolūks un neaizstāj algotus darbiniekus. Likums arī nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas. Interesanti, ka likumdošana atļauj brīvprātīgo darbu veikt personām, kas sasniegušas 13 gadu vecumu, ar nosacījumu, ka jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem saņem likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. Lai gan likums tika iecerēts kā atbalsts brīvprātīgajai kustībai, daži eksperti norādījuši, ka tas varētu radīt arī papildu birokrātisku slogu un ierobežojumus, īpaši attiecībā uz nepilngadīgo iesaisti mācību laikā. Tomēr kopumā Brīvprātīgā darba likums ir nozīmīgs solis brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma nodrošināšanā Latvijā.
Tendences un statistika brīvprātīgajā darbā
Pēc “Eurostat” datiem, 2022. gadā sabiedrības iesaiste brīvprātīgajā darbā Latvijā bija 6,2%, kas ir zemāks rādītājs nekā 2015. gadā, kad tas bija 7,3%. Tas liecina par nelielu kritumu kopējā iesaistes līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka jauniešu vidū situācija ir nedaudz atšķirīga – pētījumi par jauniešu pilsonisko izglītību liecina, ka aptuveni 40% jauniešu ir iesaistījušies dažādās brīvprātīgo grupās. Šis skaitlis parāda potenciālu un iespēju veicināt jauniešu aktīvāku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
Neskatoties uz kopējo kritumu, brīvprātīgais darbs joprojām ir ļoti nozīmīgs. Kā norāda eksperti, tas ir svarīgs gan sabiedrības labā, gan arī kā iespēja gūt personīgu pieredzi. Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome, kas dibināta pērn, koordinē iesaistīto pušu sadarbību, cenšoties stiprināt šo jomu. Lai gan precīzi dati par brīvprātīgo darbu joprojām ir izaicinājums, jo trūkst visaptverošu pētījumu, pieejamā informācija parāda, ka vidēji Eiropas Savienībā iesaiste ir nedaudz virs 12%, kamēr atsevišķās valstīs, piemēram, Norvēģijā, tā sasniedz pat vairāk nekā pusi iedzīvotāju.
Vēl kādā aptaujā tika secināts, ka tikai 24% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka darbojas kā brīvprātīgie, kamēr 69% nekad nav piedalījušies šādās aktivitātēs. Šie dati arī norāda uz to, ka brīvprātīgais darbs kā iesaistes forma Latvijā vēl ir attīstāms. Interesanti, ka Covid-19 pandēmija ne visus ir atturējusi no brīvprātīgā darba, jo gandrīz puse respondentu norādījuši, ka tā nav ietekmējusi viņu iesaisti, kamēr 41% atzinuši negatīvu ietekmi un 7% – pieaugumu. Lai gan daudzi zina par brīvprātīgo darbu, liela daļa tomēr nav izvēlējušies tajā iesaistīties.
Brīvprātīgā darba nozīme un ieguvumi
Brīvprātīgais darbs ir daudz vairāk nekā tikai bezatlīdzības palīdzība. Tas ir spēcīgs instruments personības attīstībai, darba pieredzes gūšanai un sociālo prasmju pilnveidošanai. Jaunietis, kurš ir vadījis kādu aktivitāti vai pulciņu brīvprātīgi, nākotnē varēs to veiksmīgi minēt darba intervijās, demonstrējot savu iniciatīvu un atbildības sajūtu.
Ekonomiskā perspektīvā brīvprātīgais darbs sniedz ievērojamu ieguldījumu tautsaimniecībā. Kā liecina pētījumi, brīvprātīgā darba monetārā vērtība ir mērāma miljonos latu, veidojot būtisku īpatsvaru IKP. Salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm, Latvija šajā ziņā ir starp līderiem, lai gan tieša salīdzināšana ir sarežģīta atšķirīgās metodoloģijas dēļ. Šie finanšu aprēķini parāda, ka brīvprātīgais darbs nav tikai altruistisks akts, bet arī ekonomiski vērtīgs resurss.
Brīvprātīgais darbs ir arī kā brīnišķīgas zāles pret depresiju un veids, kā visu mūžu nepārtraukti mācīties. Tas sniedz iespēju iegūt jaunus draugus, izbaudīt piederības sajūtu un būt daļai no kopienas. Katram ir savas unikālas motivācijas – sākot no vēlmes palīdzēt un būt noderīgam, līdz pat iespējai īstenot savas idejas un izpaust talantus. Brīvprātīgajam darbam ir arī sociāli nozīmīga loma, veicinot sociālo iekļaušanu, palīdzot risināt krīzes situācijas un stiprinot kopienas.
Nākotnes perspektīvas un iniciatīvas
Nākamais gads, 2026. gads, ir pasludināts par ANO Brīvprātīgo gadu. Tas sniedz lielisku iespēju popularizēt un attīstīt brīvprātīgo darbu Latvijā ar dažādiem pasākumiem, tostarp nacionāla līmeņa konferencēm, semināriem un meistarklasēm. Tāpat tiek plānots izveidot digitālu rīku brīvprātīgajiem un koordinatoriem, lai atvieglotu darbu un uzlabotu sadarbību.
Lai gan brīvprātīgā darba jomā ir panākts progress ar Brīvprātīgā darba likuma pieņemšanu, turpinās diskusijas par tā pilnveidošanu. Darba grupa, kas izveidota Saeimā, kopā ar nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes pārstāvjiem strādā pie iespējamām izmaiņām likumā, lai vēl vairāk veicinātu brīvprātīgā darba popularitāti Latvijā.
Ir skaidrs, ka brīvprātīgais darbs ir vērtīgs resurss, kas bagātina gan indivīdu dzīves, gan visas sabiedrības attīstību. Lai gan statistika rāda nelielu kritumu, kopējā vīzija ir vērsta uz šīs nozares stiprināšanu un popularizēšanu, nodrošinot, ka arvien vairāk cilvēku apzinās tā nozīmi un iespējas.