Risinājumi un ieteikumi
Eksperti izvirza vairākus risinājumus un rekomendācijas, uz ko vērsties tālāk. Viens no svarīgākajiem – nākamā gada rudenī būs vēlēšanas un būs interesanti, kura partija interesēsies par Latvijas “lata” (laša) saglabāšanu, upju atjaunošanu, dabmju nojaukšanu un par vērtībām, kurās elpo visa pasaule, norāda Olte.
“Lai nesanāk tā, kā būs ar Rail Baltica, ka uzbūvēsim jaunu dzelzceļu, bet vilcienu modeļi, kas pa to brauks, būs 30 gadu veci, jo tāda ir mūsu valsts sistēma.”
Nākamā ir Aizsargjoslu likuma pilnveidošana atbilstoši mūsdienu situācijai.
Konkrēti risinājumi varētu ietvert arī sadarbību ar meža īpašniekiem un nozares uzņēmumiem. Saklaurs informē, ka gan privātie meža īpašnieki, gan juridiskās personas (piemēram, Ingka Investments Latvia, SCA Latvijas meži, Meža zemes fonds, Latvijas valsts meži) ir piekrituši izmantot savus meža īpašumus pētniecības projektiem.
Viņš min LIFE IS SALACA projektu, kurā Salacas baseina upēs – Korģē un Svētupā ir izveidota demonstrāciju teritorija. “Piemēram, igauņu upmalu apsaimniekošanas modeli paredz, ka savus mežus viņi var nocirt faktiski līdz pat krastam, atstājot dažus vien šauru koku rindu, savukārt, mums Latvijā ir jāatstāj 50 metrus plata josla ar ļoti ierobežotu saimniekošanu. Projektā mēs pētām dažādas metodes, ko varētu pielietot nākotnes upmalu mežu apsaimniekošanā. Plānots iegūtos prakses rezultātus salīdzināt ar igauņu pieredzi, lai izprastu, vai dažādi apsaimniekots mežs var dod labāku ūdens tīrību,” saka Saklaurs.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.