Ziņojumā secināts, ka senioru veselību būtiski ietekmē arī dzīvesveida paradumi. Gandrīz 80% senioru ir liekais svars vai aptaukošanās, un daudzi dzīvo mazaktīvu dzīvesveidu.
Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana senioru vidū ir retāka nekā jaunākās vecuma grupās, šie riska faktori joprojām pastāv, īpaši vīriešu vidū.
Augstais hronisko slimību slogs atspoguļojas arī veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā. Seniori veido vairāk nekā ceturtdaļu no visiem valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pacientiem un gandrīz pusi no slimnīcā ārstētajiem, turklāt viņu ārstēšanās stacionārā parasti ir ilgāka nekā jaunākiem pacientiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi senioriem veido gandrīz pusi no visiem izsaukumiem.
SPKC uzsver, ka veselīgi nodzīvoto mūža gadu palielināšanai senioru vecumā nepieciešama mērķtiecīga un savlaicīga rīcība, tostarp hronisko slimību profilakses un agrīnas atklāšanas stiprināšana, fizisko aktivitāšu veicināšana, kritienu riska mazināšana, garīgās veselības atbalsta pieejamības uzlabošana un ciešāka veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sasaistīšana, īpaši reģionos.
Līdztekus SPKC norāda, ka visā pasaulē pieaug iedzīvotāju dzīves ilgums, līdz ar to ir pieaudzis gan gados vecu iedzīvotāju skaits, gan gados vecu iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju struktūrā.
Piemēram, 2015. gada sākumā 19,4% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 64 gadiem, bet 2025. gada sākumā – jau 21,9%.
Pieaudzis arī virs darbspējas vecuma (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem – 2015. gada sākumā tas bija 295 cilvēki, bet 2025. gada sākumā – 348.
100 gadu vecuma slieksni 2025. gada sākumā sasniedza 198 sievietes un 28 vīrieši. Dinamikā novērots, ka pieaudzis vīriešu īpatsvars senioru vidū, kas norāda, ka vīriešu dzīves garums palielinās, atzīmē SPKC.