Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums “Gemius” savā jaunākajā pārskatā norāda uz krāpnieciskās reklāmas apjomu pieaugumu Latvijā. Visbiežāk šie krāpnieki mēģina pievilināt upurus ar viltus investīciju piedāvājumiem un maldinošiem veselības uzlabošanas solījumiem. Īpaši satraucoši ir jaunie krāpnieku paņēmieni, kas ietver atpazīstamu mediju dizaina elementu kopēšanu un slavenu cilvēku vārdu izmantošanu, lai radītu uzticamības iespaidu un maldinātu cilvēkus.
Finansiālie zaudējumi un izplatītākās krāpšanas metodes
Valsts policijas dati par 2025. gadu liecina par ievērojamu krāpšanā zaudēto līdzekļu pieaugumu, sasniedzot 23,7 miljonus eiro, salīdzinājumā ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā . Kopumā tika reģistrēti 8701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām, un 3165 gadījumos kopējie zaudējumi pārsniedza 23,7 miljonus eiro . Krāpnieku stratēģijas kļūst arvien izvērstākas, jo upuriem tiek izkrāpti ne tikai skaidra nauda vai banku uzkrājumi, bet arī dārglietas, kriptovalūta un pat nekustamie īpašumi .
Izplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija telefonkrāpšanas, kas veidoja aptuveni 55% no visiem gadījumiem . Šo zvanu laikā krāpnieki bieži uzdevās par komunālo pakalpojumu sniedzējiem, radiniekiem, mobilo sakaru operatoriem vai pat Valsts policijas amatpersonām, izmantojot platformas kā WhatsApp un Telegram . Īpaši uzņēmīgi pret šīm metodēm bija iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem . Otrs izplatītākais krāpšanas veids bija krāpnieciskās īsziņas (smishing), ko izsūtīja ar viltus ziņām it kā no tiesu, CSDD, VID vai kurjeru dienestu vārda, aicinot ievadīt bankas un identifikācijas datus . Aktuālas saglabājās arī investīciju krāpšanas, kurās bieži vien zaudētas lielākās naudas summas, jo krāpšana norit ilgstoši, radot ilūziju par peļņu .
Jaunie krāpnieku taktis vieš bažas
Lai gan iepriekš minētās metodes joprojām ir aktuālas, “Gemius” pārskats norāda uz jaunu tendenci – krāpnieki aktīvi izmanto pazīstamu mediju vizuālo dizainu, lai radītu iespaidu par likumīgu un uzticamu informācijas avotu . Šādi tiek maldināti cilvēki, kuri, ieraudzot pazīstamu logotipu vai izkārtojumu, neiedziļinās piedāvājuma detaļās. Tāpat arvien biežāk krāpnieciskās reklāmās tiek minēti arī atpazīstamu Latvijas personu vārdi, tādējādi piešķirot viltus piedāvājumiem lielāku autoritāti un uzticamību acīs potenciālajām upurēm.
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem?
Eksperti un drošības iestādes sniedz vairākus ieteikumus, kā pasargāt sevi no krāpniecības digitālajā vidē. Viens no galvenajiem principiem ir būt piesardzīgiem un nesteigties . Krāpnieki bieži vien izmanto emocionālu spiedienu un laikā ierobežotus piedāvājumus, lai mudinātu cilvēkus rīkoties impulsīvi . Pirms jebkāda maksājuma veikšanas vai datu sniegšanas ir svarīgi pārbaudīt piedāvājuma uzticamību, salīdzināt cenas un iepazīties ar atsauksmēm par tirgotāju vai pakalpojumu .
Svarīgi ir pārbaudīt mājaslapu adreses, jo viltus vietnes bieži vien vizuāli atgādina pazīstamu zīmolu mājaslapas, taču tām ir atšķirīgas adreses, piemēram, izmantojot citu domēna galotni (.org, .com vietā .lv) vai mainot burtus un ciparus adresē . Drošākais veids ir manuāli ierakstīt vēlamās vietnes adresi pārlūkprogrammā . Tāpat ir būtiski nekad neizpaust savus bankas kodus, paroles vai Smart-ID datus personām, kas tos pieprasa, pat ja tās uzdodas par bankas vai citu iestāžu darbiniekiem . Ja rodas šaubas, vienmēr ir ieteicams sazinieties ar attiecīgo iestādi vai banku pa oficiālo kontaktu, nevis pa zvana laikā norādīto numuru .
Statistika un tendences krāpniecības jomā
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem 2025. gada 11 mēnešos izkrāpti aptuveni 10,95 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā iepriekšējā periodā . Tomēr kopējais krāpšanas gadījumu skaits Latvijā ir ievērojams, un pērn Valsts policijā reģistrēti vairāk nekā 8700 notikumi . Lai gan daži dati norāda uz izkrāpto summu samazinājumu konkrētās banku grupās, kopējā aina liecina par krāpnieku aktivitātes nemainīgi augstu līmeni . Aptaujas arī atklāj, ka aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem digitālajā vidē . Neraugoties uz pieaugošo krāpnieku profesionalitāti un izmantotajām metodēm, svarīgi ir saglabāt modrību un ievērot drošības ieteikumus, lai pasargātu savus finanšu līdzekļus un personīgos datus.