Lai gan novērota neliela lejupslīde laboratoriski apstiprināto gripas gadījumu īpatsvarā, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē Latvijas sabiedrībā. Aizvadītajā nedēļā gripas vīruss laboratoriski apstiprināts 12,8% izmeklēto paraugu, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 18,0% nedēļu iepriekš. Tomēr kopējā aktivitāte saglabājas augsta, un gripas gadījumi reģistrēti visās desmit SPKC monitoringa teritorijās, apliecinot plašu vīrusa izplatību visā valstī.
Gripa klīniski diagnosticēta 286 pacientiem, kas vidēji veido 411,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs ir par 35,5% augstāks nekā iepriekšējā nedēļā, kad tika reģistrēti 303,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Visi laboratoriski apstiprinātie gripas vīrusi šosezon ir A tipa, dominējot A/H3 apakštips. Šis apakštips ir sevišķi lipīgs un var izraisīt smagākas saslimšanas, īpaši riska grupās.
Reģionālās saslimstības tendences un riska grupas
Augstākā saslimstības intensitāte ar gripu konstatēta Jēkabpils novadā, kur reģistrēti 733,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Augsts saslimstības līmenis novērots arī Rēzeknē (646,7 uz 100 000 iedzīvotāju) un Daugavpilī (627,0 uz 100 000 iedzīvotāju). Iepriekšējās nedēļās augstākie rādītāji tika fiksēti Jelgavā un Jēkabpils novadā.
Kā ierasts citu sezonu laikā, augstāka saslimstība ar gripu novērota bērniem līdz 14 gadu vecumam, īpaši vecuma grupā no 5 līdz 14 gadiem. Šis fakts, kā arī atsāktā klātienes mācību vide skolās un bērnudārzos pēc svētku brīvdienām, palielina elpceļu infekciju izplatības risku gan ģimenēs, gan darba kolektīvos.
Citas elpceļu infekcijas un pneimonijas
Līdztekus gripai, saglabājas augsts arī citu akūtu elpceļu infekciju (saaukstēšanās) gadījumu skaits. Ambulatorajās ārstniecības iestādēs vēršanās citu elpceļu infekciju dēļ pagājušajā nedēļā palielinājās par 18,1%, sasniedzot 1587,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
Pneimoniju gadījumu skaits saglabājies aptuveni iepriekšējās nedēļas līmenī, tomēr tās joprojām biežāk reģistrētas bērniem, īpaši vecuma grupā no 0 līdz 4 gadiem. Stacionārajās ārstniecības iestādēs smagu akūtu respiratoru infekciju pacientu īpatsvars ir pieaudzis līdz 4,7% no kopējā uzņemto pacientu skaita. Lielāko daļu no stacionētajiem pacientiem joprojām veido personas vecumā virs 65 gadiem, kas apliecina paaugstinātu smagas slimības gaitas risku senioru vidū. Kopš gripas monitoringa sezonas sākuma reģistrēti arī astoņi nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu A tipa gripas infekciju; visiem mirušajiem bija vairākas hroniskas blakusslimības, un seši no viņiem nebija vakcinēti pret gripu.
SPKC rekomendācijas gripas profilaksei
Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus no gripas un tās komplikācijām, SPKC uzsver vakcinācijas nozīmi kā visefektīvāko profilakses metodi. Lai gan gripas sezona parasti ilgst līdz maija beigām, vakcinēties ir lietderīgi arī epidēmijas laikā, īpaši personām no riska grupām – senioriem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un maziem bērniem.
Papildus vakcinācijai SPKC atgādina par vispārīgiem profilakses pasākumiem, kas palīdz ierobežot vīrusa izplatīšanos: bieža un rūpīga roku mazgāšana vai dezinficēšana, izvairīšanās pieskarties sejai ar netīrām rokām, elpceļu un klepus etiķetes ievērošana (aizsegt muti un degunu ar salveti vai elkoni), regulāra telpu vēdināšana un virsmu dezinficēšana, kā arī izvairīšanās no tiešas saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Gadījumā, ja parādās gripai raksturīgi simptomi – pēkšņi sākta drudzis, stipras galvassāpes, muskuļu sāpes, sauss klepus un izteikts nogurums – ieteicams sazināties ar savu ģimenes ārstu un palikt mājās.