Jauna ģimene, atgriežoties Latvijā pēc bērna piedzimšanas ārzemēs, nonākusi juridiskā strupceļā – Latvija atsakās reģistrēt bērna dzimšanu atkārtoti, savukārt valsts, kurā bērns piedzimis, atsaka veikt izmaiņas dokumentos. Rezultātā – mazulim jau gandrīz gadu nav juridiski atzīta tēva. Kā tas iespējams Eiropas Savienībā un kāpēc institūcijas nespēj vienoties par risinājumu?
Zane (vārds mainīts) pērn pavasarī, vēl dzīvojot Beļģijā, pasaulē laida meitiņu. Viņa un bērna tēvs nedzīvo laulībā, taču dienas pavada kopdzīvē. Liels bija jauno vecāku pārsteigums, kad, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, bija grūtības piereģistrēt jaundzimušo bērnu.
Kā stāsta Zane, Beļģijā izsniegtajā dzimšanas apliecībā uzrādīts vien viņas vārds. Tas tādēļ, ka nelaulāto pāru gadījumā Beļģijā tēti apliecībā raksta vien tad, ja viņš ir juridiski atzīts – tātad ar pierādījumiem. Ņemot vērā, ka ģimenes apstākļi spieduši pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju, jaunā ģimene atgriezusies ar domu, ka Latvijā visus dokumentus sakārtos tā, lai arī tētis dzimšanas apliecībā uzrādītos.
“Lielākā sāpe ir tas, ka mēs nevaram dabūt tēta informāciju Dzimšanas apliecībā. Mēs zinām, ka tētis ir, bet papīros to nevaram viņai sakārot,” skaidroja Zane.
Ja viena apliecība ir, otru izgatavot nav pamata
Zane Latvijā vērsusies gan Dzimtsarakstu nodaļā, gan Tieslietu ministrijā, kur norādīts, lai viņa sazinās ar Beļģijas atbildīgo iestādi un, lai tā labo dzimšanas apliecību. Jo, ja viena dzimšanas apliecība bērnam ir, otru izgatavot Latvijā nav pamata. Šādu kārtību apstiprināja arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore.
“Ja bērns jau vienreiz ir reģistrēts, viņam ir izsniegta dzimšanas apliecība, otrreiz mēs Latvijā vairs šos bērnus nereģistrējam Dzimsarakstu nodaļā. Protams, vecākam ir pienākums par bērnu dzimšanas faktu paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, uzrādot arī vienlaikus ārzemēs izsniegto dzimšanas apliecību. Un PMLP visas ziņas aktualizē arī Fizisko personu reģistrā. Bet tāda kā otrreizēja reģistrācija Dzimtsarakstu nodaļā, tādu mums kārtību likumdevējs nav paredzējis,” skaidroja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere.
Te gan svarīgi uzsvērt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde dzimšanas apliecībā tēti ierakstīt nevar. To pēc būtības var izdarīt tikai Dzimtsarakstu nodaļa vai iestāde, kurā dzimšanas fakts reģistrēts ārpus Latvijas. Zane apgalvo, ka visi pierādījumi Beļģijā par ģimenes stāvokli ir iesniegti, taču, neskatoties uz to, tāpat saņemts atteikums, jo abi neesot Beļģijas valstspiederīgie.
“Tad sanāk, ka ne Latvija neko izdarīt nevar, ne Beļģija neko izdarīt nevar. Un mēs esam pa vidu visai šai situācijai,” sacīja Zane.
Ierobežo bērna tiesības
Pāris šo jautājumu Latvijā cenšas atrisināt kopš pagājušā gada septembra. Lai arī bez tēva vārda dzimšanas apliecībā mazulis var iestāties gan rindā uz bērnudārzu, gan saņemt visus medicīniskos pakalpojumus, šim ierakstam ir ilgtermiņa nozīme. Piemēram, tas juridiski nosaka bērna tiesības uz uzturlīdzekļiem, mantošanas tiesības pret tēvu, kā arī – bērns ir juridiski aizsargāts, ja ar māti kaut kas notiek.
Dzimtsarakstu departamenta direktore skaidroja, ka konkrētus gadījumus komentēt nevar, taču par situāciju ir informēta un kopumā šādu juridisku starpgadījumu ir maz. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jaunu dzimšanas apliecību Dzimtsarakstu nodaļa izsniedz vien izņēmuma gadījumos.
“Mēs te, protams, varam runāt par kaut kādiem izņēmuma gadījumiem, kad mēs arī veicam šo pārreģistrāciju. Bet tas ir tikai tāds izņēmums no vispārīgās kārtības. Tātad – ja, piemēram, ir bērnam nepieciešams atzīt paternitāti vai arī izpildīt tiesas spriedumu par paternitātes noteikšanu vai par adopcijas apstiprināšanu, tad sākotnēji, protams, vecākiem ir jāvēršas tajā valstī, tajā ārvalsts kompetentajā iestādē, kur tas bērna dzimšanas fakts ir pirmo reizi reģistrēts. Ja ārvalsts iestāde atsaka veikt izmaiņas, nu, dažādu apsvērumu dēļ, tad privātpersonai ir jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā ar iesniegumu, lai šo te dzimšanas faktu pārreģistrē. Nu, protams, arī jāuzrāda šis te atteikuma dokuments,” norādīja Saukuma-Laimere.
Zane visus dokumentus, tostarp arī Beļģijā saņemto atteikuma vēstuli, Dzimtsarakstu nodaļai ir iesniegusi. Pēdējā vēstulē, kas saņemta janvāra sākumā, teikts, ka vēl tiek gaidīts Tieslietu ministrijas viedoklis. Kopš dokumentu sakārtošanas sākuma ir pagājis teju pusgads, savukārt jau teju gadu birokrātijas dēļ meitenītei nav juridiski atzīta tēva.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu