Krievijas lidmašīnas slīpais lidojums – drauds vai demonstrācija?
Ārpolitikas pētnieks Sandis Šrāders uzsver, ka Krievijas militāro lidaparātu darbības, piemēram, lidojot slīpi un demonstratīvi atklājot raķetes, ir skaidrs signāls par gatavību karadarbībai. Viņš norāda, ka šādi incidenti nav uzskatāmi par kļūdām, bet gan par apzinātām provokācijām, kuru mērķis ir pārbaudīt NATO vienotību un reaģētspēju. Šrādera ieskatā, Krievijas lidmašīnu demonstratīvā uzvedība ir drauds, kas liecina par gatavību iesaistīties militārās operācijās.
NATO misija – stingra aizsardzība
Šrāders pauž stingru pārliecību, ka NATO galvenā misija Baltijas reģionā ir aizsardzības rakstura. Viņš uzsver, ka jebkuram Krievijas iznīcinātājam, kas šķērso NATO gaisa telpu, vajadzētu tikt notriektam. Tas, ka sabiedrība par Krievijas lidaparātu vairākkārtējiem gaisa telpas pārkāpumiem uzzina no medijiem, liecina par nopietnu apdraudējumu, ko Baltijas valstis pa vienu nespēj aizsargāt. Kā piemēru viņš min Igauniju, kuras aizsardzības budžets nespētu segt pat viena vai divu F-35 iznīcinātāju iegādi, degvielu un pilotu algas gada garumā. Tādēļ gaisa telpas aizsardzība bez NATO patrulēšanas misijām nav iedomājama.
Vēstījums Maskavai: Nenovēršama atbilde uz provokācijām
NATO ir nosūtījusi skaidru vēstījumu Krievijai, brīdinot, ka tā pārtrauc neapdomīgos gaisa telpas pārkāpumus, kas rada nopietnas briesmas un draud ar nepārdomātu eskalāciju. Alianse uzsver, ka ir gatava izmantot visus nepieciešamos militāros un nemilitāros līdzekļus, lai aizstāvētos un atturētu jebkādus draudus. NATO Ziemeļatlantijas padome nosodījusi Krievijas rīcību, un organizācija turpinās reaģēt savā izvēlētajā veidā, laikā un darbības jomā. Apņemšanās ievērot 5. pantu – kolektīvās aizsardzības principu – paliek nelokāma. Šīs un citas Krievijas bezatbildīgās darbības neatvērīs sabiedrotos no viņu saistībām atbalstīt Ukrainu, kuras drošība veicina kopējo drošību.
No incidents līdz uzbrukumam: NATO doktrīnas un reakcijas
Situācija, kurā Krievijas militārās lidmašīnas pārkāpj NATO dalībvalstu suverēno gaisa telpu, tiek uzskatīta par “pelēko zonu”, jo tiešs uzbrukums automātiski neiedarbina NATO 5. pantu – kolektīvās aizsardzības klauzulu. Tas prasa rūpīgu katras valsts individuālu izvērtējumu par nodomu, bruņojumu un eskalācijas risku. Lēmumi par iespējamu spēka pielietošanu pret gaisa kuģiem, kas pārkāpj alianses gaisa telpu, tiek pieņemti reālajā laikā, balstoties uz pieejamo izlūkdatu analīzi par lidaparāta radīto draudu līmeni. NATO spēki ir gatavi pārtvert un, ja nepieciešams, notriekt Krievijas lidmašīnas, lai novērstu draudus. Neskatoties uz frontes līnijas valstu pieprasījumu pēc stingrākiem atturēšanas pasākumiem, dažas dalībvalstis saglabā piesardzīgu nostāju, bažījoties par iespējamu plašāka konflikta izcelšanos. Tomēr alianse turpina meklēt vienotu nostāju, lai efektīvi reaģētu uz arvien biežākajiem Krievijas provokāciju gadījumiem.