Pēdējā atvadīšanās Rīgas krematorijā
Šodien, 8. janvārī, Rīgas krematorijas Lielajā zālē notika atvadīšanās no talantīgā latviešu komponista Borisa Rezņika, kurš mūžībā devās 31. decembrī, 78 gadu vecumā, pēc ilgstošas un smagas slimības. Kā informē portāls jauns.lv, zālē pulcējās ģimene, draugi, kolēģi un talanta cienītāji, lai pieminētu un godinātu izcilā mūziķa piemiņu. Tuvinieki iepriekš bija lūguši nevest vainagus un puķu pušķus, dodot priekšroku klusai un sirsnīgai piemiņai. Rezņiks tika kremēts, piepildot viņa paša vēlmi, un ir izteikta vēlme uz pieminekļa iekļaut kādas viņa komponētās dziesmas rindas.
Mūža darbs Latvijas mūzikas zelta fondā
Boriss Rezņiks (dzimis 1947. gada 3. maijā Rīgā) bija viens no atpazīstamākajiem un mīlētākajiem Latvijas komponistiem, kura daiļrade sniedzas tālu aiz populārās mūzikas robežām. Viņa vārds ir neatņemami saistīts ar leģendāro mūzikas grupu “Eolika”, kuru viņš dibināja 1966. gadā kopā ar citiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņiem (sākotnēji ar nosaukumu “Varavīksne”). No 1972. līdz 1992. gadam Rezņiks vadīja “Eoliku”, kļūstot par tās galveno radošo spēku un taustiņinstrumentālistu. Viņa radītās melodijas, piemēram, “Pasaule, pasaulīt”, “Tu smējies sapnī”, “Es neesmu Džeina Fonda”, “Tava atnākšana”, “Daugava” un “Karavāna”, ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas estrādes mūzikas zelta fondu, ko joprojām mīl un klausās dažādas paaudzes. Kopumā Rezņiks sacerējis vairāk nekā 100 dziesmu, kā arī radījis mūziku teātra izrādēm un bērnu popgrupām. Viņa ieguldījums patriotiskās dziesmas “Atmostas Baltija” tapšanā kopā ar Valdi Pavlovski ir īpaši nozīmīgs, jo dziesma kļuva par vienu no Atmodas laika simboliem un tika dziedāta latviešu, lietuviešu un igauņu valodās, padarot komponistu slavenu visā Baltijā.
Plaša radošā darbība un atzinība
Rezņika talants neaprobežojās tikai ar dziesmu rakstīšanu grupai “Eolika”. Viņš kopā ar komponistu Ivaru Vīgneru 1993. gadā dibināja skaņu ierakstu studiju “Studio 55”, kur darbojās kā īpašnieks, producents un skaņu režisors, radot mūziku reklāmām, filmām un teātra izrādēm. Par savu nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mūzikā Boriss Rezņiks saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 1997. gadā un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010. gadā. Viņš saņēmis arī Cildinājuma rakstu no Latvijas Valsts prezidenta 2021. gadā. Viņa jubilejas koncerti, piemēram, 70. gadadienas pasākums “Mana mūža melodijas”, apliecināja viņa daiļrades ilgtspēju un spēju saviļņot dažādas paaudzes.
Atvadās kolēģi un mūzikas industrijas pārstāvji
Atvadīties no Borisa Rezņika ieradās daudz mūziķu un radošo profesiju pārstāvju, ar kuriem viņš sadarbojies savas karjeras laikā. Klātesošo vidū bija visi grupas “Eolika” dalībnieki – Olga Rajecka, Ilona Stepanova, Viktors Zemgals un Dainis Dobelnieks. Tāpat bija ieradušies komponisti Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilevičs un citi kolēģi, kuriem Rezņika mūzika bijusi svarīga daļa no viņu radošās dzīves un Latvijas mūzikas vēstures.
Cīņa ar slimību un mūža noslēgums
Par Borisa Rezņika nāvi 31. decembrī paziņoja viņa dzīvesbiedre Aleksandra Solovjova. Viņa atklāja, ka komponista veselība bija sašķobījusies jau kādu laiku, viņam bijušas dažādas saslimšanas, taču nāves cēlonis bija onkoloģija. Pēdējo sava mūža mēnesi Boriss Rezņiks pavadīja slimnīcā, pēc tam tika pārvests uz paliatīvās aprūpes nodaļu. Aleksandra Solovjova atzina, ka bija ārkārtīgi sāpīgi un briesmīgi noraudzīties, kā vīrs viņas acu priekšā burtiski izdziest, taču viņi cīnījās, kā spēja, tomēr slimība uzvarēja. Neskatoties uz smago slimību, Rezņiks gribēja vēl kaut ko sakomponēt un viņam bija idejas un iestrādes, taču darbs viņa ierakstu studijā paņēma visu brīvo laiku. Viņa sieva raksturoja Borisu kā ļoti uzņēmīgu un atbildīgu cilvēku, absolūtu perfekcionistu, kurš nevarēja ciest haltūru.