Pahlavi, kura tēvs Mohammads Reza Pahlavi tika gāzts 1979. gada revolūcijā un mira 1980. gadā, piebilda, ka viņš arī “gatavojas atgriezties dzimtenē”, un viņaprāt, tas būs iespējams jau “ļoti drīz”.
Aktīvisti ir pauduši bažas, ka interneta atslēgšana varētu slēpt varas represijas, un Norvēģijā bāzētā organizācija “Iran Human Rights” ir paziņojusi, ka līdz šim represijās ir nogalināts vismaz 51 cilvēks.
Irānas Nobela Miera prēmijas laureāte Širina Ebadi piektdien brīdināja, ka drošības spēki varētu gatavot “masu slaktiņu, izmantojot plašu sakaru pārtraukumu”.
Valdības iestādes ziņo, ka ir nogalināti vairāki drošības spēku darbinieki, un ajatolla piektdien izaicinošā runā asi kritizēja “vandāļus” un solīja, ka Irāna neatkāpsies. Viņš vainoja ASV nemieru kurināšanā, un šo viedokli atkārtojušas arī vairākas citas Irānas amatpersonas.
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien atkal atteicās izslēgt jaunas militāras darbības pret Irānu, pēc tam, kad Vašingtona atbalstīja un pievienojās Izraēlas 12 dienu karam pret Irānu jūnijā.
“Irāna ir lielās nepatikšanās. Man šķiet, ka cilvēki pārņem noteiktas pilsētas, par kurām neviens vēl pirms dažām nedēļām neuzskatīja, ka tas ir iespējams,” sacīja Tramps.
Jautāts par savu vēstījumu Irānas vadītājiem, Tramps brīdināja, viņiem “labāk nesākt šaut, jo mēs arī sāksim šaut”.
Jaunāko protestu vilni izraisījusi dziļā ekonomiskā krīze un valsts valūtas – Irānas riāla – straujais kursa kritums. Sākotnēji Teherānā ielās izgāja tirgotāji, bet pēc tam demonstrācijas izplatījās lielā valsts daļā.