Jauniestudējums kā bezgalīga cilpa
Volfganga Amadeja Mocarta slavenā opera “Dons Žuans” Flāmu operā Gentē un Antverpenē piedzīvojusi jauniestudējumu, kas izceļas ar savu muzikālās un teātra formas un satura vienotību. Kā ziņo avīze Diena, režisors Toms Gosenss izvēlējies iestudēt stāstu par slaveno Donžuānu kā bezgalīgu cilpu, kurā sākums un beigas saplūst, radot spēcīgu un pārdomas rosinošu iespaidu. Šis koncepts tiek uzsvērts jau no pirmajām uvertīras taktsmūzikas, kas skan tikpat dramatiski kā finālā, liecinot par neizbēgamo likteni, no kura nav iespējams aizbēgt.
“Dons Žuans” mūsdienu interpretācijā ir vairāk nekā vienkārši stāsts par izlaidīgu vīrieti; tā ir sabiedrības portretējums, kurā nekas būtiski nemainās, un šīs cikliskuma bīstamība tiek izcelta. Gosensa režija neidealizē titulvaroni, bet arī neatainojot viņu kā absolūtu ļaunuma un vardarbības iemiesojumu. Tā vietā tiek pētīta Dona Žuana apspiestā pasaule un tas, vai viņam vispār ir iespējama atbrīvošanās no postošā dzīvesveida.
Muzikālā un scenogrāfiskā dziļums
Franču diriģenta Frančesko Korti interpretācija ir īpaši izsmalcināta, ļaujot sajust, kā Mocarts apvieno komiskās opera buffa un traģiskās opera seria tradīcijas. Viņa diriģētais “Dons Žuans” skan “nospriegoti un intīmi”, radot izteiksmīgu kamermuzicēšanas efektu. Šī pieeja lieliski sader ar minimālistisko un stilīgo scenogrāfiju, kas kopā veido uzrunājošu māksliniecisko vidi. Izrāde, kas pirmo reizi tika demonstrēta Gentē, decembrī, pēc Gentes opernama slēgšanas rekonstrukcijai, turpmāk pārcelta uz Antverpenes operteātri, kur, pēc zinātāju domām, akustika ir vēl labāka.
Režisors Toms Gosenss izmanto teātra spēli, lai izpētītu stāsta nemitīgo fascināciju un izšķetinātu, vai “Dona Žuana” mūžīgo sodu varētu pārtraukt. Viņa interpretācija par Dona Žuanu kā “plēsēju” un “modernu vīrieti” ar “indivīdu bez robežām” atšķiras no tradicionālajiem priekšstatiem, uzsverot viņa dzīves vadmotīvu – vīnu, iekāri un sievietes kā trofejas, nevis romantiku.
Starptautiskā radošā komanda un Latvijas konteksts
Lai gan uzvedums tapis Flāmu operā, kuras mākslinieciskais vadītājs ir Jans Vandenhauve, “Dons Žuans” ir starptautiska kopdarbs. Frančesko Korti un Toms Gosenss ir atslēgas personas šī iestudējuma tapšanā. Korti ir pazīstams ar savu padziļināto interesi par 17. un 18. gadsimta mūziku, bet Gosenss ir atzinīgi novērtēts jaunās paaudzes mūzikas teātra režisors Eiropā.
Latvijā Mocarta “Dons Žuans” pēdējos gados ir bijis aktuāls vairākos iestudējumos. Latvijas Nacionālajā operā (LNO) 2022. gadā pirmizrādi piedzīvoja argentīniešu režisora Marselo Lombardero veidots iestudējums, kurš jau iepriekš bija strādājis ar Mocarta mūziku Latvijā. Šajā iestudējumā, tāpat kā Flāmu operas versijā, “Dons Žuans” tika interpretēts kā ironiska un melna komēdija, uzsverot titula varoņa kā “plēsoņa” un “skarba mūsdienu vīrieša arhetipa” tēlu. Šis iestudējums LNO bija piektais kopš 1921. gada, kad opera pirmo reizi tika iestudēta Latvijā.
Dona Žuana tēla daudzšķautņainība
Dons Žuans, kā ikoniska figūra Eiropas kultūrā, vienmēr ir piedāvājis plašas interpretācijas iespējas. Viņš ir gan pavedinātājs, gan varmāka, gan simbols sabiedrības morālajai degradācijai. Flāmu operas jaunais iestudējums pievēršas šī tēla dziļākai izpētei, nebaidoties no tumšajiem aspektiem un uzdodot sarežģītus jautājumus par cilvēka dabu un atbildību.
Opera, kas sākotnēji tika pirmoreiz izrādīta Prāgā 1787. gadā, joprojām spēj uzrunāt un izaicināt mūsdienu skatītājus. Gan Flāmu operas, gan Latvijas Nacionālās operas jaunākie iestudējumi parāda, ka Dona Žuana stāsts nav novecojis, bet gan piedāvā arvien jaunus veidus, kā izprast cilvēcisko vājumu, kaislību un seku neizbēgamību.