Taivāna jau vairākus gadus uzmanīgi vēro notikumu attīstību Ukrainas karā, jo raizējas, ka komunistiskā Ķīna varētu mācīties no Krievijas kļūdām un sarīkot efektīvāku uzbrukumu Taivānai. Pēdējā laikā šīm bažām pievienojies arī satraukums par ASV rīcību, jo Donalda Trampa vadībā Vašingtona iezīmē jaunu pasaules kārtību, kurā lielvalstis sadala ietekmes zonas savā starpā.
ĪSUMĀ:
- ASV pēdējā laika aktivitātes palielina Taivānas satraukumu par iespējamo Ķīnas uzbrukumu.
- ASV pašlaik joprojām ir galvenais Taivānas drošības garants.
- Taivānieši raizējas, ka ASV koncentrēsies uz Rietumu puslodi un novērsīs uzmanību no Taivānas.
- Taivāna ar bažām vēro arī Krievijas sākto karu pret Ukrainu, jo Ķīna varētu mācīties no Maskavas kļūdām.
- Taivāna kā mikroshēmu un pusvadītāju ražotāja ir ļoti svarīga pasaulei ekonomikai.
- Taivānieši uzsver, ka ļoti daudz darījuši savas drošības stiprināšanai.
- Pašlaik netiek prognozēts tūlītējs Ķīnas uzbrukums; Pekina drīzāk mēģinās pārņemt varu Taivānā no iekšpuses.
ASV pašlaik joprojām ir galvenais faktors, kas attur Ķīnu no militāra uzbrukuma Taivānai, LTV žurnālistam Gintam Amoliņam vizītes laikā Taivānā norādīja eksperti. Taču tagad palielinājušās bažas, ka amerikāņi būs aizņemti ar lietu kārtošanu Latīņamerikā un citviet Rietumu puslodē, kas novērsīs viņu uzmanību un resursus. Tas būtu bīstams scenārijs ne tikai Taivānai, bet arī visai pasaules ekonomikai, jo iespējamais Ķīnas uzbrukums varētu nodarīt lielu kaitējumu.
Taivānas galvaspilsēta Taibei
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Taivāna ir pasaules ekonomikai tik ļoti svarīgo mikroshēmu un pusvadītāju ražošanas lielvalsts, bet pēdējos gados arvien lielāku satraukumu radījusi Ķīnas retorika un militāro muskuļu demonstrēšana.
Ķīnas uzbrukums Taivānai būtu katastrofa pasaules ekonomikai
Pagājušā gada nogalē notika vēl vienas plaša mēroga Ķīnas militārās mācības ap Taivānu, simulējot salas un tās ostu blokādi, un triecienus pa tām. Dažas dienas pirms tam ASV prezidenta DonaldaTrampa administrācija bija paziņojusi par bruņojuma pārdošanu Taivānai 11 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir viens no lielākajiem ASV darījumiem ar Taivānu vēsturē, iepirkumu sarakstā ir HIMARS raķešu sistēmas, haubices un cits bruņojums.
Gints Amoliņš vizītes laikā Taipejā tikās ar Taivānas ārlietu ministra vietnieku Fransuā Vu Čičunu.
Taivānas ārlietu ministra vietnieks Fransuā Vu Čičuns
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Viņa birojā uz sienas pasaules karte, kurā iezīmēta Taivānas diplomātiskā pārstāvniecība pasaulē – Ķīna cenšas mazināt Taivānas sabiedroto skaitu caur politisko un ekonomisko spiedienu.
Gandrīz 100 valstīs, tai skaitā Latvijā, darbojas Taipejas pārstāvniecības vai misijas, bet vēstniecības ir tikai 12 valstīs, kas oficiāli atzinušas Taivānas neatkarību. To vidū ir vairākas Karību jūras reģiona un Centrālamerikas valstis, dažas Klusā okeāna salu valstis, kā arī Vatikāns.
Ārlietu ministrijas foajē redzami gan Taivānu atzinušo valstu karogi, gan arī daļa to, kas ir stabili Taivānas partneri arī bez diplomātiskas atzīšanas.
Vu uzsver, ka Taivāna dara visu, lai reģionā saglabātu mieru un stabilitāti.
“Kas jums būtu jāzina par mūsu reģionu – Taivāna atrodas ļoti intensīvu pasaules tirdzniecības krustceļu pašā centrā. Līdz ar to jebkādi Ķīnas mēģinājumi sagraut “status quo”, tai skaitā mēģinot iekarot Taivānu, būtu katastrofa pasaules ekonomikai.”
Taivānas karogi
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Taivāna dominē pusvadītāju, mikroshēmu tirgū, kas tik svarīgas globālajai ekonomikai un mūsdienu tehnoloģijām. Tā ražo vairāk nekā pusi no pasaules pusvadītājiem un gandrīz visus augstākās klases pusvadītājus.
Tas ir ne tikai viens no ekonomikas, bet arī drošības stūrakmeņiem, lai gan ASV cenšas daļu ražošanas pārcelt pie sevis. Uz to un bažām par drošību norāda arī Taipejas ielās sastaptie iedzīvotāji.
“Tas mani noteikti uztrauc. Pirmkārt, tas ir par drošību, vai ne? Tu dzīvo valstī, kurā ceri dzīvot labu dzīvi. Tāpēc vienmēr, kad atrodies apdraudētā situācijā, tu nejūties labi. Tu uztraucies par savu nākotni. Tu uztraucies par savu drošību,” atzīst Taipejas iedzīvotājs Čens Juns.
Taipejas iedzīvotājs Jučežans Liu
Foto: Gints Amoliņš, LTV
“Mēs zinām, ka pasaule vēlas alternatīvu Taivānas ekonomiskajai varai, Taivānas ražošanas spējai. Taču pagaidām, manuprāt, vismaz nākamo piecu gadus mēs joprojām saglabāsim tikpat spēcīgas pozīcijas mikroshēmu un citu izstrādājumu ražošanā,” spriež Taipejas iedzīvotājs Jučežans Liu.
Taivāna savu drošību neuzskata par pašsaprotamu
Taivānu no Ķīnas šķir aptuveni 180 kilometrus platais Taivānas šaurums. Taivānas šaurums ir kritiski svarīga globālās kuģošanas un tirdzniecības artērija. Piemēram, 2022. gadā Taivānas šaurumu šķērsoja puse no pasaules konteinerkuģiem ar precēm gandrīz 2,5 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas togad atbilda vairāk nekā piektajai daļai pasaules jūras tirdzniecības.
Jebkāds bruņots konflikts vai blokāde izraisītu milzu traucējumus piegādēs un cenu pieaugumu elektronikas, automašīnu un citu preču pārvadāšanā.
Pieredzējušais taivāniešu diplomāts Kao Stenlijs, bijušais Taivānas pārstāvis ASV, sarunā ar Latvijas Televīziju uzsver, ka tādēļ Taivānas drošība un pasaules ekonomika ir cieši saistītas.
Taivānas Nacionālās politikas pētījumu institūta vecākais padomnieks Kao Stenlijs
Foto: Gints Amoliņš, LTV
“Taivānas izdzīvošana, drošība un labklājība nozīmē ļoti daudz plašākai pasaulei. Mēs nevēlamies neko uzskatīt par pašsaprotamu. Mēs joprojām ticam, ka miers Taivānas šaurumā ir labākā alternatīva un labākais risinājums visām un ikvienai valstij šajā Klusā okeāna reģiona daļā,” spriež Kao, kurš pašlaik ir Taivānas Nacionālās politikas pētījumu institūta vecākais padomnieks.
“Es domāju, ka Taivāna ir darījusi visu iespējamo – gan kā sabiedrība, gan kā valsts – aizsardzības un noturības nostiprināšanā. Es domāju, ka tas ir galvenais. Kopumā pieaug izpratne par to, cik svarīga ir Taivāna. Un tāpēc cilvēki arī vēro, kas notiek ar karu Ukrainā. No vienas puses, mēs nevēlamies neko uzskatīt par pašsaprotamu. Jābūt mieram, kas nodrošināts caur spēku. Bet mums ir jāgatavojas sliktākajam scenārijam.”
Krievijas panākumi Ukrainas karā varētu iedvesmot Ķīnu
Krievijas karam Ukrainā seko līdzi arī Taivānā – par to bieži tiek runāts medijos, apspriests un diskutēts.
Raidījums par Ukrainas karu vienā no Taivānas televīzijas kanāliem
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Taivāna caur Eiropas partneriem arī Ukrainai sniedz palīdzību. Ķīnas atbalsts Krievijai Taivānā rada bažas – tai skaitā, ja Krievija tiks cauri sveikā, tas var iedrošināt Ķīnu rīkoties līdzīgi pret Taivānu, norādīja Taivānas Ārlietu ministrijā.
“Mūs uztrauc, ja karadarbība beidzas ar iznākumu, kas tiktu interpretēts kā Krievijas uzvara, tad tas var iedrošināt Ķīnu izdarīt to pašu šeit un sākt iebrukumu Taivānā,” atzīst Taivānas ārlietu ministra vietnieks Fransuā Vu Čičuns.
Taivānas armijā iesauktie karavīri piedalās militārās mācībās
Foto: REUTERS, Ann Wang
Taivāna turpina palielināt aizsardzības izdevumus, un Taipejā bieži izskan frāze “saskaņā ar NATO standartiem”. Taivāna līdz 2030. gadam plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Arī NATO atzīst reģiona svarīgumu, uz to oktobrī norādīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
“Eiroatlantisko un Indijas-Klusā okeāna reģionu nevar uzskatīt par diviem nošķirtiem reģioniem. Tie ir saistīti, Ziemeļkorejai, Ķīnai un Irānai atbalstot Krievijas karu. Nebūsim naivi šajā jautājumā. Un mēs zinām – ja Ķīna kaut ko izdarītu pret Taivānu, visticamāk, Sji Dzjiņpins piespiedīs Putinu vērsties pret NATO. Tāpēc mums ir jābūt gataviem,” brīdināja Rute.
Ķīna varētu mēģināt pārņemt varu Taivānā no iekšpuses
Taipejā tikāmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Danu Dūdu. Viņa jau vairākus gadus dzīvo Taivānā, pirms tam ilgāku laiku pavadījusi arī Ķīnā.
Taivānā dzīvojošā Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Dana Dūda
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Dūda norāda, ka Ķīna mācās no Krievijas, un kopumā pret Taivānu rīkojas ļoti līdzīgi, kā Krievija Eiropā. Militārā konflikta iespējamību Taivānā viņa vērtē kā augstu, bet ne uzreiz.
“Iespējamība ir liela, bet tas noteikti nebūs tagad un tūlīt. [Ķīnai] tas ir ļoti ilgtermiņa projekts, kas praktiski jau tagad notiek, tikai ne tādā kinētiskā kara veidā, kā mēs to varbūt domājam par karu.
Bet tas ir hibrīdkarš – kabeļu griešanas misija, dezinformācija, propaganda, kaut kādu vietējo aģentu kultivēšana. Kad tu centies nevis iebrukt ar tankiem un zobeniem, bet pārņemt varu no iekšpuses,” spriež Dūda.
Tam piekrīt arī Taivānas Nacionālās aizsardzības un drošības pētniecības institūtā pētnieks Peišjue Sje, kurā pēta kara modelēšanas, bruņošanās sacensību un ģeopolitikas jautājumus.
Taivānas Nacionālās aizsardzības un drošības pētniecības institūtā pētnieks Peišjue Sje
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Arī viņš norāda, ka Ķīna jau tagad īsteno militārās aktivitātes jūrā un kiberuzbrukumus. Bieži tiek runāts par 2027. gadu, jo nākamgad ir Ķīnas bruņoto spēku (Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas) dibināšanas simtā gadadiena. Bet vai un kad tiešām varētu draudēt militārs iebrukums, ir grūti pateikt. Vispirms “maigā pieeja”, norāda eksperts, atgādinot par piemēru no Ķīnas pilsoņu kara laikiem.
“Tolaik, kad komunistiskā armija devās uz Pekinu, galvaspilsētas mērs vienkārši padevās bez cīņas. Jo visa viņa komanda vienkārši bija Komunistiskās partijas kompromitēta un infiltrēta.
Līdz ar to viens no biedējošākajiem scenārijiem ir politiskā spiegošana, vietējie kolaboranti, Ķīnas ietekmes aģenti un apvienojumā ar nelielu militāru operāciju. Tas ir visbažīgākais scenārijs,” secina Peišjue.
Iespējamo uzbrukumu Taivānai vērtē kā Trešā pasaules kara prelūdiju
Eksperts arī brīdina – Ķīnas bruņotai invāzijai būtu ne tikai plašas sekas globālajai ekonomikai.
“Manuprāt, tas būtu tikai viens no aspektiem. Ja Ķīna patiešām iebruks Taivānā, to, iespējams, varēs uzskatīt par prelūdiju, ievadu Trešajam pasaules karam. Jo pēc desmit gadiem, 15 gadiem, kad cilvēki atskatīsies uz vēsturi, viņi teiks – ak, 2022. un varbūt 2026. gads bija Trešā pasaules kara prelūdija.
Tāpat kā savulaik Lielbritānija un Francija nespēja liegt vāciešiem okupēt Čehoslovākiju, tad Poliju, un sākās karš. Tās nav tikai ekonomiskas sekas. Mainīsies arī visa pasaules politiskā struktūra.”
Taivānas galvaspilsēta Taibei
Foto: Gints Amoliņš, LTV
Tādēļ Taivāna pēdējos gados stiprina aizsardzību – gan bruņotos spēkus, gan arī civilo noturību. Līdzīgi, kā Latvija.
“Mūsu Latvijas realitāte un Taivānas realitāte ir kā divas paralēlas pasaules. Viss, ar ko mēs saskaramies saistībā ar Krievijas hibrīdkaru, tas notiek arī šeit. Tāpēc taivānieši ir ļoti ieinteresēti mācīties, kā mēs cīnāmies ar kiberuzbrukumiem, kā mēs cīnāmies ar dezinformāciju,” skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Dūda.
Pašlaik galvenais faktors, kas attur Ķīnu veikt militāras darbības pret Taivānu, joprojām ir ASV. Taivānas eksperti norāda, ka Ķīnai izdevīgs brīdis būtu, ja ASV fokuss un klātbūtne Klusā okeāna reģionā samazinās, un tādēļ tas ir viens no iemesliem, kādēļ Ķīna turpina atbalstīt Krieviju karā Ukrainā.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt “Taivānas jautājumu” ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 12 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.